Aizvadīt visu PČ ar vienu vārtsargu – vai tas ir reāli? Vai vajadzīgs?

Latvijas izlasē šajā pavasarī vairs nespēlē ilggadējais valstsvienības līderis un glābējs Edgars Masaļskis. Ziemeļamerikā joprojām aizņemts Kristers Gudļevskis, un grūti bija nepamanīt, ka uz Ķelni aizbraukusī vārtsargu līnijai Latvijai ir pavisam jauna – Elvim Merzļikinam ir 23 gadi, Ivaram Punnenovam 22, bet Jānim Kalniņam 25. Tikai Merzļikinam pirms turnīra sākuma bija PČ maču pieredze, un tā pati tikai no pagājušā gada.

Taču čempionāta sākums visas bažas noraidījis – Merzļikins pagaidām ielaidis tikai vienus vārtus, tos pašus pēc tam, kad slovāku uzbrucējs viņu netīšām pagrūda, „paslidinot” pretējā virzienā. Ar atvairītiem 56 no 57 metieniem Elvis ir PČ vārtsargu līderis, vismaz pagaidām, turklāt aizvedis Latviju līdz divām uzvarām, un izlases pirmais numurs vārtos šobrīd ir neapšaubāms.

Vai vārtsargam ir reāli aizvadīt visas septiņas PČ grupu turnīra spēles? Edgars Masaļskis Sportacentrs.com TV raidījumā „Hokeja diēta” izsacījās, ka tas pavisam noteikti ir iespējams, kā nekā, viņš pats to darījis vairākkārt, bet vērts pavaicāt, vai tas ir vajadzīgs: „Domāju, ka Elvis to var paveikt un ka Elvis to arī gribētu. Visi vārtsargi grib spēlēt. Bet būsim reāli – pret Krieviju un Zviedriju favorīti nebūsim, varbūt tā ir reize dot Ivaram iespēju - varbūt tā sanāk viņa zvaigžņu stunda.”

Masaļskis vairākos PČ piedalījies visās spēlēs, taču tas arī bija laiks kad Masaļskis bija ļoti izteikts pirmais numurs izlasē, pārņemot stafeti no Sergeja Naumova. Savukārt Naumovs iepriekš bija rezervē aiz Artūra Irbes muguras 2000. un 2001. gadā, abos PČ tā arī neizejot laukumā, kamēr Irbe spēlēja visu turnīru, to arī 2000. gadā darot veiksmīgi un aizvedot izlasi līdz 1/4 finālam. Toreiz gan arī treneriem bija liela izvēle - pēdējā otrās kārtas spēlē, kad Latvija jau bija garantējusi 1/4 finālu, mačā pret Šveici ļaut debitēt Naumovam vai neizsist no ritma Irbi. Sekoja otrais variants un zaudējums 1:4, kamēr Naumovs pēc tam pirmo PČ elites maču aizvadīja tikai pēc diviem gadiem.

Masaļskis arī atzina, ka vienam vārtsargam spēlēt visu laiku nebūt nav labākais variants: „To paveikt ir iespējams, taču tas ir grūti. Noturēt vienu līmeni tik ilgā laika periodā tomēr nav tik viegli, un ir risks, ka kritums trāpās tieši uz kādu no izšķirošajām spēlēm. Tāpēc reizēm ir prātīgi iedot atpūsties pamatvārtsargam, lai viņš tajās spēlēs, kurās viņam jāspēlē, varētu noturēt vienu līmeni.”

Masaļskim piekrita arī bijušais Latvijas izlases vārtsargs Juris Klodāns, kurš sarunā ar Sportacentrs.com norādīja, ka pasaules čempionāta grafiks ir pietiekami spraigs, lai 6-7 spēles pēc kārtas varētu likt vārtsargam pazaudēt svaigumu: „Noteikti, ka izlases treneri Vācijā var situāciju novērtēt precīzāk, taču vārtsargu izvēlē daudz kas atkarīgs no trāpīšanas. Kāds ir pretinieks, noskaņojums, vai bija brīva diena iepriekš. It kā jau loģika saka, ka mačos pret favorītiem Zviedriju un Krieviju varētu iedot Elvim atpūtu, bet pret Vāciju un ASV gan, manuprāt, viņam noteikti būtu jāspēlē.”

