Skaidrojam: kā tikt galā ar aklimatizāciju un iedzīvoties laika zonā?

Latvijas hokejisti šobrīd Somijas pilsētā Tamperē cīnās pasaules čempionātā, un turnīra laikā komandai no Kanādas pilsētas Toronto pievienojās aizsargs Kristiāns Rubīns. Viņš izlases sastāvu pēc ilga lidojuma papildināja otrdienas rīta pusē un jau divas dienas nospēlēja vairāk nekā 14 minūtes zaudējumā pret Čehiju.

“Fiziski jūtos ok. Neesmu īsti izgulējies, bet bija svarīgi uzkāpt uz ledus un izjust laukumu,” uzreiz pēc ierašanās Tamperē Rubīns aizvadīja treniņu un pēc tā norādīja, ka tas tāpēc, lai vieglāk iejustos ritmā un vakarā varētu doties pie miera jau pēc vietējā laika.

Šāda prakse ir nepieciešama un palīdzēs vieglāk tikt galā ar aklimatizāciju, portālam Sportacentrs.com saka sporta ārste un Latvijas Olimpiskās vienības vadītāja Līga Cīrule. “Dabu nevar apmānīt. Cik stundu starpība ir ar Latviju, tik dienas arī vajag, lai normāli aklimatizētos.”

Tampere un Toronto ir septiņu stundu starpība, līdz ar to pilnīgas labsajūtas sasniegšanai Rubīnam var būt nepieciešama pat nedēļa. Tomēr ir triki, kā to izdarīt ātrāk. “Ir jāizpēta savs lidojums un tā laiku samērot ar to laika zonu, kurā ieradīsies. Ja, piemēram, Rīgā ielido no rīta, tad lidmašīnā ir jāguļ. Jāiedzer kaut vai miegazāles, bet laiks ir jānoguļ. No rīta ielido, un pēc tam līdz vakaram nedrīkst gulēt vairāk par 45-60 minūtēm. Citādāk dabūt savu dienas ritmu tajā zonā, kurā esi ieradies, būs grūtāk. Līdz ko šādā situācijā pa dienu pagulēs trīs stundas, viss ritms būs izjaukts un vakarā aizmigt nevarēs.”

Savukārt vakarā, dodoties pie miera, Cīrule iesaka lietot melatonīnu, kas ir dabisks miega hormons. Tāpat tiek rekomendēts pirmajās naktīs lietot miegazāles. Ja izdodas aiziet gulēt normālā laikā, galvenais ir izgulēties. Ja izdodas normālā laikā arī pamosties, tad aklimatizācija parasti noris ātrāk un labāk.

“Jebkurā lielā sporta pasākumā rēķināmies ar formulu – cik stundas, tik dienas. Tāpēc no sportistu puses ir profesionāli uz lieliem pasākumiem ierasties pietiekami laicīgi, lai varētu pilnībā aklimatizēties,” akcentē Cīrule.

Viņa arī piebilst: cilvēka organisma pulkstenis iekārtots tā, ka pēc lidojuma uz austrumiem aklimatizēties parasti ir grūtāk, nekā uz rietumiem. Tam raidījumā “eXi” piekrīt arī bijušais Latvijas izlases aizsargs Oskars Bārtulis, kurš savulaik vairākus gadus nospēlēja tālajā Vladivostokā. “Man tur aklimatizāciju vajadzēja katru otro nedēļu. Ja lido no Vladivostokas uz Maskavu bija viegli, bet atpakaļceļā gan bija daudz smagāk. Kad atgriezāmies mājās, pirmā un otrā spēle vienmēr bija visgrūtākās.”

Citādāka pieredze bija bijušajam izlases kapteinim Kasparam Daugaviņam, kurš karjeras laikā par aklimatizācijas procesu neesot pārāk raizējies.

“Lidot uz Ziemeļameriku vispār bija viegli, bet atpakaļceļā vienkārši bija jānovelk pirmā diena, lai varētu aizmigt vakarā. Vienkārši noguli pilnu nakti. Varbūt no rīta acis bija drusku aizmpampušas, kad ir nogulēts ilgāk nekā pierasts, bet fiziski mani tas pārāk neietekmēja. Man grūti teikt kā būtu tagad, jo man bija 25 gadi, kad no Ziemeļamerikas nācās lidot mājās,” skaidro Daugaviņš.

Rubīns jau īsi pēc ierašanās Tamperē aizvadīja vieglu treniņu, un tajā Cīrule nesaskata neko sliktu, ja vien aerobā slodze nav pārlieku liela. “Pirmās trīs dienas organismam vajag mierīgākas. Ja atbrauc no rīta, pa dienu sevi ir jānodarbina, lai neaizmigtu. Var lietot arī kafiju – tikai normas robežās. Piemēram, trīs tasītes dienā. Nevajag pārspīlēt, jo tas neko daudz nedos, šādi tikai sevi iztukšosi.”

Savukārt, ja no tālām zemēm ielido pēc vietējā laika vakarā, tad lidmašīnā gulēt nedrīkst, uzsver Cīrule. To varot darīt pēc lidošanas, un ieiešana ritmā būs vieglāka. Tāpat ilgākos pārlidojumos, kas sniedzas pāri trim stundām, lidmašīnā jāvelk kompresijas apģērbs, piemēram, zeķes, lai kājās nesakrājas šķidrums.

Noderīgas saites:

Jaunumi
Spēļu kelendārs un rezultāti
Turnīra tabulas
Izspēles kārtība
KSENUKAI prognožu spēle