Latviete pirmās formulas automobilī

"Šis stāsts sākās ar to, ka vasarā vienā vakarā es pēkšņi izlēmu piedalīties Battery enerģijas dzēriena organizētajā akcijā "Win a Formula Test Drive". Parasti es dzeru enerģijas dzērienus, kad esmu nogurusi, jo esmu fitnesa trenere un mans darbs ir saistīts ar fizisku slodzi, kā arī nepārtrauktu komunikāciju ar cilvēkiem.

Lai piedalītos akcijā, bija nepieciešams iegādāties Battery enerģijas dzērienu un reģistrēt bundžiņas korķīša numuru oficiālajā mājas lapā batterydrink.com. Galvenā balva bija testa brauciens ar pirmo formulu Magny Cours trasē, Francijā. Parasti es šādām loterijām neticu, kaut vai tāpēc, ka es pati nekad neko neesmu vinnējusi, ne man ir zināmi gadījumi, ka kāds no maniem radiem vai paziņām būtu kaut ko vinnējis. Bet tad septembra sākumā man zvana un paziņo, ka esmu uzvarējusi Battery akcijā. Es pirmajā mirklī nevarēju noticēt, domāju, ka tas ir joku zvans! Bet, kad reāli biju saņēmusi apstiprinājumu un ceļojuma biļetes, sapratu, ka tā ir realitāte. Jāsaka, tas bija arī skaists pārsteigums dzimšanas dienā, kas man bija 11.septembrī.

Un tā 16.septembrī plkst. 10:30 mana lidmašīna pacēlās debesīs un devās Spānijas virzienā! Spānijas pilsētā Heresā es satikos ar citiem akcijas uzvarētājiem no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Norvēģijas, Serbijas, Horvātijas un Krievijas. Kopumā mēs bijām 9 cilvēki, no kuriem 7 bija puiši un tikai 2 meitenes. Pirmajā vakarā mēs vienkārši visi kopīgi aizgājām līdz vietējam vecpilsētas krodziņam, lai tuvāk iepazītu cits citu. Sākotnēji, protams, visi bija kautrīgi un klusi.

Nākamajā dienā pēc gardām brokastīm mēs devāmies ciemos pie profesionālu braucēju komandas AT&T Williams, kas tieši tobrīd testēja uzlabotās F1 mašīnas Singapūras posmam. Mēs vienkārši skatījāmies, kā viņi brauc, un mums aizrāvās elpa! Ātrums ir mežonīgs - Tu tikai dzirdi, kā nosvilps vējš. Garāžās mēs drīkstējām aplūkot arī sacīkšu mašīnas, tiesa, bildēt un filmēt neko daudz nedrīkstēja, jo šādi izmēģinājumi netiek īpaši publiskoti. Pusdienlaikā mēs iepazināmies arī ar pašiem autobraucējiem un kopīgi ēdām pusdienas. Ja iepriekš man likās, ka pirmā formula ir kā izklaide vīriešiem, kam patīk adrenalīna garša, tad tagad es esmu pārliecināta, ka tas ir arī smags darbs no agra rīta līdz vēlam vakaram: braukt, testēt, trenēties, attīstīt ātrumu utt.

Trešajā ceļojuma dienā mēs lidojām uz Francijas slaveno F1 trasi Magny Cours. Tur mūs sagaidīja kārtējais patīkamais pārsteigums – kad iegājām garāžā, mēs ieraudzījām, ka rindā ir salikts ekipējums, bet uz tā – ķivere ar katra vārdu un uzvārdu. Bija ļoti patīkama sajūta, ka par mums tiešām ir padomāts! Tur uz vietas mums bija nepieciešams visas mantas kārtīgi pārlaikot, lai brauciens tiešām būtu drošs. Kad mēs visi uzvilkām ekipējumu, mēs izskatījāmies kā īsta F1 komanda! Tas bija vienkārši super!

