Tambijevs: "Podziņš mums nepalīdzēja pilnīgi ne ar ko"

Kā vērtējat aizvadīto sezonu MHL?
Sezonas galvenais mērķis tika sasniegts, neskatoties uz to, ka deviņiem no komandā šogad spēlējošajiem nebija MHL pieredzes. Komanda šogad bija krietni jaunāka nekā gadu iepriekš, kopumā esmu apmierināts.

Ar ko izskaidrojams sezonas smagais sākums?
Jau pirms sezonas nojautu, ka pirmā puse būs grūta. MHL vidējais līmenis ir ļoti augsts un daudziem jaunajiem pie tā bija jāpierod. Spēlētājiem bija jāmācās strādāt, izpildīt treneru dotos uzdevumus, savu reizi arī pārdzīvot zaudējumu rūgtumu. Tam visam bija nepieciešams laiks, taču es centos ieturēt savu līniju – virzienu. Zināju, ka ieguldītais darbs agri vai vēlu atmaksāsies. Viss bija tieši tā kā pirms sezonas paredzēju – grūts sezonas sākums, bet veiksmīgāka tās otrā puse.

Pats esat jauns treneris. Vai jūtat progresu arī savā darbā?
Tas jāvērtē ekspertiem, žurnālistiem, kuba vadībai. Es savu darbu analizēt nevēlos. Pirmajā sezonā manā rīcībā bija krietni pieredzējušāka komanda – spēlētāji, kuri bija izgājuši Baltkrievijas Atklātā čempionāta skolu. Šī sezona bija kā pārbaudījums manām idejām, sajūtām, intuīcijai, skatījumam uz spēli. Šis gads man kā trenerim devis krietni vairāk nekā iepriekšējais. Es redzu, ka mans skatījums uz spēli ir pareizs. Jā, ir arī kļūdas, taču kopumā no savas nostājas un viedokļa es neatteikšos. Redzu, ka manas idejas nes rezultātu. Šo divu gadu laikā man ir radies savs skatījums uz katru no situācijām, domāju, ka virzos pareizajā virzienā.

Vai par nākamo sezonu arī jau ir skaidrība?
Man līgums ar klubu beidzas 30. aprīlī. Ceru, ka „Dinamo” vadību apmierina mans darbs un mūsu sadarbība turpināsies. Nākotnē jāskatās ar optimismu, citādi nevar!

Cik viegli ir strādāt, nezinot, ar kuriem spēlētājiem var rēķināties, ar kuriem - nē? Te viens tiek izsaukts uz „Dinamo”, te otrs uz „Liepājas metalurgu”…
Jā, tā šosezon bija problēma. Ja iepriekšējā sezonā viss bija vairāk vai mazāk stabili, tad šogad tas bija jūtams. Spēlētāji nāca un gāja – ap jauno gadu klāt pienāca Juris Upītis, Miks Indrašis, Raimonds Vilkoits. Arī traumu šosezon bija krietni vairāk. Vilkoits aizbrauca uz Liepāju, guva savainojumu un izkrita līdz pat sezonas beigām. Jutu, ka Raimonds progresēja, ieguva pārliecību par saviem spēkiem, taču gūtais savainojums pārvilka strīpu sezonai. Tāpat izslēgšanas spēlēs bija savainojumi. Jā, arī spēlētāju ceļošana no vienas komandas uz otru atstāja iespaidu uz „Rīgas” parādīto sniegumu. Turklāt katram spēlētājam nepieciešams laiks, lai iejustos komandā, aprastu ar treneri. Man prieks par Māri Bičevski, kuru mums izdevies sagatavot pat KHL līmenim. Jā, viņam jāturpina strādāt, taču ir ielikts labs pamats. Patīkami, ka treneris Rautakalio viņu pamanīja. Noteikti ir vēl spēlētāji, kuri būtu pelnījuši iespēju uzspēlēt lielajā komandā, taču viss nāk ar laiku, jāturpina strādāt.

