Facebook
GoogleLatvija izlaiž divu vārtu pārsvaru un piekāpjas ASV
Foto: Sputnik/Scanpix
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā Ķelnē piedzīvojusi sāpīgu otro zaudējumu pret ASV izlasi. Latvieši divreiz izlaida divu vārtu pārsvaru, galu galā atzīstot pretinieku pārākumu ar 3:5, ASV hokejistiem pēdējo ripu raidot tukšos vārtos.
Abas komandas šajā brīdī ir vienādās pozīcijās ar deviņiem izcīnītiem punktiem, līdz ar ko šai spēlei bija vēl lielāka nozīme. Domājot perspektīvā, Latvijas izlasei šajā mačā uzvara būtu ļoti svarīga, jo tas, iespējams, ļautu ceturtdaļfinālā izvairīties no Kanādas izlases. Protams, līdz ceturtdaļfinālam vēl ir gana tālu un nekas šajā ziņā nav garantēts. Galvenais bija koncentrēties šim mačam ar ASV.
Spēli komandas sāka ar abpusējiem uzbrukumiem, bet pirmais bīstamais moments pie ASV izlases vārtiem bija pēc Kleitona Kellera kritiena savā zonā, kad pie ripas tika Māris Bičevskis, bet ripu atvairīja Konors Helebaks. Neilgi pēc tam ASV izlases vārtsargam bija jāglābj sava komanda pēc Kaspara Daugaviņa metiena. Līdz perioda vidum komandas cīnījās par iniciatīvas iegūšanu, demonstrējot dinamisku hokeju. Vairāk gan ripa bija ASV izlases kontrolē, bet īpaši bīstamu momentu pie Latvijas izlases vārtiem neradās.
Pirmā perioda 12. minūtē Māris Bičevskis ar Teodoru Bļugeru izkārtoja ātro pretuzbrukumu, kas beidzās ar Bļugera vārtu guvumu un Latvijas izvirzīšanu vadībā (1:0). Tieši minūti vēlāk uz noraidīto soliņa sēdās Kaspars Daugaviņš, ASV izlasei esot iespējai atjaunot līdzsvaru uz tablo. Nākamo divu minūšu laikā labākā iespēja bija nevis ASV hokejistiem, bet Oskaram Cibuļskim. Pēc izturētā mazākuma latvieši ieguva iniciatīvu un aktīvi meklēja vēl kādu iespēju gūt vārtus. ASV izlase gana labi spēlēja aizsardzībā, neļaujot latviešiem veikt bīstamus metienus. Līdz perioda beigām latvieši kontrolēja cīņas gaitu, pelnīti to uzvarot ar rezultātu 1:0.
Otro periodu lieliski sāka Latvijas izlase, pēc uzvarēta iemetiena septiņās sekundēs gūstot vārtus. Kaspars Daugaviņš bija pirmais pie atlēkušās ripas vārtu priekšā, panākot 2:0. Nepagāja ne minūte, lai Latvija pirmo reizi tiktu pie skaitliskā vairākuma. Tas gan ļoti ātri beidzās, jo pie noraidījuma tika arī Andris Džeriņš. Formātā četri pret četri labāk spēlēja Latvijas izlase, izdarot vairākus metienus pa vārtiem. Latviešu aktivitāte sestajā minūtē ļāva atkal tikt pie vairākuma. Divu minūšu laikā ASV izlase labi aizsatāvējās, neitralizējot latviešu saspēli. Divi labi metieni bija, bet ne īpaši bīstami. ASV izlase ar katru minūti sāka izdarīt spiedienu uz Latvijas vārtiem līdz panāca savu. Andersa Lī uzmetienu uz vārtiem pielaboja Džeitī Komfers, ripai atkal atrodot kādu mazu spraugu starp vārtu konstrukciju un Elvi Merzļikunu - 1:2.
Īsi pēc tam ASV hokejisti nedisciplinēti nospēlēja, pārkāpjot noteikumus. Latviešiem izdevās nostāties zonā, bet tad ASV izlase četratā izvērsa pretuzbrukumu, kas beidzās bēdīgi. Miks Indrašis aizrāvās uz otriem vārtiem, izdarīja metienu, bet pie atvairītās ripas pirmais bija Oskars Cibuļskis, panākot 3:1. Vārtu birums mača vidū nebeidzās, ASV izlasei divās minūtēs atjaunojot vienu vārtu deficītu (2:3). Uzreiz pēc tam Džeikobs Truba varēja arī panākt izlīdzinājumu, bet trāpīja pa vārtu konstrukciju. Līdz otrā perioda beigām Latvijas izlase neizmantoja vēl vienu vairākumu, bet ASV spēja izlīdzināt rezultātu. Latvijas izlase nesekmīgi nospēlēja vārtu priekšā, ripu nesavaldot Guntim Galviņam, kas vieglus vārtus ļāva gūt Džonijam Gudro - 3:3.
