Facebook
GoogleViedoklis: PSI faktors
@JanisParums
Tā vietā, lai turpinātu pasaules čempionātu, Latvijas hokeja izlase šorīt uz ne pārāk skaistas nots to noslēdza, neizteiksmīgā spēlē zaudējot Vācijai. Diemžēl zaudējumi izšķirīgajās cīņās kļuvuši par hronisku slimību ne tikai hokejā vien.
Latvijas hokeja izlases sniegums turnīrā kopumā, sevišķi kopš spēles ar Slovēniju, priecēja. Arī spēlē pret Vāciju viss it kā bija kārtībā līdz 48. minūtei, kad latvieši atradās vadībā ar 3:2. Diemžēl atlikušajā laikā Edgaram Masaļskim no saviem vārtiem nācās izķeksēt trīs ripas, kas izšķīra spēles likteni.
Pieļauju, ka Latvijas izlase tiešām spēlei ar Vāciju bija sagatavojusies un koncentrējusies pienācīgi, taču kas notika pēdējās 13 minūtēs?
Negribu piesaukt pašpārliecinātību, taču psiholoģiskais faktors noteikti nospēlēja savu lomu. Esot vadībā, mazākumā azartiski pretuzbrukumā rāvās uzbrucēji, aizsargi pieļāva muļķīgas kļūdas, kas noveda pie tā kā noveda – zaudējuma izšķirošā spēlē.
Ja parakņājamies vēsturē, tad zaudējumi (svarīgās) spēlēs, kuras it kā bija jāuzvar, bijuši vairākkārt. Pērn Latvija apakšgrupas pēdējā spēlē piedzīvoja neveiksmi pret potenciāli vājāko Itālijas izlasi, tad turpināja cīņu par palikšanu elitē, vispirms pieveicot Austriju, bet pēdējā spēlē zaudējot Norvēģijai, tiesa, šis mačs neko vairs neizšķīra. Laba iespēja iekļūt ceturtdaļfinālā Latvijai bija 2002. gadā, taču otrā posma spēlēs tika zaudēts gan spēcīgajai Čehijai (1:3), gan izlasēm, kuras varēja arī uzvarēt – Vācijai (2:3) un Šveicei (4:6).
Viena no dumjākajām neveiksmēm tika piedzīvota 2001. gadā. Pēc likumsakarīga zaudējuma zviedriem (2:5), sekoja skaista uzvara pār ASV izlasi (2:0) un cerību mākoņos bija ne tikai līdzjutēji, bet visticamāk arī hokejisti. Kā gan savādāk izskaidrot zaudējumu Ukrainai (2:4), kas noveda pie mocīšanās izdzīvošanas turnīrā...
Psiholoģiska rakstura problēmas un nespēja (par negribēšanu neiet runa – protams, ka visi grib uzvarēt) saņemties uz svarīgām spēlēm, nav tikai hokejistu problēma. Vēl pietiekami svaigā atmiņā Latvijas vīriešu basketbola izlases zaudējums Eiropas čempionāta grupu turnīra pēdējā spēlē pret Portugāli, turklāt šādi vai tamlīdzīgi grābeklīši latviešiem groza bumbas meistariem bijuši arī iepriekš, piemēram, pret "izredzēto tautu". Prātā nāk Valda Valtera teiktais: "Latvijas basketbola problēma lielākoties ir galvās. Vai nu viņi vienkārši nav gatavi, vai arī pārgatavojas - psiholoģiski pārdeg". To principā var attiecināt uz visu Latvijas sportu kopumā.
Nav runa par nevēlēšanos cīnīties – paldies hokejistiem par parādīto sniegumu, par gūtajiem un izglābtajiem vārtiem. Cepuri nost par cīņassparu un atdevi laukumā. Taču ar psiholoģiju kaut kas īsti kārtībā nav un par to visvairāk atbildīgi ir treneri, komandas kapteinis un, protams, izlases vadība. Varbūt vērts padomāt par psihologa piesaisti, lai nekrītam tajās pašās akās, nekāpjam uz tiem pašiem grābekļiem... Tiesa, diez vai hokeja federācijas vadonis tērēsies tādiem niekiem, ja, kā labi atceramies, pirms čempionāta nebija nokārtota apdrošināšana, tika piegādāts vecs ūdens un tādā garā.
