Buncis: "Pagaidām neizprotu IZM jaunos nosacījumus PČ finansējuma piešķiršanai"

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša 14. martā pavēstīja, ka rosinās Latvijas Nacionālajai sporta padomei lemt par finansējuma piešķiršanu PČ rīkošanai Rīgā. Sacensību rīkotāji cer sagaidīt valsts atbalstu PČ rīkošanas licences maksas segšanai (500 tūkstoši eiro) un IIHF kongresa rīkošanas līdzfinansējumam (250 tūkstoši eiro).

"Šobrīd arī man nav precīzas informācijas, kad par to tiks lemts, un arī LHF nav saņēmusi informāciju šajā sakarā," teica Edgars Buncis. "Kā saprotu, Nacionālās sporta padomes nākamā sēde plānota 30. martā, tad arī šis jautājums varētu tikt iekļauts darba plānā. Bet nu jebkurā gadījumā Nacionālā sporta padome nav finansiālā atbalsta piešķīrējs, un, ja padome to atbalstīs, galīgais lēmums tāpat būs jāpieņem Ministru kabinetam."

Nacionālajā sporta padomē ir 20 locekļi ar Čakšu kā padomes priekšsēdētāju. Sporta padomē ir pārstāvētas vairākas ministrijas un sporta biedrības.

Līdz čempionāta sākumam atlicis pusotrs mēnesis, taču šī konkrētā finansējuma sakarā laika vēl pietiek, norādīja Buncis. "Protams, būtu labāk un mierīgāk, ja skaidrība par to būtu pēc iespējas laicīgāk, taču principā ir tā, ka līdz pat čempionāta sākumam tas vēl nav kritiski. Teorētiski – pat ja finansējums tiek piešķirts 11. maijā, dienu pirms čempionāta, tad viss ir kārtībā un nekādi IIHF termiņi vai kas tamlīdzīgs netiek nokavēti. Taču no praktiskā viedokļa ir tā, ka, ja mums šobrīd būtu garantijas par šī finansējuma saņemšanu, tas, protams, palīdzētu labāk sagatavoties čempionātam."

Uz jautājumu, vai no valdības lēmuma ir atkarīga PČ sarīkošana un vai tas negatīva lēmuma gadījumā būtu apdraudēts, Buncis atbildēja noraidoši: "Plāns B nozīmētu, ka mēs kā čempionāta rīkotāji ar šo izaicinājumu paliktu paši, neskatoties uz to, ka darbojamies Latvijā un esam Latvijas federācija. Runājam par valsts ieguvumu, bet principā tad paliktu tā, ka tas būtu tikai mūsu un Rīgas pilsētas, kas līdzdarbojas turnīra sagatavošanā, interesēs. Protams, ka palikšana bez valsts finansējuma čempionāta norisi neapdraudētu, bet tas, iespējams, varētu ietekmēt un apdraudēt Hokeja federācijas darbību un nākotni."

IZM paziņojumā presei bija norādīts, ka "tiks izskatīta iespēja izvirzīt 2023. gada Pasaules čempionāta hokejā organizatoriem papildus nosacījumus, kuri varētu būt saistīti ar atbalstu bērnu un jauniešu iesaistei fiziskajās aktivitātēs un ikdienas sportisko aktivitāšu veicināšanu". PČ orgkomitejas vadītājs atzina, ka šobrīd īsti neizprot, kas ar to domāts.

"Lasīju ministres paziņojumā šos vārdus, jā, taču man jāatzīst, ka tobrīd nesapratu, ko tieši tas varētu nozīmēt, un neesmu ticis skaidrībā arī šobrīd par to, kā tas varētu realizēties praksē," teica Buncis. "Nekāda papildu informācija šajā sakarā mani nav sasniegusi. Tiešām nesapratu šo piebildi par bērnu un jauniešu iesaisti fiziskajās aktivitātēs un šī jautājuma piesaistīšanu PČ finansējuma piešķiršanai. Ar prieku uzklausīšu šeit plašāku skaidrojumu, kad tāds tiks sniegts."

IZM paziņojumā nav norādīta konkrēta naudas summa, ko varētu rosināt piešķirt rīkošanai, taču norādīts, ka tiks lemts par to, "lai segtu licences maksas daļu par čempionāta rīkošanas tiesībām", kas teorētiski var arī nozīmēt, ka valdība atbalsta tikai šo daļu, bet ne IIHF kongresa rīkošanas izmaksas, kas arī gulstas uz PČ rīkotāju pleciem. IIHF kongress šoreiz notiks Somijā, otrā PČ rīkotājvalstī, un ir atrunāts, ka Latvijas puse sedz trešdaļu no kongresa izdevumiem, kamēr Somijas puses atbildībā paliek pārējās divas trešdaļas.

Kongresā sagaidāma arī agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas dalība (IIHF sacensībām nepielaiž šo valstu komandas, taču nav atņēmusi vai apturējusi šo valstu federāciju IIHF biedru statusu), turklāt arī IIHF padomē ir Krievijas pārstāvis – Pāvels Burē. IZM nesen plašu ažiotāžu izraisīja ar lēmumu apturēt valsts finansējumu tenisistei Aļonai Ostapenko un riteņbraucējiem Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, jo viņu pārstāvētajās sacensībās Krievijas sportistiem ļauts piedalīties kā neitrālajiem sportistiem. Šis lēmums gan tika atzīts par neloģisku un drīz vien atcelts, taču IZM savu nostāju par Krievijas iesaisti sporta pasaulē parādīja.

Buncis piekrita, ka tas varētu būt politisks faktors, kādēļ varētu tikt nolemts tikai par daļēju prasītā finansējuma piešķiršanu, proti, valsts atbalstītu tikai PČ rīkošanas licences tiesību iegādi, bet par IIHF kongresu, kurā piedalās agresorvalstu pārstāvji, nemaksātu. "Varbūt, jā, to nevar izslēgt. Vēlos gan šeit konkrēti uzsvērt, ka IIHF kongresa sarīkošana ir mūsu kā PČ rīkotāju pienākums, un mums tas būs tāpat jāizpilda pašiem," teica Buncis. "Bet nav tā, ka mēs prasām visu vai neko, un šie divi izdevumi ir nesaraujami sasaistīti kopā. Ja valdība nolems par atbalstu tikai PČ licences izmaksu segšanai, tad arī tas mums būs nozīmīgs pluss, kā jau katrs atbalsts."