Trešais periods sākās ar nopietnu ASV izlases spiedienu, neļaujot latviešiem darīt teju neko. ASV dominēja laukumā ilgu laiku, bet Latvijas izlase cerēja uz kādu pretuzbrukuma iespēju. Cīņa bija nepiekāpīga un asa. Abas komandas bija pelnījušas uzvarēt, meklējot izšķirošo vārtu gūšanas iespēju. Perioda 14. minūtē Latvijas izlasei gan bija vārtu gūšanas iespēja, gan muļķīga kļūda nomainoties, kas beidzās ar sešiem spēlētājiem laukumā un divu minūšu mazākumu turpinājumā. Reālākā vārtu gūšanas iespēja šajā laikā bija Latvijas izlasei, kad ātro pretuzbrukumu diviem pret vienu aizsargu ar precīzu metienu nenoslēdza pirmo vārtu autors Bļugers.
ASV izlase, iespējams, provocēja Latviju uz atklātu hokeju, kas nozīmēja ātrus pretuzbrukumus kā uz vieniem, tā otriem vārtiem. Šāda stratēģija nesa rezultātu, ASV izlasei pēc Endrjū Kopa precīzā metiena pirmo reizi izvirzoties vadībā - 4:3. Bobs Hārtlijs nepilnas divas minūtes līdz pamatlaika beigām ķērās pie pēdējā salmiņa, nomainot vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju. Latvieši labi iespieda ASV izlasi tās zonā, bet viena izmesta ripa beidzās ar Dilana Larkina vārtu guvumu, uzstādot arī mača gala rezultātu 5:3.
Par labāko spēlētāju Latvijas izlasē atzina Oskaru Cibuļski, bet ASV izlasē uzvaras vārtu autoru Endrjū Kopu.
Latvija - ASV 3:5 (1:0, 2:3, 0:2)
Vārti: 11:23 Bļugers (Bičevskis) 1:0, 20:07 Daugaviņš (Džeriņš, Ro.Bukarts) 2:0, 29:00 Komfers (Lī) 2:1, 31:37 Cibuļskis (Indrašis) 3:1, 33:44 Bjugstads (Šmalcs, Kellers) 3:2, 38:37 Gudro (Truba, Bjugstads) 3:3, 56:38 Kops (Helebaks) 3:4, 58:58 Larkins 3:5.
Soda minūtes: 6:8
Metieni: 23:33
Vārtsargi: Elvis Merzļikins - Konors Helebaks
Latvijas izlases sastāvs
Vārtsargs: Merzļikins (Punnenovs)
1. maiņa: Daugaviņš, Džeriņš, Rob. Bukarts – Sotnieks, Kulda
2. maiņa: Indrašis, Sprukts, Rih. Bukarts – Cibuļskis, Galviņš
3.maiņa: Skvorcovs, Girgensons, Ķēniņš – Balinskis, Freibergs
4. maiņa: Meija, Bļugers, Bičevskis – Bindulis, Jaks
Latvijas izlases spēļu kalendārs
| Datums | Laiks | Pretinieks | Rezultāts |
|---|---|---|---|
| 06.05. | 13:15 | Dānija | 3:0 |
| 07.05. | 21:15 | Slovākija | 3:1 |
| 09.05. | 17:15 | Itālija | 2:1 |
| 11.05. | 21:15 | Zviedrija | 0:2 |
| 13.05. | 13:15 | ASV | 3:5 |
| 15.05. | 21:15 | Krievija | – |
| 16.05. | 21:15 | Vācija | – |
A grupas kopvērtējums
| V | Komanda | S | U | UP | ZP | Z | Vārti | P |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | ASV | 5 | 4 | 0 | 0 | 1 | 10:10 | 12 |
| 2. | Krievija | 4 | 3 | 1 | 0 | 0 | 21:5 | 11 |
| 3. | Zviedrija | 5 | 3 | 0 | 1 | 1 | 21:9 | 10 |
| 4. | Latvija | 5 | 3 | 0 | 0 | 2 | 11:9 | 9 |
| 5. | Vācija | 5 | 1 | 1 | 1 | 2 | 12:19 | 6 |
| 6. | Slovākija | 4 | 0 | 1 | 2 | 1 | 9:12 | 4 |
| 7. | Dānija | 5 | 0 | 2 | 0 | 3 | 9:18 | 4 |
| 8. | Itālija | 5 | 0 | 0 | 1 | 4 | 5:26 | 1 |
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Valstij vai sporta federācijai attiecībā uz jaunatnes profesionālās ievirzes (nevis pamatskolu/vidusskolu vispārīgo) sportu ir jāsakārto tikai tādas lietas kā vispārīga minimālās infrastruktūras esamība valstī, junioru līgas uzturēšanu. Pārējam - infrastruktūras tālākai attīstībai, klubu attīstībai jābūt uz privātiem pleciem.