Latvijai bija pa spēkam iekļūt ceturtdaļfinālā, tāpēc žēl, ka nācās apstāties soli pirms tā. Kopumā jau izlase nenospēlēja slikti, un tomēr – nedaudz pietrūka... Galvenais treneris minēja, ka, iespējams puišiem pietrūcis spēka, taču tas jau atkal būs akmentiņš pašu treneru dārziņā. Lai vai kā, Latvijas Hokeja federācijas uzdevums (vieta desmitniekā) netika izpildīts, tāpēc LHF gudrajiem kungiem būs jāsaliek savas galvas kopā un jāizanalizē situācija.
Izlases konsultanta Vladimira Krikunova murgus par Krievijas spēlētāju naturalizēšanu nav vērts iztirzāt. Mums to nevajag! Mums ir Daugaviņš, Karsums, Dārziņš, Cipulis un vēl virkne talantīgu spēlētāju. Izlases potenciāls ir lielāks nekā šogad izcīnītā vieta. Atliek to realizēt nākotnē, kur, es ceru, Latviju sagaida daudz skaistu uzvaru, daudz gūtu vārtu un pozitīvu emociju.
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
es uzskatu ka oļegam jāpaliek!
gan jau dinamo uzvilks meistarību, gan značokam , gan arī mūsu spēlētājiem , tikai katram savā dinamo frontē- pilsētā
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
principaa, buutu labi naturalezeet dazhus Kanaadas un Krievijas speleetaajus, bet ne vairaak par 4.
nu nevar no 2,1 mln. cilveekiem dabuut taadus speleetaajus, bet no ASV, Kanaadas vai Krievijas var gan!
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+6 [+] [-]
2008. gada pasaules čempionāts ir noslēdzies un rezultātā 11. vieta. Teikšu no sevis- emocionāli grūti pieņemams iznākums, tomēr traģēdiju notikušajā noteikti nesaskatu.
LAT izlases vieta hokeja elitē
Varbūt ne gluži uz pēdējo gadu spēļu rezultātiem un pašreizējā reitinga balstītu, tomēr atļaušos izteikt savu viedokli par Latvijas hokeja valstsvienības vietu pasaules elitē! Nesaukšu to par pārliecību, drīzāk par tādu kā psiholoģisku sajūtu, zemapziņā pieņemtu patiesību, bet Kanāda, ASV, Zviedrija, Somija, Čehija, Slovākija, Krievija... jā, šīs komandas savā būtībā ir spēcīgākas par mūsu izlasi (par iemeslu tam varētu būt šo izlašu vietas ikgadējos čempionātos, valstu vietējās līgas līmenis un kopumā ar Latviju aizvadīto savstarpējo spēļu statistika), tomēr pie dažādu apstākļu sakritības mēs varam cīnīties ar katru no tām. Neērtākais no nosauktajiem pretiniekiem man allaž ir šķitusi Zviedrija, bet čehi man ir kā tumšais zirdziņš, jo teikšu godīgi, tā uzreiz atmiņā nenāk neviena mūsu izlases tikšanās ar Čehijas valstsvienību.
