Merzļikins izvirza mērķi iegūt Vezina balvu un apsola spēlēt Pekinas OS

"100%, ka spēlēšu olimpiskajās spēlēs," sacīja Elvis Merzļikins. "Ja varētu spēlēt jau tagad, tad to darītu jau tagad. Skatījos visas spēles pasaules čempionātā, skatījos visas spēles OS kvalifikācijas turnīrā. Es izlaidu PČ, jo nevēlējos atstāt sievu vienu brīdī, kad viņa gaida bērniņu. Fiziski es varēju būt Latvijā, bet mentāli es tur nebūtu. Par OS atlases turnīru – esmu priecīgs, ka nedevāmies uz to. Tieši tajā laikā pasaulē nāca bērniņš, kura dzimšanu tad es būtu nokavējis. Taču man nav nekādu šaubu, ka piedalīšos olimpiskajās spēlēs."

Latvija olimpiskajām spēlēm kvalificējās augusta izskaņā, paveicot to ar Ivaru Punnenovu vārtos, kamēr pasaules čempionātā Latvijas izlases rindās spēlēja arī Jānis Kalniņš un Matīss Kivlenieks, kurš šovasar nelaimes gadījumā aizgāja mūžībā.

Intervijā "The Athletic" Merzļikins plašāk pastāstīja par šo traģēdiju, taču norādīja, ka spēj turpināt savu dzīvi un nedzīvo sāpēs. "Pēc notikušā vaicāju Menijam (vārtsargu trenerim), kas ar mani tagad notiks? Vai man būs problēmas savā dzīvē? Vai man būs sabrukumi un nespēšu rādīt labāko sniegumu? Man tik ļoti pietrūkst Matīsa," sacīja Merzļikins. "Menijs nezināja atbildēt, jo viņš arī sēro. Vēlos šeit pateikt lielu paldies "Blue Jackets". Klubs mums uzreiz sniedza palīdzību, piedāvāja speciālistu palīdzību. Es joprojām to izmantoju un nekaunos no tā."

"Es neesmu sāpēs," turpināja Elvis. "Protams, ka man pietrūkst mana drauga. Pats esmu pārsteigts, ka nedzīvoju sāpēs, taču esmu priecīgs, ka varu iet uz priekšu. Man nav problēmu runāt par Matīsu. Kad runāju par viņu, tas nāk no sirds, un vēlos raudāt, taču vēlos raudāt no prieka, nevis bēdām. Ticu, ka viņš padarīja mani spēcīgāku."

"Tās bija 40 minūtes ballītē," stāstīja Merzļikins. "Vienubrīd mēs dzērām alu, nākamajā brīdī jau rokās turēju savu mirstošo brāli. Devāmies uz slimnīcu, kur sapratām, ka viņa vairs nav. Man vajadzēja piezvanīt viņa mammai, lai pavēstītu šīs ziņas. Jutu, ka viņa ir mašīnā un dodas uz darbu, tādēļ vispirms pateicu, lai pietur ceļmalā un apstājas. To visu piedzīvot... Nezinu, vai daudzi cilvēki no šī visa sabruktu, taču es neesmu sabrucis. Nezinu, varbūt pēc gada tas mani satrieks un būs sliktāk, bet šobrīd ar mani viss ir labi. Es zaudēju savu tēvu trīs gadu vecumā. Tagad esmu zaudējis vēl vienu ļoti tuvu cilvēku, savu mazo brāli. Jā, tas ir drausmīgi. Taču ticu, ka viņš man palīdzēs no debesīm."

Merzļikins arī pauda savu pārliecību, ka notikušais negatīvi neietekmēs viņa sniegumu hokeja laukumā: "Tā ir vēl viena motivācija man, spēlēt arvien labāk par godu Matīsam, jo tagad viņš pats to vairs nevarēs. Man ir nosprausts mērķis. Mans plāns ir iegūt Vezina balvu. Es iegūšu to sasodīto Vezina balvu! Nevaru to konkrēti apsolīt, jo šis ir hokejs un nezinām, kas šosezon notiks, taču tas ir mans mērķis. Ticu, ka to sasniegšu, man nebūs nekādu limitu, iešu uz pilnu banku."

Latvijas vārtsargs gan atzina, ka viens iemesls, kādēļ šādu solījumu nevar sniegt, ir neskaidrā situācija komandā, proti, tajā joprojām ir gan viņš, gan otrs vārtsargs Jonass Korpisalo. Lai arī iepriekš tika norādīts, ka šovasar viens no viņiem tiks aizmainīts, Kivlenieka traģēdija ietekmēja kluba plānus vārtsargu līnijā. Merzļikins izteicās, ka viņam un ģimenei ļoti patīk Kolumbusā, taču neko konkrētāk par savu gaidāmo lomu komandā neatklāja, sakot, ka ļoti apzinās, ka gan viņš, gan Korpisalo vēlas aizvadīt pēc iespējas vairāk spēļu.

Izmantotie resursi:
https://theathletic.com/2808662/202...