Gudļevskis netiek pieteikts spēlei, Girgensonam sakāve ar 1:7
Latviešu vārtsargs Kristers Gudļevskis palika ārpus Nacionālās hokeja līgas kluba Tampebejas "Lightning" pieteikuma, jo vārtos bija pamatvārtsargs Bens Bišops, kurš palīdzēja komandai uzvarēt papildlaikā ar 2:1. Savukārt Bufalo "Sabres" ar Zemgu Girgensonu ierindā piekāpusies Kolorādo "Avalanche" ar 1:7.
"Lightning" bez Gudļevska pieveic Monreālu
Šodien savu pirmo izsaukumu uz NHL sagaidīja latviešu vārtsargs Kristers Gudļevskis, tiesa, šādu „Lightning” lēmumu diktēja vien piesardzība par pamatvārtsarga Bena Bišopa gatavību spēlei. Pirms mača Monreālā Bišops iesildījās kopā ar komandu un atzina, ka jūtas gatavs cīņai, un līdz ar to arī stājās vārtos.
Savukārt otrā vārtsarga vietu ieņēma reizē ar Gudļevskis no AHL izsauktais Sedriks Dežardēns, bet pats Gudļevskis palika ārpus pieteikuma. Ņemot vērā, ka Bišopa savainojuma problēma ir atrisinājusies, jau drīzumā sagaidāms, ka Gudļevskis vai Dežardēns, vai arī abi tiks nosūtīti atpakaļ uz AHL.
Problēmas ar vārtsargiem gan nebija vienīgās „Lightning” rindās, jo savainojuma dēļ nespēlēja arī komandas otrs rezultatīvākais uzbrucējs Valteri Filpula. Tas gan netraucēja Tampabejas hokejistam Ņikitam Kučerovam jau spēles sākumā iegūt tiesības izpildīt soda metienu, kurš gan rezultātu nedeva.
Rezutātu gan deva Neita Tompsona 26. minūtē gūtie vārti, kad viņš mazākumā pārspēja „Canadiens” vārtsargu Keriju Praisu. Spēle bija emocijām bagāta, un otrā perioda izskaņā ar Brendonu Prustu saķērās Bišops, apmainoties ar vairākiem sitieniem, kas aizsāka plašākus asumus, tiesa, nopietnā kautiņā Bišopam iesaistīties neļāva tiesneši. Video atkārtojumā bija redzams, ka konfliktu uzsācis Prusts, pārtraukuma laikā ar nūju iebakstot „Lightning” vārtsargam, par ko arī tika sodīts ar divu minūšu noraidījumu.
Bišops sausā nostāvēja līdz 48. minūtei, kad Daniels Brīrs panāca izlīdzinājumu. Atlikušajā pamatlaika daļā „Lightning” piederēja teritoriāls pārsvars, taču tomēr nācās spēlēt papildlaiku, tieši tāpat kā abās pirmajās komandu tikšanās reizēs šosezon. Trešo reizi aizkļūt līdz pēcspēles metieniem gan neļāva Tompsons, kurš 23 sekundes pirms papildlaika beigām guva uzvaras vārtus.
Girgensonam un "Sabres" smaga sakāve Denverā
Meta Mulsona savainojuma dēļ Bufalo pirmajā maiņā kopā ar Taileru Enisu un Zemgu Girgensonu tika iecelts Braiens Flins, taču šis pārkārtojums komandai nepalīdzēja. Pirmajā periodā "Sabres" un "Avalanche" parādītais sniegums bija tik atšķirīgs Teds Nolans varēja priecāties, ka ielaisti tikai trīs vārti.
Otrā perioda sākumā "Avalanche" panāca arī 4:0, un lai arī Mets d`Agostīni vienus vārtus atguva, pagājušā drafta pirmais numurs Neitans Makinons iemeta piekto ripu Raiena Millera vārtos, izdzēšot "Sabres" cerības uz uzvaru. Trešajā periodā Millers tika nomainīts un laukumā sūtīts Jūnass Enrūts, taču arī viņš divreiz kapitulēja "Avalanche" uzbrucēju priekšā, un gala rezultātā pamatīga sagrāve ar 1:7.