Ja runājam par atlikušajām A grupas komandām, kā arī par tām, kuras turpat aiz līnijas vien ir, tāpat nevaru teikt, ka tas ir ļoti pamatots viedoklis, tomēr... nu nespēju es pieņemt, ka vācieši vai tie paši sīkstie šveicieši ir spēcīgāki par mums. Nevajag man atgādināt rezultātus- es zinu, ka esam zaudējuši kā vieniem tā otriem un ne tikai šiem diviem pretiniekiem- arī daudz vājākām izlasēm, taču jums vajadzētu saprast šo manu nosacīto vispārējo emocionālo sajūtu, ka par atlikušajām izlasēm (Šveice, Vācija, Norvēģija, Baltkrievija, Itālija, Francija, Dānija, Slovēnija, Japāna, Austrija...) mēs tomēr esam pārāki! Tad kāpēc tikai 11. vieta? Atruna varbūt kādam šķitīs diezgan pliekana, tomēr tas ir fakts- turnīra izspēles kārtība ir tāda, ka nav iespējams čempionāta laikā tikties ar visām šīm, manā skatījumā, potenciāli vājākajām izlasēm. Tas būtu iespējams, ja pasaules čempionus noskaidrotu pēc sistēmas, kur katra komanda ar katru izspēlē vismaz vienu spēli, bet par cik tā nav un visdrīzāk arī nevajag, tad ir jāpieņem šo nosacīto 11. vietu!
Tiesāšana un noraidīšanās
Pieņemu, ka gandrīz katram Latvijas izlases līdzjutējam šīs ir sāpīgs jautājums. Es tiešām nezinu kāpēc, bet joprojām nereti ir spēles, kurās tiesneši neslēpti pietiesā pretiniekam. Nē, es nebūt nevēlos norakstīt pašu nevarēšanu uz tiesnešu sirdsapziņas, kā to ļoti bieži dara Krievijas visdažādāko sporta veidu pārstāvji, bet rūgtā patiesība ir tāda, ka ne visiem tiesnešiem mēs šķietam pietiekoši cienījami, lai tiesātu mūsu spēles pēc labākās sirdsapziņas, godaprāta un, galu galā, pēc profesionālas tiesnešu ētikas. Un dīvainākais mans novērojums ir tas, ka pietiesā pārsvarā tām komandām, kuras jau tā skaitās nomināli spēcīgākas un pēc teorijas tām vajadzētu spēt LAT izlasi apspēlēt arī bez palīdzības no malas! Kāpēc tad klaji netiek pietiesāts, spēlējot ar daudzmaz līdzvērtīgiem pretiniekiem, kuriem tas būtu nepieciešams daudz vairāk, lai sasniegtu kārotās uzvaras? Jā, tas laikam ir psiholoģisks jautājums- tiesnešu pārāk lielā pietāte un respekts izteiktajām hokeja lielvalstīm!
Šajā čempionātā šādas sajūtas pārņēma jau no pirmajām divām spēlēm, tomēr daļēji piekrītu viedoklim, ka, ja pretinieks ir pārāks gan ātrumā, gan tehnikā, gan domāšanā, tad ir gandrīz neizbēgami šie daudzie noraidījumi. Ja tu nespēj tikt kājās līdzi pretspēlētājam... Tev atliek vienīgi pielietot neatļautus paņēmienus, lai nepalaistu viņu, piemēram, izrāvienā viens pret vienu uz vārtiem. Lai nu kā, tomēr ne visus Latvijas izlases noraidījumus pret lielajām hokeja valstīm Kanādu, ASV un Somiju šajā čempionātā es esmu gatavs norakstīt uz augstāk minēto pārākumu. Lai kā negribētos, tomēr katrā no šīm trim spēlēm bija vismaz viena epizode, kurā pārkāpums Latvijas izlases rindās tika izzīsts no pirksta, bet uz kādu no pretinieka noteikumu pārkāpumiem pievērtas acis.
