Viedoklis: Uz jaunām virsotnēm 2!

Pirmo sarkano karodziņu novietosim pie rezultivitātes punktiem. Visvairāk punktus vienā turnīrā ir sasniedzis neviens cits kā pašreizējais valstsvienības treneris Oļegs Znaroks, kurš Latvijas izlases debijas turnīrā sakrāja 10 punktus - 3 gūtus vārtus un 7 rezultatīvas piespēles. Tas 1997.gada čempionātā bija sestais labākais rādītājs starp visiem turnīra dalībniekiem. Interesanti, ka otra labākā punktu summa, sasniegta šajā pašā turnīrā, ir pašreizējajam valstsvienības otrajam trenerim Harijam Vītoliņam – 9(4+5) punkti. Arī Harijs bija 1997.gada čempionāta rezultatīvāko spēlētāju desmitniekā - 9.vieta, kamēr Aleksandrs Kerčs ar 8(4+4) punktiem bija vienpadsmitais kopējā rezultivitātes tabulā.

Arī nākamajā 1998.gada čempionātā Oļegs Znaroks turpināja uzsākto un sakrāja 8(5+3) punktus. Pēc tam ilgi šiem rezultivitātes rādītājiem neviens nevarēja pat pietuvoties. Līdz pat pagājušajam čempionātam, kad veiksmīgu spēli rādīja maiņa Ņiživijs-Vasiļjevs-Cipulis un Herberts sakrāja 9(3+6) punktus. Neatpalika arī maiņas biedrs Aleksandrs Ņiživijs – 8(3+5) punkti.

Labākie vārtu guvēji Latvijas izlases sastāvā kādā no turnīriem iespējuši gūt 5 vārtus. Šādu rezultātu dažādos turnīros sasnieguši trīs dažādi spēlētāji: Oļegs Znaroks (1998.gadā), Aigars Cipruss (1999.gadā) un Sergejs Žoltoks (2001.gadā). Labāk ar vārtu gūšanu veicies pirmajos četros čempionātos (1997.-2001), kad virknei spēlētāju izdevās gūt arī 4 vārtus. Vēlākajos čempionātos nevienam neizdevās gūt vairāk nekā 2-3 vārtus turnīrā. Līdz pat pagājušajam čempionātam, kad Mārtiņam Cipulim izdevās 4 reizes pārspēt pretinieku vārtsargu.

Kur vārtu guvēji, tur arī piespēlētāji. Latvijas izlasē bijuši vairāki spēlētāji, kas slavējās tieši ar savu spēju pārredzēt laukumu, lasīt spēli un veidot saspēli. Arī lielākais rezultatīvo piespēļu skaits ir sasniegts debijas čempionātā, kad Oļegs Znaroks septiņas reizes palīdzēja gūt vārtus partneriem. Savukārt, otrs labākais rezultāts sasniegts pagājušajā čempionātā un to izdarīja Herberts Vasiļjevs, sešas reizes asistējot vārtu guvumos. Piecas rezultatīvas piespēles vienā turnīrā ir sakrājuši trīs spēlētāji – H.Vītoliņš (1997.gadā), S.Ozoliņš (2001.gadā) un A.Ņiživijs (2009.gadā).

Atsevišķi jāapskata tie izcilnieki, kam vienas spēles laikā ir izdevies atzīmēties ar trīs vai vairāk vārtiem. Uzreiz jāsaka, ka gūt vairāk par trīs vārtiem vienā Pasaules čempionāta spēlē nevienam no Latvijas izlases spēlētājiem vēl nav izdevies. Tomēr trīs spēlētājiem ir izdevies gūt hat trick. Pirmajam tas izdevās Aigaram Ciprusam 1999.gada čempionātā, otrais bija Sergejs Žoltoks 2001.gada čempionātā un trešo reizi pārsteidzoši to izdarīja Latvijas izlases aizsardzības balsts Kārlis Skrastiņš 2003.gada čempionātā.

