Bergers: "Sennam bija īpaša harizma, ko nevar izskaidrot"
Šodien aprit 15 gadi kopš izcilā F-1 pilota Airtona Sennas traģiskās bojāejas. 1994. gada 1. maijā liktenīga viņam izrādījās Sanmarīno "Grand Prix" sacīkste, kad, atrodoties līderpozīcijā, Tamburello līkumā brazīlis izlidoja no trases, ieriecās aizsargbarjerā un vēlāk slimnīcā mira.
Šajā atceres dienā piedāvājam interviju ar vienu no tuvākajiem Sennas draugiem - Gerhardu Bergeru - galvenokārt par viņu ciešo draudzību un Sennas F-1 karjeru.
Bergers pirmo reiz Sennu satika laikā, kad viņi abi sacentās F3. Jau toreiz Bergers atzinis, ka Sennam ir talants, bet "protams, šajā karjeras posmā tu vienmēr domā, ka esi labākais, bet pārējie ir uzveicami". "Mums bija tik labas attiecības tāpēc, ka, pirmkārt, bijām vienā vecumā," stāsta Bergers. "Mēs bieži pavadījām laiku kopā, viņš ciemojās pie manis uz jahtas, bet es pie viņa Brazīlijā. Mums tiešām bija jautri. Bet ziniet, visi mani komandas biedri F-1 bijuši tiešām lieliski braucēji, taču es spēju viņus pieveikt. Līdz nonācu vienā komandā ar Airtonu ..."
"Komandā ienācu ar domu, ka varu arī Airtonu uzveikt. Tikai vēlāk sapratu, cik izcils viņš bija. Nepavisam nebiju greizsirdīgs, tomēr pie sevis analizēju, ka viss atkarīgs no manis, cik ļoti spēšu uzlabot savu sniegumu. Man šķiet, ka viņš uzreiz saprata, ka trasē mēs cīnītos pēc fair noteikumiem. Tieši tāpēc spējām saglabāt mūsu draudzību daudzus daudzus gadus."
Uzvarētāju slepkavas instinkts
Bergers stāsta, ka neizsīkstošā vēlme uzvarēt Sennu vadīja viscaur viņa F-1 karjerai, turklāt panākumi visaugstākajā līmenī prasa arī noteiktas rakstura iezīmes, kuras ir ne visiem pilotiem. "Ikviens no mums ir neiedomājami konkurētspējīgs un ārkārtīgi egoistisks. Kad pats ienācu F-1, nebiju pats egoisma kalngals, taču Airtons bija citā līmenī. Domāju, ka tā ir šī sporta veida sastāvdaļa. Pilotam ir jāpiemīt šim slepkavas instinktam - egoisma instinktam."
Kopā ar Sennu austrietis trīs gadus brauca "McLaren-Honda" komandā, kad 1989. gadā Alēns Prosts pameta komandu un pievienojās "Ferrari". Dzirdēti daudzi nostāsti par Sennas un Prosta attiecībām šajā laika posmā. "Attiecības starp diviem pilotiem ir liela nelaime," atzina Bergers. "Prosts tajā laikā bija superzvaigzne, ļoti ātrs, ļoti veiksmīgs, ļoti konkurētspējīgs. Un tad pēkšņi uzrodas jauns brazīlis un pārspēj viņu! Tas tiešām bija sarežģīti, daudz grūtāk nekā būt tādai zvaigznei kā Alēns Prosts."
"Tomēr Alēnam bija tāda pati pieredze dažus gadus iepriekš ar Nikiju Laudu, kurš bija komandas līderis, un tad atnāca jauniņais Prosts. Izveidojās tā pati situācija. Dejavu - Alēnam pret Airtonu nācās izmantot ikvienu triku, izspēlēt ikvienu psiholoģisko spēlīti, lai destabilizētu pretinieku. Prostam tā bija vienīgā iespēja, lai izcīnītu čempiontitulu."
Prosta un Sennas dueļi
Skandalozi slavenā 1989. gada Suzukas sacīkste, sezonas pirmspēdējais posms. Kvalifikācijā Senna izcīnīja uzvaru, bet otrais palika Prosts. Pēc starta Senna zaudēja pirmo pozīciju komandas biedram, un turpinājumā brazīlim nācās ķert Prostu. 46. aplī Senna beidzot panāca oponentu, viņš iebrauca 130R līkuma iekšmalā un, aizverot durvis, izstūma sāncensi no trases. Prosts nekavējoties iznāpa no formulas, taču Senna nepadevās un turpināja sacīksti, beigās izcīnot uzvaru, taču dažas dienas vēlāk tika diskvalificēts, un vēlāk par čempionu kronēja Prostu.
"Toreiz mums vēl nebija noteikti tik skaidri noteikumi, kādi ir mūsdienās, īpaši par to, kāda ir atbildība izvairīties no sadursmes. Tad bija visai brīva izpratne par šo jautājumu - kad tu negribi uzvarēt, tā ir tava atbildība, ja kāds cits to grib vai arī tu pats nefinišē uz goda pjedestāla. Vēlāk abu starpā bija plašas diskusijas, jo iznākums bija mazliet skumjš abiem pilotiem. Taču šis incidents bija daļa no sacīkstes, daļa no vēstures, tas tiešām bija lielisks čempionāts."
Abu sāncensība turpinājās arī 1990. gadā, kad Prosts pievienojās "Ferrari", bet Senna sāka startēt kopā ar Bergeru. Gan 1990., 1991. gadā čempiontitulus izcīnīja brazīlis, jo "Ferrari" nebija konkurētspējīga formula. 1993. gadā Bergers pameta "McLaren" komandu.