Šajā sakarā laikam sāpīgākā bija spēle pret somiem, pēc kuras šeit „esporta” komentāros tas vien bija lasāms kā tiesneši vainojami pie zaudējuma. Piedodiet, bet tik skaļiem vārdiem es piekrist nevaru. Protams, arī eksperti atzina, ka tiesāts tika ļoti skrupulozi un nebūt ne par labu mums, tomēr liela daļa pārkāpumu tiešām bija pelnīti, jo somi vienkārši bija pārāki. Tāpat šīs spēles sakarā vēlos piebilst- spēles laikā es fiksēju 4 pilnīgi liekus (ne tieši uz spēles situācijām attiecināmus) noteikumu pārkāpumus no mūsu hokejistu puses, tāpēc visu pirms tomēr aicinu visus vēl reiz pārdomāt, vai tiešām mēs bijām pelnījuši šo uzvaru vai vismaz neizšķirtu pamatlaikā? Ok, lai nepārmestu man, ka pats esmu izdomājis šos 4 noraidījumus, uzskaitīšu tos: 1. Raita somu vārtu sarga nūjas aizmešana 2. skaitliskā sastāva pārkāpums uz laukuma 3. mazākuma laikā no laukuma izmesta ripa 4. vidus zonā, kur nedraudēja nekādas negaidīta pretuzbrukuma iespējas, pretinieka raušana no muguras aiz krekla! Secinājumus izdariet paši... jā, tas ir disciplīnas jautājums, ko kā vienu no Vācijas izlases spēles stūrakmeņiem sporta studijā minēja Ģirts Ankipāns. Profesionāliem spēlētājiem tomēr nevajadzētu tik muļķīgi noraidīties... un es tomēr ticu, ka visi mūsu izlases spēlētāji ir sava amata profesionāļi, bet, bet... diemžēl ne vienmēr puišiem izdodas savākties, savaldīt emocijas... bet to vajag, lai gūtu panākumus... likumsakarīgus panākumus.
Un nobeigumā pie šīs tēmas- ja nemaldos, spēles beigās noraidījumu skaits bija ļoti tuvs abām komandām!
Vājā vairākuma realizācija
Kā jau vairākas reizes dažādi hokeja speciālisti ir minējuši, mūsdienu hokejā vairākuma rezultatīva izspēle ir viens no galvenajiem uzvaras priekšnoteikumiem. Tātad, vai ar šādu Latvijas izlases vairākuma realizāciju mēs varējām gaidīt lielākus panākumus? Jā, gaidīt jau varējām... tomēr loģika saka priekšā, ka viss ir tā, kā tam bija jābūt! Grūti to atzīt, bet, ja Tu spēles laikā nez cik vairākumos nespēj dabūt ripu vārtos, tad uzvaru gaidīt ir nepareizi.
Kurš vainīgs pie vājās vairākumu realizācijas? Protams, ne man par to spriest, jo es izlases spēles skatījos pa TV, nevis biju tur Halifaksā blakus trenerim, kad viņš deva norādījumus saviem spēlētājiem, taču... es tomēr gribu ticēt, ka tā ir trenera vaina! Jo? Jo, ja treneris nevar spēlētāja vietā precīzi iemest ripu vārtos (tas ir atkarīgs tikai no spēlētāja), tad vairākumu izspēle jau ir lielā mērā tieši taktisks uzdevums- trenera kompetence! Ja Znaroks pēc pirmās spēles būtu skaļi un skaidri pateicis puišiem, ejat vairākumā zonā un metiet, metiet, metiet... nomētājiet vārtu sargu, nevis meklējat vēl labāku vietu, no kuras „šaut”... jūs domājat, ka spēlētāji nepildītu šo taktisko uzdevumu? Nepildītu? Un, ja pildītu? Iedomājaties, kādas ir iespējas gūt vārtus, metot pa tiem... ja ne vārtus uzreiz, tad atlēkušo ripu pirmajiem uztvert un atkal mest! Jā, tās noteikti ir lielākas kā vienkārši slidojot pa zonu, saspēlējoties un meklējot labāku apšaudes pozīciju!
Vājā metienu realizācija
Iepriekš jau rakstīju- šī komponente ir tā, kuru ietekmē tieši spēlētāji un neviens cits! Un ko, lai te vēl piebilst? Puišiem vairāk ir jātrenējas mest uz precizitāti, vairāk jātic saviem spēkiem, jāpalīdz partneriem aizsedzot vārtu sargam skatu metiena brīdī... Nepatīkami, protams, ka tik neprecīzi ir mests šajā čempionātā, tomēr es nedomāju, ka visi spēlētāji pēkšņi ir zaudējuši savu precizitāti vai ar nodomu metuši visur, tikai ne vārtos! Es ticu, ka tā vienkārši ir nelaimīga sagadīšanās, nevis tendence! Ar pareizajiem vārdiem no trenera puses un īsto attieksmi no pašiem spēlētājiem, nākotnē būs gan daudz gūti vārti, gan pieklājīgs metienu realizācijas procents kopumā. Šis čempionāts vienkārši ir jāizmirst!
