Kalniņš: ,,Domāju, ka par Dinamo varēšu runāt pēc gada''
Pēc četru uzvarēto spēļu sērijas ''Liepājas metalurgs'' hokeja komandas vārtsargs Jānis Kalniņš sniedza interviju Baltkrievijas sporta laikrakstam ''Pressbol''.
-Kura no uzvaras sērijas spēlēm bija visgrūtākā?
-Tieši man tā bija pirmā spēle ar "Neman". Vasaras treniņnometnē guvu meniska traumu, un veselo mēnesi nebiju uz ledus. Spēle pret "Neman" bija pirmā pēc atveseļošanas. Nezināju kā būs: iznāks vai neiznāks uzreiz labi uzspēlēt, t.s. pirmsspēlēs spiediens. Bet viss bija labi, un uzreiz jūtu pārliecinājumu. Jau zināju, ka arī nākamo spēli mēs varam nospēlēt tikpat labi. Grūta bija ari 3. trešdaļa spēlē ar "Šahtjor". Viņi ļoti aktīvi uzbruka.
-Spriežot pēc tavas labas spēles, tad piespiedu pauze tev nāca par labu?
-Laikam tā arī ir, jo paspēju noilgoties pēc spēles, un tagad viss sanāca pateicoties lielajai vēlmei. Man patīk spēlēt pret komandām, kas ir līdzīgas "Neman" un "Šahķor". Viņi daudz met, un tas palīdz vārtsargam visu laiku būt tonusā. Spēlēt ar tādām komandām ir daudz interesantāk.
-Vai tev kadreiz bija divas sausas spēles pēc kārtas?
-Jā, un starp citu, tas arī notika Baltkrievijā, U-20 pasaules čempionāta 1. divīzijā. Protams, vienmēr gribas neielaist, bet tiklīdz esi uz ledus, tad uzreiz aizmirst par to. Visas domas tikai par spēli.
-Cik tu esi māņticīgs?
-Vienīgais ieradums pirms spēlēm – visu darīt laicīgi. Piemēram, iesildīšanās sākt 50 minūtes pirms spēles sākuma, arī laicīgi iznākt uz ledus.
-Treniņos daudz uzmanības pievēršat aizsardzībai?
-Protams. Treneris visu laiku atgādina, lai mēs atgrieztos savā zonā. Bet runājot par pēdējiem panākumiem, gribētos atzīmēt spēlētājus, kas atbrauca no Rīgas “Dinamo” – Ankipānu, Laviņu, Bukartu. Tas arī deva papildus pārliecību. Ankipāns un Laviņš ir ļoti pieredzējušie spēlētāji, kas palīdz jaunajiem.
-Varbūt ir jaunās ambīcijas pēc tik veiksmīga starta?
-Mums ir galvenais mērķis – iekļūt regulārā čempionāta sešiniekā, bet tālāk skatīsimies. Metalurgam ir gados jaunā komanda, gandrīz visi puiši ir vietējie. Pieradām pie pieaugušo hokejā, ir iespēja spēlēt labā līmenī pret večiem.
-Un kā ir ar personīgajām ambīcijām? Tajās ir arī Rīgas Dinamo?
-Jā, tas nebūtu slikti. Bet domāju, ka par “Dinamo” varēšu vairāk runāt pēc gada.
-Vai tevi kādreiz arī izsauks uz Dinamo?
-Nelielā pieredze ir. Pagājušajā gadā, kad Holts aizbrauca uz izlasi, četras dienas trenējos ar komandu.
-Metalurgā nav vārtsarga, kas ir vecāks par 22 gadiem. Vai nav grūti bez pieredzējuša kolēģa?
-No vienas puses tas ir labi, jo jaunieši gūst vairāk spēles laika. No citas puses, iespējams, ka pieredzējušais vartsargs būtu labs skolotājs. Bet mums ir Mihails Vasiļonoks, kas tagad ir direktors, bet agrāk bija lielisks vārtsargs. Viņš palīdz ar padomiem. Bet ar jauniešiem ir interesanti spēlēt. Visiem acis deg.
-Cik tagad hokejs ir populārs Latvijā?
-Domāju, ka populārākais sporta veids.
-Pat populārāks par futbolu?
-Jā. It īpaši tagad, kad Dinamo itin labi spēlē KHL.
-Vai tev ir elks, uz kuru tu centies līdzināties?
-Grūti pateikt. Man patīk daudzu varstargu spēles stils. Tagad varu izcelt Konstantīnu Barulinu, bet runājot par NHL – tas ir Roberto Luongo.
-Tev bija iespēja nokļūt NHL draftā?
-Domāju, ka man nebija lielu izredžu. Kaut vai tāpēc, ka tam ir vajadzīgs labs aģents, bet man tāda nav.
[+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Piemēram, G. Golovkova tēvs ir bērnu un jauniešu treneris RD sistēmā, bet tas viņu netraucēja atdot dēļu LM bērnu un jauniešu treneriem audzināšanā.
Tas pats Feldmanis ir no Jūrmalas, bet tagad jau stabili ir liepājnieks ar visu iedzīvi un ģimeni.
[+] [-]