"Islanders" kā paraugs

Pēdējās sezonās noslēgt ilgtermiņa līgumus par lielām summām kļuva ļoti "modīgi" un visas komandas savus līderus centās nodrošināt ar šādiem līgumiem, taču beigu beigās līgas vadība arī nolēma teikt savu vārdu un sāka pētīt aizdomīgos līgumus, t.i., tos, kuri tika slēgti tikai tāpēc, lai samazinātu ikgadējo algas summu, kas tiek skaitīta algu budžetā. Ķērās pie Iļjas Kovaļčuka, Roberto Luongo, Krisa Prongera un Mariana Hosas līgumiem, taču vien retais atcerējās kas NHL ievazāja šādu trendu - slēgt 10+ gadu līgumus.

Tas bija neviens cits kā ķīniešu izcelsmes uzņēmējs, Ņujorkas "Islanders" īpašnieks Čārlsz Vangs, kurš vispirms (2001. gadā) ar tiem laikiem nenormāli ilgu un lielu (10 gadi, 87.5 miljoni ASV dolāru) līgumu savā komandā iegūstot uzbrucēju Alekseju Jašinu, bet jau pēclokauta ēras laikā 15(!!!) gadus ilgu (67.5 miljonus vērtu) līgumu parakstīja ar vārtsargu Riku Dipietro.

Ar ko tas viss beidzās? Jašina gadījumā tās bija piecas vilšanās pilnas sezonas, kuru laikā viņš tā arī nespēja pietuvoties savai labākajai spēlei, pat vairāk – dažādi savainojumi, viļņveidīga spēle un beigu beigās "Isles" vadība nolēma izpirkt uzbrucēja līgumu, par ko viņi norēķināsies līdz 2014./2015. gada sezonai (šosezon Jašins no Ņujorkas kluba saņems 4.755 miljonus ASV dolāru).

Savukārt Rika Dipietro stāsts oficiāli vēl nav beidzies, taču pamata optimismam nav. Neskaitāmi ceļgala, cirkšņu un gurnu savainojumi, trīs operācijas (divas ceļgalos, viena gurnam). Beigu beigās iepriekšējo divus sezonu laikā aizvadītas vien 13 spēles NHL (+ 4 AHL), ielaisti 2.5 vārti vidēji spēlē un atvairīti 89.8% no visiem pretinieku metieniem. Taču šosezon (pēc aizvadītās sezonas beidzamo 22 maču izlaišanas kreisā ceļgala savainojuma dēļ), četros mačos ir izcīnītas divas uzvara, vidēji ielaisti 3.13 vārti, bet atvairīti vien 88.6% no visiem metieniem.

Tāpat jāpiebilst, ka arī "Islanders" līdzjutēji Rika atgriešanos sagaida ar dalītām jūtām, jo jautājums ir vairs nevis "Vai 2008. gada "All-Stars" spēles dalībnieks (un, likteņa ironija, arī šajā mačā viņš pamanījās gūt gurna savainojumu) un 2000. gada Pasaules junioru čempionāta labākais vārtsargs spēs atgriezties iepriekšējā līmenī?", bet gan "Vai viņš vispār spēs atgriezties kā konkurētspējīgs NHL vārtsargs?"

Bez tam jāatceras, ka ik sezonu Dipietro algas kontā komandai ir jāiemaksā 4.5 miljoni ASV dolāru, kas algas ziņā, starp visiem NHL vārtsargiem, 29 gadus vecajam sportistam dod dalītu 11. vietu. T.i., arī šajā gadījumā var sākties (un ir jau arī sākušās) runas par algas un snieguma neatbilstību.

Vai tas ir pārsteigums, ka ilgtermiņa līgumu slēgšana sevi neattaisno? Vai tas ir pārsteigums, ka visvairāk "uzrāvušies" ir tieši Ņujorkas "Islanders"? Īstenībā – nē. Taču, komandas turpina slēgt šādus līgumus, lai arī tie ir acīmredzami neizdevīgi, ne pašiem, ne arī spēlētājiem. Kāpēc, tad tā? Tāpēc, ka ir starpnieki, kuriem vajag iekasēt ne tikai konkrētu procentu, bet nodrošināt to, lai šis procents tiktu atskaitīts regulāri, t.i., vienkāršā valodā runājot – aģentiem vajag nodrošināt sev nākotni.

Lai vai kā, jau tuvākajā laikā notiks kārtējās NHL vadības un spēlētāju arodbiedrības sarunas par jauna kolektīvā līguma noslēgšanu, tāpēc jāsaka, ka Kovaļčuka precedents bija tieši laikā, lai šai sistēmai (paradumam?) tiktu uzlikti vismaz kaut kādi ierobežojumi