Vai pirmā vārtsarga atstāšana malā spēlēs pret Zviedriju un/vai Krieviju nesūta pārējiem hokejistiem sava veida signālu, ka, sak, šodien jau drīkst zaudēt? „Diez vai kāds to šādu soli uztvertu kā īpašu signālu. Nav jau tā, ka Punnenovs un Kalniņš mums būtu galvas tiesu sliktāki vārtsargi, ar kuriem spēlētāji necer uzvarēt. Par uzvaru jācīnās visai komandai, nevis tikai jāskatās uz vārtsargu,” sacīja Klodāns.

„Protams, te sanāk koks ar diviem galiem – arī hokejisti turnīra gaitā pierod spēlēt ar vienu vārtsargu, ieiet savā ritmā un uzticas arvien vairāk, un arī vienas spēles pārtraukums to var izjaukt. Tāpēc arī vienas pareizās atbildes nav – trenerim jāuzmin un jāizvēlas pēc saviem ieskatiem. Bet, ja Merzļikins jūtas pārliecināts par sevi, ja viņš jūtas spēcīgs, tad es neko sliktu varbūt arī neteiktu, ja viņš nospēlētu visu PČ. Lai tik spēlē un lai tik veicas,” novēlēja Klodāns.

Masaļskis ir viens no pieciem vārtsargiem pēdējos trīs gados, kuri vienā turnīrā piedalījušies visās savas izlases spēlēs (ieskaitot nākšanu uz maiņu). Te gan jāpiemin, ka šajos pēdējos trīs PČ turnīros tikai viena izlase sasniegusi ceturtdaļfinālu, sūtot savu pamatvārtsargu laukumā visās spēlēs – 2014. gadā Čehija desmit spēlēs tikai uz 36 minūtēm vārtos sūtīja Jakubu Kovāržu, kamēr Aleksandrs Salāks spēlēja visu pārējo laiku un sarūpēja izlasei vietu pusfinālā.

Latvijai gan uz Čehijas piemēru pagaidām skatīties nevajadzētu. Tā vietā vērts palūkoties uz tā sauktajām „mazajām” izlasēm, kuras pēdējos trīs gados tikušas ceturtdaļfinālā. 2014. un 2015. gadā astotniekā tika Baltkrievija, taču pirmajā reizē Kevins Lalands visnotaļ līdzīgi dalīja spēles laiku ar Vitāliju Kovaļu, kamēr nākamajā gadā piedalījās septiņām no astoņām spēlēm. Taču tieši šajā astotajā spēlē baltkrieviem izcili nospēlēja Kovaļs, palīdzot komandai tikt pie punkta pret Somiju (2:3 pēcspēles metienos).

2015. gadā ceturtdaļfinālā tika arī Šveice, kurai vārtsargi Reto Berra un Leonardo Dženoni spēlēja līdzīgu spēles laiku, kamēr pagājušajā gadā septīto vietu ieguvušajā Vācijas izlasē Tomass Graiss un Timo Pīlmeiers dalīja spēles laiku tieši uz pusēm, tiesa, Graiss pēc izstāšanās no Stenlija kausa pievienojās izlasei turnīra vidū un pēc tam pārliecinoši uzņēmās pirmā vārtsarga pienākumus. Kopā ar Vāciju ceturtdaļfinālā pirms gada tika arī Dānija, kas gan praktiski visās spēlēs paļāvās uz Sebastjanu Dāmu. Taču hokeja lielvalstis, kurā arī augstas klases vārtsargu izvēle krietni plašāka, ļoti reti visas kārtis likušas viena vārtsarga rokās, neskaitot Krieviju, kas pirms gada un diviem gadiem nodarbināja Sergeju Bobrovski pēc pilnas programmas.

Pēdējos trīs gados PČ noslogotākie vārtsargi

Ar minūšu % tiek norādīts, cik daudz laika vārtsargs pavadīja laukumā no maksimālā iespējamā

Izmantotie resursi:
Page Redirection