Braukšana ar F1 bija paredzēta nākamajā dienā. Tonakt, līdzīgi kā manas komandas biedri, es nevarēju mierīgi pagulēt – es spēju domāt un sapņot tikai par to, kā es braucu pie stūres!

Ilgi gaidītā diena beidzot bija pienākusi! Mēs vēlreiz uzvilkām visu ekipējumu un cītīgi noklausījāmies instruktāžu, kā arī izmēģinājām vairākus apļus ar mazākjaudīgajām „Renualt” formulām, braucot rindiņā viens aiz otra un pa vienam. Pēc pusdienām sākās īstā F1 braukšana, tad arī gaisā bija jūtams uztraukums. Man nedaudz trīcēja kājas, bet puiši, kas pat jau bija braukuši ar F3, bija pamatīgi uztraukušies un nemitīgi pīpēja.

Kad man pašai vajadzēja kāpt mašīnā iekšā, es, protams, biju jau aizmirsusi visu, ko stāstīja instruktāžā! Bet šis uztraukums ir tikai līdz brīdim, kamēr uzsāc braukt, kad esi jau kustībā, tad vienkārši rīkojies! Protams, instruktori teica, lai mēs tikai nemēģinot skatīties apkārt, meklējot spidometru utt., jo visai uzmanībai ir jābūt tikai uz ceļa. Domāju, ka mans maksimāli sasniegtais ātrums varētu būt ap 230 km/stundā. Puiši pieņem, ka viņi esot braukuši ar kādiem 260 vai 270 km/stundā. Katrs mēs drīkstējām nobraukt piecus apļus. Kad izkāpu no mašīnas, man trīcēja rokas, bet es biju ļoti lepna par sevi, jo es biju sasniegusi labus rezultātus! Turklāt instruktori teica, ka iespējams es esmu pirmā meitene no Latvijas, kas ir braukusi ar F1!

Pirms dzert šampanieti un gavilēt, katru akcijas dalībnieku sev blakus Ferrari mašīnā izvizināja profesionāls braucējs (N.Lapierre). Kaut gan šoreiz vajadzēja sēdēt tikai blakus pilotam, mugura vienalga bija slapja, jo viņš brauca ļoti ātri! Beigās Tu paliec vienkārši, karājoties drošības jostā!

Kā jau minēju, vēlāk mēs dzērām šampanieti. Un tad jau arī gribējās, lai mazliet nomierinātos. Pašā vakarā mēs rīkojām kopīgo atvadu ballīti. Es tiešām biju labi sadraudzējusies ar pārējiem komandas biedriem. Viņi visi ir ļoti sirsnīgi un atvērti cilvēki. Turklāt Battery akcijas organizatori vienmēr rūpējās par mūsu saliedēšanu. Neviens nebija ne klusētājs, ne atkritējs – mēs bijām viena komanda!

Ikdienā man arī patīk ekstrēmas lietas un aktīva atpūta. Tomēr priekšroku dodu tāda veida aktivitātēm uz sauszemes. Ja man piedāvātu lēkt ar gumiju, es to nekad nedarītu, vai kaut ko tamlīdzīgu ūdenī, savukārt uz zemes – jā. Man nav pašai savas mašīnas, bet man patīk braukt ļoti ātri. Turklāt šogad es biju saderējusi ar savu draugu: viņš neticēja, ka es varu nolikt motociklista tiesības. Tā mēs saderējām uz īsto moci. Protams, ka es saņēmos, noliku eksāmenu un saņēmu tiesības! Tagad man draugs ir motocikla meklējumos!

Žēl, ka par piemiņu no F1 brauciena nevarēja atstāt ķiveri, uz kuras bija mans vārds un uzvārds. Toties man palika ķiveres stikliņš! Protams, arī draugi; tagad man ir astoņi lieliski draugi, ar kuriem noteikti arī turpmāk uzturēšu kontaktu."