Krosbijs pret Ovečkinu – sestais raunds

2005./2006. gada NHL sezona bija pirmā pēc lokauta, kurš nesa daudz pārmaiņu hokeja spēlē. Tāpat tā bija pirmā sezona, kurā sāka runāt par kanādiešu "brīnumbērna" Sdinija Krosbija un krievu talanta Aleksandra Ovečkina savstarpējo tiešo un netiešo cīņu. Kopš tā laika nu jau ir aizvadītas piecas sezonas, divas reizes sadalīti Olimpisko spēļu hokeja turnīra medaļu komplekti, taču nekas nav mainījies – Krosbijs pret Ovečkinu un Ovečkins pret Krosbiju. Cik no tā visa ir patiesības un cik – veikli mārketinga triki, taču viens gan ir skaidrs, viņi abi ir lieliski uzbrucēji, kuri vienatnē var izšķirt spēles gaitu, līdz ar to nav brīnums, ka dažādu šīs pirmssezonas uzbrucēju rangu pirmajās vietās ir tieši šie divu hokejisti. Pārējie? Pārējiem ir jāmēģina neatpalikt.

5 uzbrucēji, kuri noteiks toni šosezon

Aleksandrs Ovečkins. Pateikt par šo spēlētāju kaut ko jaunu, visdrīzāk, nav iespējams. Viņš, iespējams, ir mūsdienu hokeja pats talantīgākais hokejists, kura spējas uzbrukumā vairs neapšauba neviens. Karjeras laikā gūti 53.8 vārti vidēji sezonā. Ovečkins uzbruka, uzbrūk un uzbruks. Tiesa, individuālie panākumi vēl nav transformējušies komandas uzvarās.
Sidnijs Krosbijs. Sidnijs ir pretstats Aleksandram ne tikai tāpēc, ka viņi ir NHL jaunās ēras galvenie pretinieki, bet arī sava spēles stila dēļ. Krosbijs vairāk spēlē uz komandu, ir arī vispusīgāks spēlētājs, taču tāpēc, iespējams, zaudē savu dominanci kādā konkrētā elementā. Tāpat Krosbija kontā ir gan Stenlija kauss, gan Olimpisko spēļu zelts un abās šajās komandās tieši Sidnijs bija viens no "atslēgas spēlētājiem".

Henriks Sedīns. Iespējams, kādam liksies pārsteidzoši, ka iepriekšējās sezonas rezultatīvākais spēlētājs nav pirmajā un pat ne otrajā vietā, taču, kā jau minēts iepriekš, līgā ir zvaigznes kas nomāc ikvienu. Tāpat ir jāatceras, ka gaidāmajā sezonā Sedīns nebūs vienīgais "Canucks" ierocis uzbrukumā, komanda ir kļuvusi daudz vienmērīgāka, kas var novest pie zviedru uzbrucēja rezultativitātes krišanās, taču tam nevajadzētu būt par iemeslu skumšanai, ja vien Vankūveras komanda, beidzot, varēs reāli cīnīties par Stenlija kausu.
Niklass Bekstrēms. Lai cik pārsteidzoši tas neliktos, bet Aleksandrs Ovečkins nav visa "Capitals" komanda un to vislabāk apliecina Niklass Bekstrēms. Iespējams, nepelnīti aizmirsts, taču tieši viņš ir tas, kas ļauj Ovečkinam izvērsties. Tāpat nav jau tā, ka viņš tikai "parazitētu" uz NHL superzvaigznes rēķina. 33 vārti un 101 punkts aizvadītajā sezonā tam ir vislabākais pierādījums.

Stīvens Stemkoss. Spēlētāju, kurš sezonas laikā ir guvis 51 vārtus nevar nepieminēt šajā topā. Stemkoss visus pārsteidza pagājušogad, šogad viņam ir jāpierāda, ka tā nebija nejaušība un jāmēģina vismaz pietuvoties paša uzstādītajai latiņai. Pavela Kubinas un Simona Gaņjē pievienošanās Tampas komandai varētu veicināt šo procesu.

5 uzbrucēji, kuri var izšaut

Zaks Parise. Lai arī daudzi uzskata, ka "Devils" ir rīkojušies netālredzīgi, kad savās rindās uzņēma Iļju Kovaļčuku, Zakam Parise, iespējams, ir pretējs viedoklis. Līdz ar Kovi atnākšanu, viņam parādīsies vairāk iespējas uzbrukt, jo pretinieki, noteikti, vispirms mēģinās "nosegt" tieši krievu uzbrucēju. Savukārt Zakam ir visas nepieciešamās uzbrucēja kvalitātes, lai pretiniekus sodītu par šādu paviršību. 40 vārtu sezonā robeža viņam būtu jāsasniedz bez problēmām.
Denijs Hītlijs. Denijam Hītlijam vieta šajā pieciniekā atradās viena iemesla dēļ – viduvējās iepriekšējās sezonas dēļ. Karjeras laikā Hītlijs sevi ir pierādījis kā viens no labākajiem sava laika Kanādas vārtu guvējiem, tāpēc "tikai" 39 goli sezonā nav apmierinošs rādītājs. Nākamsezon Sanhosē vajadzēs uzlabot savu uzbrukumu, jo vārtos vairs nebūs Jevgeņijs Nabokovs un galvenajam uzlabojumam ir jānāk tieši no Denija Hītlija – komandas vislabāk apmaksātākā spēlētāja.

