Viedoklis: Meklējam līderus!

Līdzšinējās divās spēlēs izlasei, lai arī komanda epizodiski ir spēlējusi ļoti labi, ir izdevies gūt tikai divus vārtus un piedzīvoti zaudējumi ar kopējo rezultātu - 2:9. Pie šādas rezultātu starpības un gala rezultātiem, rodas jautājums – Kas notiek ar Latvijas izlases vārtsargu, aizsardzības un uzbrucēju līnijām? Kur ir Latvijas izlases līderi katrā no līnijām? Kuri spēlētāji ir gatavi uzņemties iniciatīvu, atbildību un paveikt nepieciešamo uzvaras izcīnīšanai? Patiesības mirklis ir klāt, spēlētājiem ir pēdējais brīdis nodemonstrēt savas kvalitātes.

Līderis vārtsargu līnijā. Ar vārtsargu līniju tā kā viss ir un bija skaidrs jau krietni ilgu laiku - visas cerības un atbildība uz Edgaru. Diemžēl ne viss līdz šim ir izdevies. Līdz ar partneru mazāku atbalstu, arī Masaļskim, lai arī kopumā spēlē labi un bieži glābj komandu, neizdodas būt necaursitamai sienai. Tomēr pēdējo divu gadu pieredze rāda, ka grupas izšķirošajā spēlē Edgars spēj būt perfekts. Gan 2008.gada, gan 2009.gada grupas turnīra trešajā spēlē Edgars nosargāja savus vārtus neskartus – attiecīgi 3:0 pret Slovēniju un 2:0 pret Austriju. Arī šogad Masaļskim jāparāda līdzīgs sniegums, lai Latvijas izlase izcīnītu tik svarīgo uzvaru.

Līderi aizsardzības līnijā. Aizsardzības līnija ir tā izlases līnija, kas piedzīvojusi vislielākās izmaiņas. Dažādu apstākļu dēļ aizsardzība ir krietni atjaunināta un bažas par to, ka var izpausties pieredzes trūkums, ir apstiprinājušās. Būtībā komandā ir tikai divi aizsargi (Pujacs, Reķis), kas savās komandās pilda līdera lomas un, kuri ir pirmajās rindās starp tiem no kuriem tiek prasīts rezultāts (izmantot vairākumu, noturēt mazākumu, neitralizēt pretinieku vadošo maiņu utt). Komandā ir virkne Rīgas „Dinamo” jaunekļu, kuri regulāri spēlē pietiekami augstā līmenī, bet rezultāts klubā galvenokārt tiek prasīts un sagaidīts no citiem – Ozoliņa, Sorokina, Laviņa... Attiecīgi jaunieši nav raduši uzņemties atbildību par komandas rezultātu. Bija cerība, ka kāds no viņiem pierasto līderu prombūtnes laikā izmantos situāciju, lai atrādītu savas kvalitātes un ieņemtu vakantās līderu lomas. Diemžēl cerības pašlaik nav piepildījušās.

Tomēr situācija nav tik slikta kā izskatās, jo epizodiski vairāki spēlētāji nodemonstrē indikācijas, ka viņi varētu būt gatavi uzņemties šīs lomas un iespējams, ka tieši tāds pretinieks kā Itālija ļaus viņiem atraisīties. Galvenokārt tie ir Guntis Galviņš, kas laiku pa laikam ar precīzām piespēlēm atrod partnerus un uzsāk bīstamus uzbrukumus, Aleksandrs Jerofejevs, kas veiksmīgi spēlē abās laukuma pusēs, kā arī Jēkabs Rēdlihs, kas aizsardzībā spēlē precīzi un fiziski, sagādājot pamatīgas problēmas pretiniekiem. Ziemeļamerikā atbrīvojies arī Kulda. Varbūt viņš (ja ieradīsies) varētu būt izlases aizsardzības līderis turnīra otrajā posmā?

Līderi uzbrukuma līnijā. Ar uzbrukumu visam it kā vajadzētu būt kārtība, jo izlase spēlē praktiski iespējami labākajā sastāvā. Bet tā nav! Pierastie un cerētie līderi klusē. Pagājušajā čempionātā uzbrukuma līdera lomu lieliski veica Vasiļjeva maņa, kas guva vārtus pilnīgi visās čempionāta spēlēs (ja skaita Ņiživija uzvaras bullīti pret zviedriem). Šogad maiņa it kā spēlē labi, vismaz katrā spēlē spēj izveidot pāris vārtu gūšanas izdevības, bet pietrūkst tā spēka un mērķtiecības, kas bija pagājušajā čempionātā, tāpēc arī maiņa pašlaik vēl ir bez vārtu guvumiem. Tomēr ir cerības, ka ilgi vairs tas tā neturpināsies.

Vēl jau izlasē spēlē arī NHL gaisu apostījusī Sprukta maiņa. Līdzīgi kā Rīgas „Dinamo” arī izlasē viņi vairāk tiek izmantota kā pretinieku līderu noturēšanas un fiziskā spiediena maiņa. Ar šiem uzdevumiem uzbrucēji kopumā tiek galā un no šī aspekta skatoties noteikti arī spēj pildīt izlases līdera pienākumus. Tomēr no šīs maiņas pavisam noteikti tiek gaidīta ne tikai pretinieku neitralizēšana, bet arī rezultāta veidošana. Tāpat kā no Laura Dārziņa un Miķeļa Rēdliha, kuri šajā sezonā ir pierādījuši, ka ir ātri, tehniski un ļoti bīstami malējie uzbrucēji. Diemžēl čempionātā pagaidām viņiem neizdodas ne tikai gūt vārtus, bet pat aizķerties pretinieku zonā, doties ātros pretuzbrukumos un piespiest pretinieku pārkāpt noteikumus. Saistīt to visu tikai ar jauno centra uzbrucēju būtu pārāk vienkāršoti.

Vienīgos vārtus pašlaik ir spējusi gūt tikai ceturtā uzbrucēju maiņa, kurai vārtu gūšana nebūt nav darba uzdevumu augšgalā. Maiņa spēlē ar lielu azartu un vēlmi sevi pierādīt, tāpēc nav brīnums, ka arī tika atalgoti ar vārtu guvumiem katrā no aizvadītajām spēlēm.

Turnīrā vēl atlikušas vismaz četras spēles, tomēr tieši nākamā spēle ir tā, kad plānotajiem, potenciālajiem, apslēptajiem un pat nepieminētajiem līderiem ir jāņem lietas savās rokās un jāpierāda sava varēšana. Līderu potenciāls Latvijas izlasē ir visās līnijās, jācer, ka to izdosies arī realizēt. Lai izdodas!