Tiesa, ja reiz kāds no Bufalo spēlētājiem pelnījis tikt izcelts, tad tas ir tieši Zemgus Girgensons, kurš nospēlētajās 16 ar pusi minūtēs bija viens no retajiem komandā, kurš neizpelnījās negatīvu lietderības koeficentu, kā arī izdarīja divus metienus pa vārtiem un divreiz pielietoja spēka paņēmienu. "Sabres" tikmēr turpināja savu zaudējumu sēriju pret Kolorādo vienību, kuru nav uzvarējusi jau kopš 2005. gada, savukārt "Avalanche" rindās jau pieminētais Makinons savāca trīs punktus (1+2) un savā debijas sezonā guvis jau 40 (20+20) punktus.
Savukārt vakara otrajā agrajā spēlē Bostonas „Bruins” atstāja sausā Rietumu konferences pastarīti Edmontonas „Oilers” (4:0). Čads Džonsons Bostonas vārtos atvairīja visus 22 metienus, taču vēl trešā perioda sākumā rezultāts bija vien 1:0 „Bruins” labā. Tiesa, tās pārākums bija manāms ar neapbruņotu aci, kas drīz vien atspoguļojās arī trīs vārtu guvumos un uzvarā ar 4:0. Metienu attiecība šajā spēlē 41:22 „Bruins” labā, turklāt pirmajā periodā „Oilers” izdarīja vien divus metienus pa Džonsona vārtiem.
Izmantotie resursi:
NHL.com - The National Hockey League
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Starp citu, vēsturi zinu gluži labi.
[+] [-]
Latvija tajā laikā nebija nekāda unikāla naturalizētāja!!! Tieši otrādi, ja kaut kādi BLR, KAZ ar plašu žestu naturalizēja visus vienā dienā, tad Latvijā Znarokiem vēl bija jāpalūdzas. Saprati?
[+] [-]
[+] [-]
bet, ja Latviju pārstāvēt varēji....
[+] [-]
Znaroka&Co naturalizācija (var to saukt arī savādāk-pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem) nenotika daudz savādāk, kā Miholapa vai Perepļotkina gadījumā.
[+] [-]
[+] [-]
Miholaps un Perepļotkins Latvijas izlasi nepārstāvēja un neskaitījās Latvijas pilsonības futbolists , kamēr nekļuva par Latvijas pilsoni...
tad jau Vasiļjevu tagad arī var nosaukt par naturalizētu, jo līdz dubultpilsonības likumam viņš Latvijas izlasi vairs nevarēja pārstāvēt
[+] [-]
Es vēlreiz saku/rakstu, ka nevajag skatīties pēc tā laika situācijas ar to ka hokejistiem līdz 1996. gadam nevajadzēja obligāti būt LV pilsoņiem lai spēlētu LV izlasē, bet gan pēc tā ko par to visu saka LV likumdošana.
Ja šie hokejisti LV pilsonību neieguva mantošanas ceļā no vecākiem, bet gan viņiem tā tika piešķirta ar atsevišķu Saeimas lēmumu, tad tas nav nekas cits kā naturalizācija. Vai tiešām to tik grūti saprast?
Miholapam un Perepļotkinam arī tika iedota pilsonība ar mērķi,ka tie pārstāvēs LV šīs valsts izlasē. Kā tur sanāca vai nesanāca,katrs pats zin.
[+] [-]
Tev ir vienalga, bet visu laiku mūs salīdzini ar BLR, kaut gan viņi to darija divreiz. 90-tajos kad tas pēc būtības notika visā austrumeiropā, jo nebija jau kur likties un dara to arī 20 gadus pēc neatkarības kad komunistiskās saimniekošanas metodes izgāzušās.