Kā vērtējat jauniešu iespējas nodarboties ar hokeju?
Ar laiku, kad es biju jaunais, šo nevar salīdzināt. „Dinamo” sistēmas komandās ir nodrošināti lieliski apstākļi. Lieliski pat laikam nebūtu īstais vārds, tuvāk būtu vērtējums – izcili. Ir nodrošināts inventārs, ledus, treniņu apstākļi, ēšana, arī algas tiek maksātas. Manā laikā algu saņēma tie, kuri iekļuva meistarkomandā. Arī toreiz spēlējām ar labākajām Krievijas komandām, un progress bija jūtams. Šobrīd jaunajiem tiek dota līdzīga iespēja, taču ar to atšķirību, ka treneri treniņu metodikā iekļauj arī lietas no Ziemeļamerikas. Mūsdienās katram spēlētājam tiek pievērsta lielāka individuāla uzmanība. Viss notiek daudz profesionālāk un civilizētāk.

Kas komandai pietrūka izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā?
Galvenais iemesls bija savainojumi – trīs spēlētāju zaudējums. Kuzmenkovu īsi pirms došanās uz Mitiščiem pie sevis paņēma Liepāja, Bičevski un Jevpalovu pazaudējām pirmajā spēlē. Neskatoties ne uz ko, komanda aizvadīja piecus ar pusi ļoti labus periodus. Tādu pašatdevi, spēles plāna izpildi un vēlmi uzvarēt man nebija nācies redzēt. Arī komandas gars bija lielisks, nekas tāds šajās divās sezonās nebija novērots. Pagājušajā sezonā „Atlant” komanda mūs apspēlēja tīri, arī treneru duelī zaudētājs biju es. Šosezon pēdējās mājas spēles trešās trešdaļas desmit minūtes es savu komandu nepazinu. Uzskatu, ka šo „play-off” kārtu mēs pretiniekam atdevām. Viss bija mūsu pašu rokās. Kas notika tajās vēsturiskajās desmit minūtēs, neviens nespēj izprast. Centos panākt, lai komanda neapstājas un spēlē tāpat kā pirmos divus periodus, taču viss pajuka…

Laikam varam teikt, ka sērija tika zaudēta jau Rīgā.
Principā, jā! Arī izšķirošajā sērijas spēlē puiši cīnījās līdz galam, taču iepriekšējās spēles sekas bija jūtamas. Pēc tāda trieciena, kādu ceturtajā mačā piedzīvojām mēs, krietni vien pieredzējušākas komandas nespēj piecelties, bet mēs to izdarījām. Pēdējā spēle viesos bija ļoti laba, esmu pateicīgs puišiem par to cīņassparu, kuru viņi parādīja. Es lepojos ar komandas parādīto raksturu, taču uzskatu, ka „Atant” komanda šogad bija apspēlējama, neko – jācīnās tālāk. Nākamgad būs vēl grūtāk, komanda būs vēl jaunāka.

Cik ļoti palīdzēja tie „Dinamo” spēlētāji, kuri pievienojās komandai pirms „play-off” cīņām?
Par Bičevski nevaru teikt neko, viņu zaudējām jau sērijas pirmajā spēlē. Uzskatu, ka Māris mums būtu ļoti palīdzējis, bet tāds ir hokejs. Bukarts nospēlēja savu spēju robežās, bet par Podziņu es pat nezinu, kā lai pasaka… Nospēlēja vāji! Spēlētājs, kurš divas sezonas nospēlējis lielajā komandā mums nepalīdzēja pilnīgi ne ar ko. Vienā spēlē pat nācās viņu nosēdināt malā. Ar viņa sniegumu esmu ļoti neapmierināts, tā arī uzrakstiet! Viņš noteikti var spēlēt labāk, bet man neizskaidrojamu iemeslu dēļ, mums palīdzēt šajās spēlēs nespēja.

Ko kopumā varam gaidīt no Latvijas hokeja nākotnē?
Uzskatu, ka hokejam ir ļoti laba nākotne. „Dinamo” sistēma dod iespēju attīstīties jaunajiem. Jūtams, ka jauniešiem ir motivācija, strādāt, ir mērķis, uz ko tiekties. „Dinamo” komanda ir ļoti labs jaunatnes dzinulis.