Blogs: Ķēniņš noformē "Vankūveras piecinieku"

Ja kāda komanda arī ir "latviešiem draudzīga", tad vēsturiskā aspektā skatoties viena no tādām noteikti būtu Vankūveras "Canucks", jo tajā dažādos laikos savus talantus un spējas ir rādījuši četri hokejisti, bet Ronalds nu jau ir piektais.

Pirmais un pats populārākais latviešu hokejists Vankūveras komandas rindās bija Kanādā dzimušais Haralds Šnepsts, kurš no 17 NHL pavadītajām sezonām (laika posmā no 1974. līdz 1991. gadam) 12 gadus cīnījās tieši "kenaku" rindās. Pa šo laiku viņš kļuva par vienu no populārākajiem spēlētājiem visā komandas pastāvēšanas vēsturē, līdzjutēji viņu cienīja ne tikai par labo un nepiekāpīgo spēli aizsardzībā (uzbrukumā viņš noteikti nebija nekāds spīdeklis – 1033 spēlēs 38+195), bet arī par nevairīšanos no dūru cīņām, aizstāvot gan sevi, gan komandas biedrus. Karjeras laikā NHL līmenī Haralds 101 reizi nometa cimdus, aktīvākajā sezonā (tā gan bija Minesotas "North Stars" rindās) kāvies viņš bija 21 reizi. Kopumā 191 cm garajam un 95 kg smagajam aizsargam karjeras laikā izdevās nopelnīt 2009 soda minūtes.

Spožākais panākums ar Vankūveras "Canucks" komandu Šnepsta karjerā bija 1982. gadā, kad viņi, lai arī sezonu noslēdza ar negatīvu uzvaru-zaudējumu bilanci, 30-33 (17 spēles beidzās neizšķirti), prata aizkļūt līdz Stenlija kausa finālam, kur gan bez ierunām (0-4) zaudēja vienai no dominējošākajām komandām NHL vēsturē, Ņujorkas "Islanders".

Jāpiebilst, ka pašlaik, kad tiek runāts par visu laiku labākajiem Vankūveras komandas spēlētājiem, bez Haralda Šnepsta pieminēšanas neiztiek. Vēl vairāk, 2011. gadā viņš tika iekļauts tā dēvētajā kluba "Slavas aplī", kurā pašlaik kopumā ir tikai pieci cilvēki, kuri ar savu darbu ir būtiski veicinājuši franšīzes attīstību.

1997. gadā, saņemot gandrīz vai divkāršu algas palielinājumu salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, Vankūverā nonāca Artūrs Irbe. Tajā laikā komanda nevarēja lepoties ar izciliem rezultātiem, vēl vairāk, viņi bija vāji. Pat neskatoties uz to, ka komandā spēlēja Marks Mesjē, Pavels Burē, Aleksandrs Moģiļnijs, Markuss Neslunds un vēl virkne ar ļoti kvalitatīviem hokejistiem, viņi palika pirmspēdējā vietā visā līgā.

Artūrs Irbe, kuram tobrīd jau bija 30 gadi, spēja izcīnīt pirmā vārtsarga vietu komandā, 41 mažā tiekot pie 14 uzvarām, atvairot 90.7% no visiem metieniem un vidēji mačā ielaižot 2.73 vārtus. Tāpatm viņa kontā bija arī divas "sausās" spēles.
Tā gan bija pirmā un vienīgā Irbes sezona Vankūveras kreklā, jo pēc tās Latvijas labākais vārtsargs pārcēlās ne tikai uz citu komandu, bet arī uz citu valsti un kontinenta otru krasu, parakstot līgumu ar Karolīnas "Hurricanes".

2001./2002. gada sezona bija īpaša. Protams, togad Latvijas izlase pirmo reizi spēlēja Olimpiādē, bet iepriekš pieminētais Artūrs Irbe – Stenlija kausa finālā, taču šoreiz gribu vērst uzmanību uz citu apstākli, jo togad Vankūveras kreklus pielaikoja pat divi mūsu hokejisti. Herberts Vasiļjevs aizvadīja 18 mačus, kuru laikā guva trīs vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles. Tiesa, tas arī bija Vasiļjeva pēdējais NHL karjeras akords, jo pēc tam sekoja sezona AHL, bet vēlāk arī došanās uz Eiropas hokeja līgām – sākumā bija Krievijas Superlīga, bet vēlāk viņš atgriezās tur, no kurienes sāka savas profesionāļa gaitas, proti Vācijā.
Savukārt otrs mūsējais bija Pēteris Skudra, kurš, lai arī aizvadīja vien nedaudz vairāk maču (23), tomēr bija stabils komandas otrais vārtsargs aiz Dena Klutjē muguras. "Canucks" rindās Skudra aizvadīja vēl vienu sezonu, kurā arī saglabāja savas pozīcijas un spēļu skaitu (arī 23), pēc kuras, tāpat kā Vasiļjevs, devās Krievijas virzienā, parakstot līgumu ar Kazaņas "AK Bars".

Pirmajā sezonā Skudra 23 mačos izcīnīja 10 uzvaras, otrajā – deviņas. Vidēji spēlē tika ielaisti, attiecīgi, 2.42 un 2.72 vārti, bet atvairīti 90.7% un 89.7% no visiem pretinieku metieniem. Neteiksim, ka spoži rādītāji, taču – ar zināmu stabilitāti. Tāpat Skudras kontā bija divi izgājieni "Canucks" rindās izslēgšanas mačos, kuros vidēji tika ielaisti 3.13 vārti, atvairot 89.1% pretinieku metienu.

Var teikt, ka latviešus Vankūvera līdz šim ir uzņēmusi labi – kā kvantitatīvi, tā arī kvalitatīvi, jo neviens no mūsējiem izteikti "kritis ārā" vai sabojājis turpmāko NHL karjeru nav. Ronalds Ķēniņš savu lappusi Latvijas-Vankūveras hokeja attiecību žurnālā arī ir sācis visai pamanāmi. Kāds būs turpinājums? Sezonas sākumā jau rakstīju, ka komanda pašlaik atrodas tādā (pagaidām) nelielā pārbūves procesā, kas nozīmē tikai to, ka, pie veiksmīgas apstākļu sakritības un pamatīga paša hokejista darba ir visas iespējas arī šajā komandā aizķerties. Pagaidām Ronalds dara visu, lai nopelnītu savu jauno līgumu Nacionālajā hokeja līgā.