[+] [-]
[+] [-]
Tajā laikā vispār bija brīnumi, Lavijas armijā esot bijušas kara daļas kur pamatā dienēja nepilsoņi, kas pats par sevi jau ir jocīgi. Viņiem esot solīts ka pēc dienesta visi automātiski saņems Latvijas pilsonību un arī šajā gadijumā cilvēki esot uzmesti, kas manuprāt ir pavisam nesmuki.
[+] [-]
Es nemaz naturalizāciju neuzskatu ne par ko sliktu. Protams, ja to dara saprāta robežās, un ļoti rūpīgi izsverot visu par un pret. Pat sporta lielvalstis naturalizē pa kādam izcilam sportistam. Neskatoties uz visām finanšu un cilvēkresursu iespējām.
Belaru vienīgā kļūda, ka viņiem trūkst šī rūpīgā izsvēršana visu par un pret. Pārāk sasteigti viņi to dara.
Ja Plets un Lalands tiešām spēlēs BLR izlasē, tad priekš šīs izlases tas būs neatsverams ieguvums.
[+] [-]
ja pat viņiem netiktu pieškirta politiskā Latvijas pilsonība, tad hokejā viņi paliktu kā Latvijas hokejisti... piemēram Aleksejs Froļikovs, tāds viņs arī palicis...
ja neproti noškirt politisko no sportiskā, tad tavas problēmas...
hokejisti no 1992.gada visi bija Latvijas hokejisti...
Perepļotkins, Ostlers un Miholops par tādiem kļuva tikai saņemot pilsonību...
Dmitrijs Žabotinskis ar bija Latvijas hokejists, bet izlasi varēja pārstāvēt tikai kad naturalizējās...
pietiks runu šodienai, katrā ziņā domā kā gribi...
-1 [+] [-]
[+] [-]
Ja sāk nodarboties ar sportistu naturalizāciju, tad zūd sacensību sākotnējā jēga un tas pamazām velk uz klubu sportu, nevis valstu. Vai tas ir labi vai slikti, katram pašam vertēt, man personīgi tas nepatīk. Ja man būtu teikšana, tad izņēmumi būtu pieļaujami, pieņemsim bēgļiem no kara zonām, kas tiešām vairs nevar pārstāvēt savu valsti, bet arī atrunu, tāds varbūt viens cilvēks četros gados, jo gan jau atrastos gudrenieki kas mēģinātu apiet likumu. Tiem kas ieprecējušies citā valstī neļautu, mūsdienās tāpat sportisti nespēlē pašmāju klubos un ar kuģi nebrauc uz sacensībām, takā lai tikai pārstāv savējos, nevis bēguļo.
[+] [-]
tas , ka Latvija pati līdz 1995.gadam nevarēja noformulēt Latvijas pilsonību jau pofig...
daudzi līdz tam laikam Latvijas nepilsoņi pārstāvēja Latviju un Latvijas armijā dienēja, policijā strādāja, tas jau neskaitās, deputāti pieņēma likumus...
pēc tava sanāk, ka Latvija līdz 1996.gadam nepastāvēja, viņi kādu citu Latviju pārstāvēja....
[+] [-]
Man smukai kaimiņu meitenei ir mantojums melnas kā ogles meitenītes veidolā no kāda melnā basketbolista. Ja šī melnā princese pēc gadiem 20 spēlēs LV sieviešu basketbola izlasē, tad kā viņa man būtu jāuztver? Kā savējā vai tomēr ne īsti kā savējā?
[+] [-]
Gan jau arī Liepājā ir jaunieši kas šeit dzīvo trešajā vai ceturtajā paaudzē, perfekti runā latviski bet viņi ir nepilsoņi. Cilvēki cieš tikai tapēc, ka kāds sencis, kuru viņš nekad nav pat redzējis, ar garmošku pillā šeit iekūlās labākas dzīves meklējumos. Neesmu gatavs teikt ka viņiem visiem jādod pilsonība, jo varbūt man tas būs neizdevīgi, bet cilvēcīgi es atzīstu ka tas nav pareizi un pats tādā statusā negribētu būt. Ja tā tālāk parakātos, visi mēs kādreiz šeit esam ieceļojuši.