Latvijas Basketbola Savienība ar savu LJBL, manuprāt, ir ļoti labs piemērs patiesībā. Vietējā mērogā. Tā, aptuveni.
Savādāk... savādāk tas ir kaut kāds sociālisms. PSRS modelis kaut kāds. Visu valsts vai pašvaldības.
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Valsts un pašvaldība esi TU pats, jo tās tiek uzturētas no taviem nodokļiem!
Piemēram, Metta futbola skola (bērnu un jauniešu daļa) tiek uzturēta par valsts un pašvaldības + vecāku nauda!
[+] [-]
+2 [+] [-]
Ar izlasi jābūt kopā gan uzvarās, gan zaudējumos. Nav ko kritizēt, ka aizsargi slikti utt. Ne velti ir teiciens, ka tu esi tik labs, cik to ļauj pretinieks.
Pret Kanādu varam izskatīties kā nabagi, pret Igauniju kā ģēniji. Viss ir relatīvs un mūsu vieta pasaules hokejā ir tur, kur tā ir jau 2 dekādes- A grupas otrajā pusē, tapēc uzvara pār ASV jau būtu lēciens augstāk par savu dupsi.
[+] [-]
Un, ja arī tā ir, kāpēc basketbols var, bet hokejs nē?
[+] [-]
Klubi - VEF juniori, Rīdzene (kaut kāds TTT un Rīgas Domes maisījums), jaunie Liepājnieki, utt. tad jau sākas visvisādas vidusskolas utt jā.
Jā, var piekrist, ka nav šī brīža LBL komandu direct junioru komandasm lielākoties. Tas gan jā. Tātad, piramīda privātajiem klubiem iztrūkst iespējams.
+1 [+] [-]
Nu un tagad uz priekshu - ja vinēe vacieshus - vieta 8- nik';a nodrosiņata- federācijas uzdevums izpildits - ja nevinēe paliek 5 sav;a grupā - lielu soli uz priekshu salidzin;ajuma ar pagājušo gadu - un jaatzimē, bez vadošā piecinieka
[+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
Ja jau no bērnu dienām jauno sportistu attīstība gulsies uz vecāku vai privāto investoru pleciem, tad,piemēram, hokejs noteikti būs bagāto vecāku bērnu sporta veids, un nevis talantīgāko.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Gan (un šis, iespējams, pat svarīgāk) tāpēc, ka pietrūkst elementāra lobija meklējot finansējumu kā sabiedriskajā, tā privātajā sektorā. Un ar Kalvīša kungu, padomājot, kādu politisko spēku viņš kādreiz pārstāvēja, nebūs jau diži labāk. Iespējams. Visa Latvijas uzņēmējdarbības vide nesastāv tikai no gāzes tirdzniecības komersantiem. Valsts ne tik.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ka vispārīgajai sportiskajai attīstībai (pamatskola, vidusskola) jāpaliek valsts un pašvaldību kontrolē, kurām par šo lietu ir jāiestājas un tajā jāiegulda.
Bet ne jau profesionālās ievirzes sportam jābūt valsts un pašvaldību kompetencē un ne tam ir jātērē nauda un ne par to jāuztraucas. Vismaz ne Latvijai, kur citu problēmu atliku likām.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Kam būtu jāuztur Murjāņu sporta ģimnāzija? Sponsoriem vai valstij? Tīrākais profesionālās ievirzes sports.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Es nekādā gadījumā nevaru pieņemt, ja kāds man mēģinās iestāstīt, ka profesionālajam sportam (sporta skolas, augstāko līgu klubi utt) būtu jābūt valsts prioritātei un par to būtu jāiespringst baigi.
Ne jau tik ilgi, kamēr mums ir daudz un tik dažādu problēmu citās sfērās. Sakārtojam "caurā maisa - grūd tik iekšā, pazudīs" vaselības aprūpes un izglītības nozares, panākam to, ka nav vairs jāuztraucas, ka katrs otrais vecumdienas sagaidīs bomža kārtā, utt. Tās ir problēmas, nevis profesionālais sports, raķešu zinātne, jaunas kartupeļu sugas atklāšana, vai vēl nez kādas citas lietas. Ja viss būtu ļoti skaisti tip top jau sakārtots un naudu nebūtu kur likt, tad, manis pēc, katram privātajam sporta klubam un sporta skolai pa miljoniem vienkārši dalām. Bet tā taču nav.
[+] [-]