Balcers – trešais Latvijas "senators" Kanādas galvaspilsētā

Par pirmo mūsu hokejistu, kurš kā mājnieku komandas pārstāvis kāpa uz "Canadian Tire Center" (tolaik gan zināmu kā "Corel Center") ledus NHL spēlē kļuva Sergejs Žoltoks, kurš "Senators" rindās nokļuva 1996. gadā, pēc tam kā viņam tā arī neizdevās nostiprināties Bostonas "Bruins" rindās.

Tiesa, šī pāreja nebija nemaz tik gluda. 1994./1995. gada sezona NHL tika saīsināta līdz 48 mačiem, jo līga piedzīvoja lokautu, kad vēl "brīvo algu" ērā komandas vēlējās ieviest striktus algu budžeta ierobežojumus, kamēr hokejisti, protams, bija pret to. Kamēr smagsvari cīnījās savā starpā (beigu beigās algu griesti netika pieņemti, bet pēc desmit gadiem šī paša iemesla dēļ NHL piedzīvoja profesionālajā sportā ilgāko lokautu), tādiem hokejistiem kā Sergejs Žoltoks darbs bija jāmeklē zemākajās līgās. Beigu beigās viņš nokļuva Lasvegasas "Thunder", kas tolaik spēlēja Starptautiskajā hokeja līgā (IHL) un aizvadīja lielmeistara cienīgu sezonu – 50 vārti un 51 rezultatīva piespēle 82 regulārās sezonas spēlēs. Vēl klāt nāca 15 spēles izslēgšanas mačos, kuros tika gūti septiņi vārti un atdotas trīspadsmit piespēles.

Līdz ar to, kopš pēdējās spēles Bostonā un pirms ierašanās Otavā, Žoltoks aizvadīja divas sezonas zemākajās līgās (pirms IHL bija arī gads Providensā, kur 78 mačos gūti 23 vārti un 35 rezultatīvas piespēles) un tur izpelnījās arī atzinību nedēļas labākā AHL spēlētāja un IHL "Dzelzs vīra" titula izskatā, taču NHL viņam vēl aizvien bija tikai nākotnes plāns.

Nonākot Kanādas galvaspilsētā Sergejs uzreiz nekļuva par komandas pirmo zvaigzni, jo tolaik viņam blakus spēlēja tādi meistari kā Aleksejs Jašins, Daniels Alfredsons un daudzi citi, taču pirmās sezonas izskaņā Žoltoks bija nopelnījis 28 (12+16) punktus un bija otrs rezultatīvākais centra uzbrucējs komandā (aiz Jašina), kā arī ar lietderības koeficientu +2 un pieciem vārtiem vairākumā bija kļuvis par stabilu pirmā sešienieka uzbrucēju. Tā arī bija pirmā sezona, kurā "Senators", pēc vairākiem izcili neveiksmīgiem gadiem, iekļuva izslēgšanas mačos, kuros mūsu hokejists atzīmējās ar divām rezultatīvām piespēlēm 11 mačos.

Arī pēc gada, piekopjot Žaka Martēna slaveno aizsardzības hokeju, otavieši spēlēja izslēgšanas mačos, bet Žoltoks, neskatoties uz nelielu rezultativitātes kritumu (10+13) bija viens no šīs komandas kodola spēlētājiem. 1998. gadā tas gan nebija gana nozīmīgs arguments, lai pagarinātu ar uzbrucēju līgumu, taču tieši Kanādas galvaspilsētā Sergejs Žoltoks sevi apliecināja NHL, vēlāk pārstāvot vairākas citas gan Kanādas, gan arī ASV komandas.

Otrs Latvijas "senators" bija neviens cits kā Kaspars Daugaviņš, kuru "Senators" izvēlējās 2006. gada draftā ar kopējo 91. numuru. Viņa debija nenotika Kanādas galvaspilsētā, bet gan vienā no pasaules izklaides industrijas centriem, slavenajā Ņujorkas "Madison Square Garden", kad 2010. gada 14. janvārī viņš izgāja laukumā pret Ņujorkas "Rangers". Tiesa, tā bija viņa vienīgā spēle otaviešu rindās tajā sezonā.

Par stabilu "Senators" sastāva rotācijas vērtību Kaspars kļuva vien pēc gada, 2011./2012. gada sezonā, kad aizvadīja 65 mačus, tiekot pie 11 (5+6) punktiem. Viņa loma komandā gan, iespējams, nebija tāda kādu daudzi bija iedomājušies, jo Daugaviņš bija mazākuma speciālists (3. laiks starp uzbrucējiem) un tāpēc viņa "derīgais darbs" bija meklējams statistikas grāmatu tālākajās lappusēs – pie bloķētajiem metieniem, atņemtajām ripām.

Tiesa, kā jau tas šāda ampluā spēlētājiem gadās, viņu spēles laiks ir atkarīgs no situācijas uz laukuma un turnīra tabulas stāvokļiem. Interesanti, ka arī Daugaviņa klātbūtnē otavieši spēja iekļūt izslēgšanas mačos, kuros gan mūsu hokejists uz ledus gāja tikai vienā no mačiem. Beigu beigās, jau nākošajā sezonā, pēc tam kā līgā bija piedzīvots kārtējais lokauts, Daugaviņš tika aizmainīts uz Bostonas "Bruins", kuras sastāvā viņš pat aizkļuva līdz Stenlija kausa finālam, taču nostiprināties NHL tā pamatīgāk Kasparam tā arī neizdevās vai arī nebija īstas vēlmes spēlēt vien epizodisku lomu.Tomēr, viens no Latvijas hokeja savas paaudzes spilgtākajiem uzbrucējiem savu debiju piedzīvoja tieši Otavā, kā arī šīs komandas formā aizvadīja visvairāk mačus NHL (85 no 91).

Vakardien NHL savu debiju piedzīvoja Rūdolfs Balcers. Var teikt, ka viņš, tāpat kā Žoltoks un Daugaviņš, ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem Latvijas hokeja uzbrucējiem. Debijas mačs Rūdolfam nebija veiksmīgs, jo uztraukuma dēļ pat šķietami elementāru situāciju atrisinājumi nāca ar grūtībām, taču tas ir pieredzes jautājums, bet pieredzi var gūt tikai spēlējot.

Otava Latvijas hokejistiem ir bijusi labvēlīga pilsēta, jo tajā sevi ir pierādījuši, vai vismaz NHL sapni izdzīvojuši jau vairāki mūsu hokejisti (viena no četrām NHL komandām, kurā ir spēlējuši vismaz trīs Latvijas hokejisti). Arī pašlaik, kad komanda atrodas pārbūves procesā un tās vadība vēl tikai meklē nākotnes panākumu kaldinātājus, iespējas aizķerties sastāvā ir tik lielas kā nekad, jautājums ir tikai par šo iespēju izmantošanu.