Aleksandrovičs pēc smagās traumas sāk treniņus un gatavojas tūrei Indonēzijā
Latvijas un Baltijas motofrīstaila zvaigzne Mārtiņš Aleksandrovičs pēc smagā savainojuma izārstēšanas ir atsācis treniņus, lai jau oktobrī piedalītos trīs šovu tūrē Indonēzijā.
Šī gada marta vidū jau ziņojām, ka, gatavojoties jaunajai sezonai, gaužām nepatīkamā savainojumā iedzīvojās Baltijas motofrīstaila zvaigzne Mārtiņš Aleksandrovičs. Sportists Spānijā, atstrādājot regulāros trikus un piestrādājot pie izpildījuma, vienā trikā par tālu aizlēcu no motocikla, kā rezultātā viņš nevarēja aizsniegt motocikla sēdekli un bija spiests nosēsties uz kājām. Kā vēlāk noskaidrojās, tad sportistam vienā kājā tika konstatēti 11 lūzumi, kā arī ievietotas apmēram 26 dažādas metāla detaļas.
Pagājuši vairāk nekā pieci mēneši kopš nelaimīgā kritiena, un nu Mārtiņš jau atsācis treniņus. Sarunā ar portālu Sportacentrs sportists atklāj, ka ļaunākais ir aiz muguras. ''Tas nebija viegls posms, kam mēs izgājām cauri, bet mēs to paveicām. Tagad tikai uz priekšu! Galvenais nostabilizēt atkal vecās sajūtas un prasmes, un tad jau dosim kārtīgi virsū,'' stāsta Mārtiņš Aleksandrovičs.
Mārtiņ, cik esmu redzējis, tad Tu pēc smagās traumas izārstēšanas jau esi atsācis treniņus.
Jā, esmu jau sācis lēkt. Šobrīd gan pa Latviju vēl, bet jau drīz dodos uz Spāniju, kur man ir plānots viena mēneša treniņa cikls. Pagaidām tas vēl nav apstiprināts, bet oktobrī jau plānojas trīs šovu tūre mēneša garumā Indonēzijā. Pēc tam vēl plānojas divi pasākumi Spānijā.
Kā aizritēja pirmie treniņi
Ņemot vērā, ka piecarpus mēnešus neko nebiju darījis, tad šobrīd es aizvadu treniņus tepat Latvijā, lai lēnām atkal ieietu sliedēs. Varu teikt, ka šobrīd ir liela nedrošība, bet ar katru dienu jūtos drošāk, un viss aiziet labāk. Ļoti ceru, ka šī mēneša laikā man izdosies atgūt formu un Indonēzijā es būšu gatavs. Nevis es ceru, bet ticu, ka viss būs labi (smaida).
Kājai toreiz bija 11 lūzumi. Vai tagad viss ir kārtībā?
Šodien (pirmdien) man bija vizīte pie ārsta Andersona, kur viņš man parādīja, ka viss ir labi saaudzis un kauls ir viendabīgs. Viņš man atļāva lēkt. Tagad lēnām jāatgūst forma un jāsāk spiest uz limitiem, lai varētu pēc iespējas ātrāk atgriezties formā.
Kāpēc dosies trenēties uz Spāniju?
Pēc tādas pauzes negribu uzreiz taisīt Rīgā salto uz nosēdiena, tāpēc man ir vajadzīga gan pareizā atmosfēra un apstākļi, gan arī labs laiks. Rīgā visu laiku līst, bet, ja es gribu ātri atgriezties formā, tad man ir jālec katru dienu un piecas līdz sešas reizes nedēļā. Plānoju aizvadīt pa diviem treniņiem dienā – viens uz nosēdiena, otrs – porolona kastē. Tieši šajā porolona kastē es gribu patrenēties pagriezt salto un sajust to rotāciju.
Rīgā tādi apstākļi nav?
Nē, nav. Ja turpinātu trenēties šeit uz vietas, tad tas būtu tāpat, kā aizvērt acis, saķert galvu un rādīt, kā es māku (smejas). Tas vestu uz turieni, kur es biju šos piecarpus mēnešus. Tagad galvenais vēsu galvu uz pleciem un neko necensties pārforsēt. Nevar strebt karstu, ko arī pierādīja pirmais treniņš.
Kas notika šajā treniņā?
Otrajā piegājienā jau sajutos mazliet brīvāks, tāpēc nolēmu uzgriezt kaut ko sarežģītāku. Taču gaisā tobrīd bija jocīgas sajūtas un es biju ļoti, ļoti tuvu atkal lielam kritienam (smejas). Šoreiz veiksme mani izglāba, jo es gaisā pazaudēju motociklu. Turējos pie stūres un, par laimi, viss beidzās labi. Ļoti negribējās nokrist, jo kāja vēl sāp un potītei kustības vēl ir ierobežotas.
Vai šogad redzēsim tevi arī kādās sacensībās Latvijā?
Nē, šogad nesanāks. Varbūt, ja būs Arenacross, tad uzlēkšu. Bija plāns pasaules rallijkrosa čempionātā ar draugiem nostartēt, taču mēs šim pasākumam nedabūjām finansējumu.
Kādi ir nākamās sezonas plāni?
Nezinu īsti, kur un kādās sacensībās braukšu ārzemēs, bet ir plānoti nākamgad arī vairāki lieli pasākumi Latvijas reģionos. Būšu redzams pilsētas svētkos un citos saviesīgos pasākumos. Domāju, ka nākamais būs interesants gads.
Prieks tavā balsī dzirdēt optimismu, lai arī ticu, ka Tev un ģimenei šis posms nebija viegls.
Jā, šis periods mums visiem bija smags, tāpēc gribu teikt lielu paldies ģimenei, ārstiem, draudzenei un draugiem, kuri šajā smagajā periodā bija kopā ar mani un palīdzēja man. Tas nebija viegls posms, bet mēs esam izgājuši tam cauri. Tagad tikai uz priekšu! Galvenais nostabilizēt atkal vecās sajūtas un prasmes, un tad jau dosim kārtīgi virsū.