Znaroks!!!
Ko es varu teikt par treneri... vai viņam ir jāatkāpjas? Es nezinu! Tāpat kā daudzi hokeja eksperti, arī es Znaroka darbā redzu pozitīvas un negatīvas iezīmes. No vienas puses šķiet, ka treneris savu uzticības kredītu ir izsmēlis, bet no otras puses ir sajūta, ka Znaroks ir labs treneris, tomēr viņam vajag vairāk laika pie izlases stūres. Man tiešām ir grūti spriest, tāpēc ceru, ka Latvijas hokeja nākotnes labā LIHF (Latvian Ice Hockey Federation) pieņems vispareizāko lēmumu.
Bet tīri no cilvēcīgā viedokļa... Ja Tu, Znarok, nebūtu tā uzdi*sis latviešu valodai tajā preses konferencē... jā, es noteikti tad daudz vairāk cienītu šo cilvēku!
Karsums
Vot par spīti visai izlases neveiksmei ir vismaz viens liels prieks par šo spēlētāju! Protams, es jau varu priecāties un jūs tāpat, tomēr es gribētu, lai kāds tiešām liels cilvēks hokejā... kaut vai tas pats Znaroks vai Vītoliņš, vai Lipmans... lai kāds stingri un skaļi pasaka , cik nozīmīga mums bija Karsuma iesaistīšanās izlases rindās- ka mēs visi esam par to ļoti pateicīgi un arī turpmāk noteikti gribētu viņu redzēt izlases kreklā. Varbūt izklausīsies pārāk skaļi, tomēr viņš varētu būt mūsu valstsvienības jaunais līderis. Šitam džekam ir iekšā, galvenais, lai tikai viņš pats zina, cik pateicīgi viņam esam par paveikto gan uz laukuma, gan vispār ierašanos pēc grūtas sezonas Amerikā. Vēlu viņam tikai kāpt un kāpt pa karjeras kāpnēm- NHL nevajadzētu noignorēt šo talantu!
Laviņš
Sākšu ar to, ka man personīgi nekas nav pret Rodrigo- viņš ir lielisks spēlētājs, kurš allaž ir palīdzējis izlasei, ja nav bijis savainots vai aizņemts savā tiešajā darba vietā, proti, kādā hokeja komandā. Pilnīgi pelnīti viņam tika uzticēts kapteiņa gods... viņš ir ne tikai ilggadējs izlases spēlētājs, bet arī stabils aizsardzības balsts! Tā jau varētu atstāt, nepasakot neko negatīvu, tomēr, ja reiz runājam, tad runājam par visu. Iespējams kāds nepiekritīs, tomēr šis nebija Laviņa čempionāts. Salīdzinoši bieži viņš bija redzams uz noraidīto soliņa un, protams, tās 2 vai 3 kļūdas izšķirošajā spēlē pret Vāciju...! Vai man tagad būtu radušās kādas dusmas vai neuzticība Rodžeram? Nē, noteikti nē! Vienkārši ir dīvaini redzēt vienu no mūsu labākajiem hokejistiem brīdī, kad viņam tā neiet un svarīgākais, ka viņš pats to ļoti pārdzīvo. Ir žēl, ka viņš pieļāva šīs kļūdas pēdējā spēlē, taču vēl vairāk es jūtu vienkārši cilvēcisku līdzjūtību! Es laikam ieteiktu vienkārši puisim atpūsties, attiet no tā visa uz brīdi un tad jau atkal mesties cīņās ar pilnu sparu! Lai veicās!
