Arenakross organizators: "Esam uzņēmuši pieredzi, tāpēc nākamgad noteikti būs labāk"

21. oktobrī, Latvijas lielākajā multifunkcionālajā hallē “Arēna Rīga”, norisinājās iekštelpu motokrosa sacensības "Optibet Champions Race", kur prestižākajā jeb "Čempionu" klasē pārliecinošu uzvaru svinēja igaunis Tanels Leoks. Kopumā sacensības bija gana spraigas un aizraujošas, taču diemžēl trases seguma dēļ tās ļoti ievilkās un superfināla uzvarētājus skatītāji noskaidroja tikai pēc pusnakts.

Pēc sacensībām portāls ''Sportacentrs.com'' uz sarunu aicināja pasākuma rīkotāju Kasparu Cveiģeli, kurš 'piekrita, ka sacensības bija par ilgu un tām bija jānoslēdzas ātrāk.

Kaspar, pēc sacensībām daudzi skatītāji bija neapmierināti ar to, ka sacensības noslēdzās tikai pēc pusnakts. Izstāsti, lūdzu, kāpēc tās noritēja tik ilgi?
Pirmā daļa aizritēja labi. Kopā bija 21 brauciens. Ja mēs visu pareizinām ar desmit minūtēm (uzbraukšana uz trases / nobraukšana no trases, sacīkstes), tad tās ir trīs līdz trīsarpus stundas. Sacensībām, sākoties 18:00, vajadzēja beigties ap 22:00, bet realitātē pasākums beidzās pēc pusnakts.

Kas bija par vainu?
Diemžēl lielākā problēma bija trases segums, kas ieviesa savas korekcijas. Līdz ar to varu atklāt, ka bijām nokļūdījušies segumā, kas bija par mīkstu. Protams, šādā pasākumā sportistu drošība ir pirmajā vietā, tāpēc arī pēc katra brauciena tika nolemts sagatavot trasi. Tādā veidā cieta skatītājs, bet necieta sportisti. Tas viss dubultoja laiku. Tas nav forši, tāpēc bija daļa skatītāju, kuri nebija apmierināti ar to, un es viņu neapmierinātībai pilnībā piekrītu, jo tā bija pamatota. Sacensības bija par ilgu.

Pastāsti lūdzu vairāk par to segumu?
Zemes konsistence nebija pareiza. Ja ir 100% māls, tad viņš ir kā siers, un tu vari mīcīt viņu uz kuru pusi gribi. Viņš nepaliks savādāks. Lai tas paliktu savādāks, viņš ir jāmaisa ar kaut ko kopā. Vienīgais variants bija vest kaut kādu smilti un granti, lai uz vietas visu jauktu kopā, taču tad mēs neierakstītos nekādos laikos. Tur, kur šim mālam klāt bija piemaisījums, tur tas segums bija labs, bet citā vietās bija tīrs māls, kur neko vairs nevarēja izdarīt. Arī ceļinieki, kuri taisa ceļus, man teica, ka, rokot zemi, tas sastāvs visu laiku var mainīties no kausa uz kausu.

Vismaz uz nākamo gadu būs mācība.
Ja mēs nākamgad taisīsim šādu pasākumu, tad jau karjerā šis segums būs jāsagatavo un nepieciešamības gadījumā jāsajauc ar zemi, lai uz trasi varētu vest jau gatavu sastāvu. Diemžēl šoreiz par sliktu mums nospēlēja pieredzes trūkumus, jo nebija kam pajautāt, kā un kur labāk rīkoties. Paši par tām kļūdām arī šoreiz maksājām.

Kā dalībiekiem patika pašas sacīkstes?
Dalībnieki bija apmierināti, jo bija gan azarts, gan cīņas katros braucienos. Trases konfigurācija bija laba un, ja trase būtu cietāka, tad būtu arī tālāki lēcieni. Kopumā jāsaka, ka, ja būtu cietāks trases segums, tad pasākums būtu uz urrrā!

Vai nākamgad trase un sacensību formāts būs līdzīgs?
Mēs nevaram būvēt sarežģītas trases, jo mums brauc jaunieši, kuriem tā nav pamatnodarbošanās. Mums brauc arī paši mazākie sportisti, tāpēc, ja trase paliks sarežģītāka, tad pastāv iespēja notraumēties. Par laimi, mums šoreiz bija tikai viena trauma (izsists plecs), kas arēnaskrosam ir diezgan slavējams rādītājs. Mums nav plāns uz nākamo gadu taisīt kaut ko sarežģītāku. Arī dalībnieku klases un sacensību formāts varētu palikt tāds pats. Esam uzņēmuši zināšanas un pieredzi, tāpēc nākamgad noteikti būs labāk.