Viens no neviennozīmīgāk vērtētajiem statistikas rādītājiem ir lietderības jeb +/- koeficents. Par šo statistikas rādītāju mēdz teikt, ka tas ir bezjēdzīgākais rādītājs, tomēr, ja spēlētāja vārds regulāri turnīra noslēgumā parādās mīnusos, tad kāds netiek galā ar saviem pienākumiem. Šoreiz gan ne par mīnusiem, bet par plusiem. Šajā statistikas rādītājā pietrūkst informācijas par 1998. un 1999.gada čempionātos sasniegtajiem +/- rādītājiem. Latvijas izlasē labākais turnīra laikā sasniegtas +/- koeficents ir +8 un to 1997.gada čempionātā sasniedza Kārlis Skrastiņš. Tas bija piektais labākais rezultāts 1997.gada čempionātā. Šajā pašā čempionātā +7 sasniedza Sergejs Čudinovs un Aleksandrs Kerčs. Vēl tikai 2001.gada čempionātā Sandim Ozoliņam ir izdevies arī iegūt šādu augstu lietderības rādītāju (+7). Pēdējos gados augstāko lietderības rādītāju 2009.gada čempionātā sasniedza Mārtiņš Karsums (+4)

Starp aizsargiem augstāko rezultivitāti debijas turnīrā ir sasniedzis Sergejs Čudinovs, kurš četras reizes pats pārspēja vārtsargu un vēl trīs reizes to palīdzēja izdarīt partneriem, kopumā nopelnot septiņus rezultivitātes punktus astoņās spēlēs. 2003.gadā rezultatīvi spēlējis arī Kārlis Skrastiņš, kurš turnīrā iekrājis 6(3+3) punktus. Sešus punktus 2007.gada turnīrā savācis arī Oļegs Sorokins - 6(2+4). Vēl trīs reizes Latvijas izlases aizsargam viena turnīra laikā ir izdevies sakrāt 5 punktus – divas reizes to izdarījis Andrejs Maticins (1997.gadā un 1999.gadā) un vienu reizi Sandis Ozoliņš (2001.gadā). No pašreizējā izlases sastāva vislabāk ir veicies Guntim Galviņam, kuram divas reizes izdevies iekrāt 3 punktus (2007.gadā un 2009.gadā).

Un visbeidzot vārtsargu panākumi. Objektīvākais vārtsargu spēles novērtējums ir atvairīto metienu procents. Šajā rādītāja, starp vārtsargiem, kuri aizvadījuši vismaz 40% turnīra spēļu, vislabāko rezultātu 2005.gadā ir sasniedzis Artūrs Irbe atvairot 94.35% metienu. Arī otrs labākais rezultāts ir Artūram – 92.96% (1997.gadā). Savukārt trešo labāko atvairīto metienu procentu pagājušajā čempionātā nopelnīja Edgars Masaļskis – 92.83%. Artūram Irbem vēl divos čempionātos ir izdevies sasniegt līdzīgus rādītājus – 92.50% (2004.gadā) un 92.44% (2001.gadā).

Katra vārtsarga mērķis ir nosargāt savus vārtus neskartus. Un tas arī ne reizi vien Latvijas izlases vārtsargiem ir izdevies arī spēlējot augstākajā līmenī. Pie sausās spēles Pasaules čempionātos ir tikuši trīs Latvijas izlases vārtsargi. Visvairāk sauso spēļu izcīnījis Artūrs irbe, viņam pieci šādi panākumi. Veiksmīgākais Irbem bija 2005.gada čempionāts, kad divās spēlēs –pret Ukrainu (3:0) un Somiju (0:0), izdevās nospēlēt uz nulli. Arī Edgars Masaļskis uzņēmis labu ritmu, katrā no pēdējiem trīs čempionātiem viņš vienu spēli ir nosargājis vārtus neskartus.

Kā redzams, pašreizējam izlases sastāvam ir uz ko tiekties. Iepriekšējo paaudžu spēlētāji ir uzstādījuši augstas, bet ne neaizsniedzamas latiņas. Sekosim līdzi vai šim izlases sasaukuma ir pa spēkam tās pārspēt. Lai izdodas!