Krievijas hokejistu naturalizācija
Vai tas būtu vajadzīgs šobrīd, kad izlasē ir tik daudz latviešu? Kad tur spēlē visi trīs brāļi Rēdlihi? Kurš būtu liekais? Laviņš, Dārziņš, Galviņš, kāds no brāļiem, Vasiļjevs, Daugaviņš...? Vai man vienam tas šķiet pašos pamatos nepareizi? Ja godīgi, es pat sliecos piekrist „esporta” komentāros izskanējušajam viedoklim, ka labāk tad es redzu mūsu izlasi B grupā ar daudziem latvju ‘puikiem’ sastāvā kā A grupā ar naturalizētiem vaņķām, stjopām un serjogām! Lai tas ir spēlētājs ar slāvu vārdu, bet tad, lai viņš ir šeit dzimis un viņam šī valsts tiešām kaut ko arī nozīmē!
Krikunov, tu esi atvaļināts! Paldies un atā!!!
Un tas laikam arī viss, draugi!!!
P.S. Tas, ko Masaļskis paveica pret somiem... mēs neaizmirsīsim!
-1 [+] [-]
[+] [-]
Cik es nopratu,tad Krikunovs to naturalizēšanu bija domājis,ja vēlāmies turēties pirmā astotniekā pasaules hokejā.Tā kā mēs to nevēlamies,tad arī turpmāk cīnīsimies par izdzīvošanu pasaules elitē,kamēr tur spēlē 16 komandas.Autors pārāk optimistisks sava raksta nobeigumā.Tie ir tukši vārdi,bez argumentācijas.Pēc manām domām tas spēlētāju potenciāls ir akurāt tāds, kāda šogad izcīnītā vieta.Ir jābūt tomēr kaut kādiem kritērijiem,lai no treneriem un spēlētājiem prasītu augstākas vietas ,nekā šogad.Tātad īsumā es uzskaitīšu visiem zināmas lietas:
a) izlases spēlētājiem jāspēlē spēcīgās līgās;
b)jābūt spēcīgam savas valsts čempionātam,kur varētu izaudzināt potenciālos izlases kandidātus,
c)jābūt jaunatnes hokeja attīstības programmai ar pilnīgu valsts atbalstu
kā Šveicē un ASV;
d)junioru komandām jāspēlē spēcīgos cempionātos,kas sekmētu spēlētāju izaugsmi.
Vai kādā no šiem punktiem mēs varam ielikt krustiņu?Nē un pirmkārt jau tāpēc ,ka tas maksā milzu naudu.Bez valsts palīdzības tas nav izdarāms.
Tagad mums tiek pamests salmiņš KHL.Ja pratīsim to pareizi izmantot,tad es redzu gaismu tuneļa galā it sevišķi,ka tiek prasīts dublieru komandas dalība
kur varētu spēlēt U-20 un U-18 perspektīvākie spēlētāji.
Ja to nepratīsim izmantot,tad arī nekas nemainīsies un būsim tur ko būsim pelnījuši.Par psiholoģisko faktoru varētu autoram arī piekrist.Tomēr jāacerās ka tas tomēr ir sports un tas neveiksmes galvās iespiežās vairāk nekā veiksmes brīži.
-2 [+] [-]
Ja runaajam cik liela atbildiba jauznemas ir treneriem vacijas zaudejuma kontekstaaa-tad domaju,ka znaroks izdarija visu un sii 11.vieta atbilst musu saa briza spejaam-lai cik man gruti to butu atzit,bet neesam mes veel pirmaa astotnieka komanda,mums veel tals cels ejams lidz tam...
es domaju,ka hokeju butu loti nekorekti salidzinat ar citiem sporta veidiem jo seviski basketbolu,ja basketbolaa mums Portugaali bij jauzvar,tad hokejaa mes esam vienadas pozicijas ar vaciju un kaa jau daudzi specialisti ir teikusi mums ir jauna komanda un nevar uzreiz prasit no tas stabilitaati,domaju taada stabilitaate varetu but pec gada1,2 vai3 ne atraak un tad ariii butu japrasa taadi rezultaati kaa vieta pirmajaa astotniekaaa
[+] [-]