TwitterPļāvējs: "Lēmums par čempionāta atņemšanu Krievijai varēja būt ātrāk"
Lēmums no Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) puses par 2023. gada pasaules čempionāta rīkošanas tiesību atņemšanu Krievijai varēja būt ātrāks, piekrīt Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs. Viņš atklāj, ka potenciāla Latvijas pieteikšanās rīkot šo turnīru šobrīd netiek izskatīta.
IIHF lēmumu atņemt Krievijai 2023. gada pasaules čempionātu hokejā beidzot oficiāli paziņoja otrdien. Turnīram bija jānotiek Sanktpēterburgā.
"Tas [ka Krievijai atņems pasaules čempionāta rīkošanu], domāju, mums visiem bija skaidrs. Starptautiskajai federācijai tā bija praktiska lieta, kas bija oficiāli jāizdara, lai būtu laiks sagatavot jaunu norises vietu un arī izlases varētu sākt plānot," norāda Pļāvējs.
Alternatīvajām turnīra rīkotājām tagad ir nepilns mēnesis izveidot savas prezentācijas pirms IIHF kongresa, kas notiks Somijā gaidāmā pasaules čempionāta laikā.
"Viens gads, kas būs līdz nākamajam čempionātam, kad paziņos organizatorus, ir īss laika periods, lai rīkotāji paspētu sagatavoties," domā LHF ģenerālsekretārs. "Nevaru nepiekrist – oficiāls lēmums no IIHF puses varēja būt ātrāks. Grūti komentēt, kādēļ tā. Tomēr jebkuram bija skaidrs, ka čempionāts Krievijā nenotiks."
Vēl 2020. gadā, kad Covid-19 pandēmija tikai uzņēma apgriezienus, tika atcelts pasaules čempionāts Šveicē, taču Pļāvējs pieļauj mazu varbūtību, ka nākamā gada turnīra rīkošana varētu tikt piešķirta šai valstij, jo tā jau kandidē uz 2026. gada meistarsacīkšu uzņemšanu. Savukārt Latvija, kas organizēja pasaules čempionātu pērn, nav apspriedusi iespēju rīkot šo turnīru.
"Domāju, šim jautājumam [par nākamā gada čempionāta rīkotājiem] ir divas puses - kuri vēlētos un būtu gatavi no infrastruktūras viedokļa, kā arī kuri vēlēsies organizēt šādos neskaidros apstākļos tik īsā laika periodā. Sagatavošanās nenozīmē tikai gatava halle, bet arī nodrošināta loģistikas daļa un viesnīcu kapacitāte, kas tūrisma sezonās nereti ir rezervēta jau ievērojamu laiku uz priekšu. Atrast, kur izguldīt cilvēkus, būs liels izaicinājums," skaidro Pļāvējs.
"Arī biļešu tirdzniecība ierasti sākas jau neilgi pēc iepriekšējā pasaules čempionāta. Šoreiz laika periods būs gana īss. To ļoti labi zinām, jo paši nesen gājām tam cauri – lai līdz tam vispār nonāktu, ir ļoti sarežģīts process. Nofinansēt čempionātu ir izaicinoši un tas nav iespējams bez valsts un pašvaldību atbalsta. Bez šī finansējuma biļešu tirdzniecība ierasti sastāda lielāko daļu no budžeta ieņēmumiem," pauž funkcionārs.
Pļāvējs uzsver, ka ceļš, lai vispār nonāktu līdz biļešu tirdzniecības uzsākšanai, ir tāls - jau sākot ar kalendāra izveidi un tā saskaņošanu ar valstīm un televīzijām, kā arī biļešu cenu politikas izveidi. Valstij, kas šo procesu uzņemsies, tas būs liels izaicinājums valstij, uzskata LHF pārstāvis.
Viņš gan nedomā, ka pasaules čempionāta rīkošana obligāti būtu jāuztic valstij, kas šāda mēroga turnīru rīkošana jau uzkrājusi plašu pieredzi. "Labs piemērs ir Latvija, kas savu vienīgo čempionātu bija rīkojusi 2006. gadā, bet pērn 100 dienās spējām sarīkot lielisku turnīru brīdī, kad mums pat nebija otras spēļu arēnas. Organizācijā jābūt pareiziem cilvēkiem, pārējie apstākļi ir pielāgojami. Arī finansiālais aspekts spēlē lielu lomu un tas, iespējams, šajā situācijā būs noteicošais."
