Ieskats vēsturē: Starti un uzvaras Biķernieku trasē

Pirmie starti

● 1966.gada 30.jūlijā motosportisti atklāja jaunās sporta bāzes pirmo kārtu. Trasē notika sacensības 3580 metrus garajā moto meistarības aplī. Pirmajos startos dubultu uzvaru – 125 un 350 kub.cm. – motociklu klasēs izcīnīja čaklākais trases būves dalībnieks, PSRS čempions Kārlis Ošiņš. Pārējās klasēs par BKSB atklāšanas sacensību uzvarētājiem kļuva A.Zvaigzne (50 kub.cm.), Ē. Kiope (125 kub.cm.) un I. Josts (175 kub.cm.), O.Riks ar G.Čečulovu blakusvāģiem līdz 750 kub.cm., bet J.Jansons ar I.Pogu blakusvāģiem līdz 350 kub.cm.. Startējot 350 kub.cm. klasē K.Ošiņš pārspēja igauņus - trīskārtējo PSRS čempionu V.Helmu un spēcīgo J.Randlu. Pirmajā dienā sacentās arī automobilisti, kartingu sportisti, mopēdisti un riteņbraucēji, bet jau 13.- 14.augustā jaunajā trasē notiek PSRS meistarsacīkšu etaps, kurā atkal uzvar K.Ošiņš.

● 1967.gadā uzbūvēja sacīkšu ceļa otro kārtu – 3662 metrus garo ātruma apli autosportam, bet 1968.gada 11.augustā atklāja pēdējo šosejas sacīkšu ceļa variantu – lielo apli. 1967.gada PSRS meistarsacīkšu pirmajā posmā čempionu zelta medaļas izcīnīja A.Rautenfelds (50 kub.cm.), K.Ošiņš (125 kub.cm.), J.Jansons ar O.Rešetniku (350 kub.cm. ar blakusvāģiem) , bet sievietēm zelta medaļu saņēma Ē.Kiope.

● 1968.gadā jaunajā auto aplī notiek PSRS čempionāts un Austrumeiropas sociālistisko valstu Draudzības kausa izcīņas trešais etaps, kurā uzvarēja VDR sportists un sacīkšu mašīnu konstruktors Heincs Melkuss. Jau toreiz, braucot ar paškonstruēto Formula 3 Melkus-Wartburg, viņš sasniedza trasei projektēto ātrumu – 141 km/h, veicot apli vienā minūtē un 33 sekundēs.

Sasniegumi

Gāja gadi un sporta meistars K.Ošiņš stājās trenera darbā, viņš jau bija kāpis uz PSRS čempiona goda pjedestāla 17 reizes. 1973.gadā kārtējā PSRS čempionāta atklāšanas parādē motosportisti godināja sporta meistari Ē.Kiopi. Viņa sacensībās bija piedalījusies 20 gadus un uzvaru kontā bija septiņas PSRS čempiona zelta medaļas.

● 1974.gadā tiek atklāts moto stadiona motobola laukums, kas kļūst par A grupas PSRS meistarsacīkšu arēnu, kur Ādažu meistarkomandas treneris bija A.Zirnis.

● 1976.gadā atklāj spīdveja sacīkšu celiņu, kā PSRS 1.līgas čempionātu trenera V. Otto Latvijas komandas treniņu vietu. Te notika Eiropas junioru čempionāta braucieni, kā arī sacensības ar Zviedrijas un Polijas sportistiem.

● 1978.gadā izbūvēja auto daudzcīņas laukumu, kur ilgus gadus saimniekoja vairākkārtējie PSRS čempioni, kurus trenēja G. Šenfelds.

● 1983.gadā BKSB trasē pucējās PSRS tautu 8.spartakiādes dalībnieki. Savu pirmo zelta medaļu izcīnīja R.Aizstrauts. Šo uzvaru viņš guva braucot ar Rīgas moto rūpnīcā „Sarkanā zvaigzne” izgatavoto 125 kub.cm. motociklu Rīga-23S . To bija konstruējuši V.Kleinbergs, G.Glūdiņš un I.Kārkliņš. Motocikla motoru pēc Rīgas pasūtījuma tika izgatavots Serpuhovas motobūves institūtā.

Turpmāk ik gadu, līdz pat Latvijas valsts neatkarības atgūšanai, Biķerniekos notika viens no PSRS meistarsacīkšu etapiem kā autosportā, tā arī motosportā. Ļoti daudz vietēja mēroga sacensību notika mopēdiem un moto velosipēdistiem, tajā skaitā arī pirmā Eiropas čempionāta sacensību etaps 50 kub.cm. Automātika klasē. 1989.gadā moto stadionā risinājās pirmais radio vadāmo automodeļu Eiropas čempionāts.