Pāvels Datsjuks. Teikt, ka Datsjuks var izšaut, iespējams, kādam liksies nekorekti, jo Pāvels visu laiku ir bijis uzbrucēju elitē, kā viens no labākajiem centriem, taču, jā, arī viņš var uzlabot savu sniegumu. Pirmkārt, iepriekšējā sezona viņam bija katastrofāla – 70 punkti noteikti nebija tas rādītājs, ko gaidīja no stabila 90+ punktu spēlētāja. Lai šo situāciju labotu, Detroitas komandas treneris jau ir izteicies, ka gaidāmajā sezona Datsjuks spēlēs vienā maiņā ar Henriku Zeterbergu, kas, neapšaubāmi, nāks par labu abiem.
Riks Nešs. Rik Nešs visu laiku ir bijis nosacītās NHL elites uzbrucēju grupas tuvumā, taču pats tā īsti tajā tā arī nav iekļuvis. Šosezon tas varētu notikt un galvenais iemesls kāpēc – Nešam ir parādījušies vairāki labi palīgi, kas nozīmē, ka viņš vairs nebūs vienīgais Kolumbusas komandas ierocis uzbrukumā, līdz ar to viņam "atbrīvosies rokas" un tas var ļaut uzbrucējam beidzot aizvadīt savu pirmo 50 vārtu sezonu.

Marinas Gaboriks. Marians Gaboriks šajā topā ir iekļauts tāpēc, ka ja ir kāds uzbrucējs, kurš VAR spēlēt visaugstākajā līmenī, taču dažādu apstākļu dēļ, viņam tas ne vienmēr ir izdevies, tad Marians ir tieši tāds. Galvenais jautājums ir vai viņš būs vesels, ja būs, tad Slovākijas pārstāvis vēlreiz var pierādīt, ka ir viens no labākajiem pēclokauta ēras uzbrucējiem visā līgā.

5 uzbrucēji – drošie varianti

Iļja Kovaļčuks. Ja iespējamo "viļņu cēlāju" pirmajā vietā ir ierindots Zaks Parise, tad Iļja Kovaļčuks, viņa komandas biedrs ir pirmais starp "drošajiem variantiem". Šajā vasarā sataisījis ne mazums "trokšņa" brīvo aģentu tirgū, Kovi vēlreiz pierādīja, ka ir spēlētājs, par kuru cīnās vairākas komandas, jo viņš ir tā vērts. Pēclokauta ēras otrs labākais vārtu guvējs (aiz Ovečkina) savas spējas nav zaudējis arī pašlaik. Tandēmā ar Zaku viņi būs ĻOTI bīstami. Lai vai kā, zem 40 vārtu sezonā atzīmes Tverā dzimušajam hokejistam nevajadzētu nolaisties.
Maiks Ričardss. Iepriekšējā sezonā Maiks nebija tik rezultatīvs kā līdz šim, taču viņa vērtība nav vērojama tikai statistikas ailē "punkti". Ričardss ir "divvirziena" spēlētājs, lielisks līderis un viens pats var "izvilkt" spēles. Viens gan ir skaidrs, zem sava līmeņa viņš nenolaižas jebkurā gadījumā.

Džo Torntons. Torntons nav tas hokejists, kurš pats gūtu daudz vārtus, taču viņš ir pēclokauta ēras labākais piespēļu dalītājs un viens no visu laiku labākajiem "saspēles vadītājiem" NHL. Jā, viņa līdera kvalitātes tiek apšaubītas pēc kārtējās "Sharks" izgāšanās izslēgšanas spēlēs, taču 10./11. gada sezonā viņam būs visas iespējas šīs bažas noraidīt.
Breds Ričardss. Jā, arī cits Ričardss, Breds, ir iekļuvis pie gaidāmās sezonas labākajiem uzbrucējiem. Jā, iepriekšējā sezona "Stars" komandai nebija diez ko veiksmīga, taču Bredu tajā nevar vainot, jo viņš rādīja savu labāko spēli, sasniedzot 91 punkta sezonā atzīmi (atkārtots karjeras labākais rādītājs). Nākamvasar Ričardsam būs jāmeklē jauns līgums, tāpēc, domājams, centība arī nākamsezon nebūs nekur pazudusi.

Eriks Stāls. Stāls ir visai vājas komandas līderis, kas nozīmē, ka viņš spēlēs daudz un tas savukārt nozīmē, ka būs arī punkti. Eriks savas karjeras laikā nekad nav guvis mazāk par 70 punktiem sezonā, tāpat kā pēdējās sezonās viņš gūst aptuveni 30 līdz 40 vārtus. Viņš ir bez maz vai vienīgais "gaišais stariņš" Karolīnā.