Nonākšana "Williams" un Sanmarīno "Grand Prix"
"Man bija jāpamet "McLaren" un jādodas uz "Ferrari"," skaidroja Bergers. "Arī Airtons man teica, ka vairs netic "McLaren" un dodas prom - uz "Williams". Šai komandai bija uzbūvēta labākā formula, tai bija labākie dzinēji, un Airtons izteica vēlmi tikt uz turieni. Un viņš sāka pārrunas ar Frenku Viljamsu. Taču vēlāk, atnācis pie manis, Airtons teica, ka Frenks ir īsta sodība un viņš nekad nebraukšot tajā komandā."
"Taču situācija mainījās pēc dažām nedēļām. Airtons izteicās, ka viņam tomēr jāmēģina vēlreiz, jo "Williams" ir labākā formula un viņš vēlas braukt ar labāko. Atkārtojās tas pats scenārijs, kad viņš neilga pēc tam apgalvoja, ka nekad netiks uz "Williams. Tā tas turpinājās apmēram pusgadu, kad beidzot Airtons paziņoja, ka vienošanās panākta. Tajā laikā "Williams" bija tehniski spēcīgākā formula. Tā bija viņu ēra ar Adrianu Ņūiju un Patriku Hedu priekšgalā. Tas nozīmēja, ka labākais pilots brauktu ar labāko formulu. Mūs sagaidīja garlaicīgi čempionāti," teica austrietis.
1994. gada Sanmarīno "Grand Prix" Senna izcīnīja trešo pēc kārtas un savu 65. "pole position" karjerā. Kvalifikācijā traģiski bojā gāja austriešu pilots Rolands Racenbergers, tāpēc Senna uz savas formulas uzlīmēja Austrijas karogu, lai, uzvarēdams sacīkstē, finiša karogam plīvojot, godinātu šo sportistu. Sacīkstes septītajā aplī Sennas vadībā "Williams" formula tuvojās Tamburello līkumam ... Viņš bija tikai 34 gadus vecs.
"Tās dienas rītā Airtons man teica - Gerhard, formula ir nevadāma, tai ir dažas aerodinamikas problēmas. "Esam izgājuši cauri ellei, uzlabojot to, bet joprojām nevaram pilnvērtīgi tai likt darboties." Par spīti tam, viņš apgalvoja, ka ir laimīgs "Williams" komandā - esmu īstajā vietā, man šeit būs daudz, ko izcīnīt"," atcerējās Bergers.
"Es biju tieši aiz viņa negadījuma brīdī, redzēju, kā viņš ietriecas aizsargbarjerā. Trieciens gan neizskatījās ļoti smags, domāju, ka ar viņu viss kārtībā. Biju redzējis daudz briesmīgākus negadījumus, tāpēc salīdzinoši mierīgi ieņēmu savu vietu uz starta, kad viņi apturēja sacīksti," stāstīja Bergers."Cilvēki ap mani runāja, ka Airtons jau ticis ārā no formulas un ka neizskatoties, ka viņam ir kādas veselības problēmas. Pēc sacīkstes atsākšanās vienā brīdī mani pārņēma jocīga sajūta. Kad izstājos, garāžā pienāca man klāt daži cilvēki un jautāja, vai es zinu, ka Airtons slimnīcā cīnās par savu dzīvību. Tikai tad es beidzot sapratu, cik situācija ir nopietna."
Bergers stāsta, ka ātri savācis savas lietas un ar helikopteru devies uz Boloņas slimnīcu. Drīz pēc tam Senna nomira. Austrietis kopā ar Deimonu Hilu, Emersonu Fitipaldi un Alēnu Prostu nesa viņa zārku Sennas bērēs Sanpaulu. Miljoniem cilvēku izgāja ielās, lai godinātu šo lielisko braucēju.
Diženākais F-1 pilots
"Nav daudz ko vairs stāstīt. Paskatieties, kā tas izskatījās no malas! Paskatieties uz tiem cilvēkiem, kuri bija vienoti Airtona bērēs! Ievērojiet, kā pret viņu izturējās! Tas bija kaut kas īpašs, bet arī pats Airtons bija īpašs. Piloti ienāca F-1 pasaulē, kas viņiem bija kaut kas jauns, viņi uzvarēja sacīkstēs un kļuva slaveni. Bet ar Airtonu vienmēr bija tā, it kā Prezidents aicinātu tev viņu satikt. Viņam bija ļoti īpaša harizma, ko nevar izskaidrot. Ar to jāpiedzimst, pretējā gadījumā tās nav."
"Mēs zinām, atceramies viņa vietu F-1, iespējams, kā vienu no visizcilākajiem pilotiem, ko pasaule atklājusi. Es viņu pazinu arī emocionāli, tāpēc jūtos tuvāks Airtonam. Man viņš bija diženākais F-1 pilots visā tās vēsturē," nobeidza Bergers.
p.s. Taču Sennas vārds turpina dzīvot F-1 pasaulē. Viņa māsas dēls Bruno Senna turpina lauzt ceļu uz autosporta virsotni.
Izmantotie resursi:
f1-live.com
+11 [+] [-]
Lai viņam labi klājas aizsaulē.
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
Manās acīs visulaiku labākais Formulas pilots. Konkrēti šo sacīksti neatceros, jo toreiz ne tūvu nebija tādas iespējas sekot sacensībām kā šobrīd. Nu jau kā gadus desmit nesekoju līdzi F-1, bet varu teikt droši, ka tās pozitīvās sajūtas nav aizmirsušās. Šķiet, toreiz bija labāk...
+2 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Kopš tā laika vēl aizvien cenšos sekot līdz šīm autosacīkstēm.
Ja ne 1994 gada Sanmarīno sacīkste, Airtons vēl pāris čempjus būtu paņēmis un Šūmis viņa Pole Position rekordu pilnīgi noteikti nepārspētu.
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]