Eduards Tralmaks: Čehijā simtais pēc algas, pirmais pēc punktiem

Ja pēc olimpiskās kvalifikācijas, pēc atgriešanās Kladno pie tevis kāds pienāktu un teiktu, ka nosapņojis – janvāra vidū tu būsi līgas rezultatīvākais spēlētājs, tad tu…
Ja kāds pateiktu, ka es būšu Top20, es jau sajuktu prātā! (Smejas) Neticētu tādam pareģojumam. Tā nu ir sanācis. Arī klubam ir aizgājis labāk. Ja man kāds prasītu, vai mēs astoņās spēlēs izcīnīsim sešas tīrās uzvaras, tad arī atbildētu, ka nē. Tas viss ir saistīts – komandas un mans sniegums.

Čehijas Ekstralīgas rezultatīvāko spēlētāju piecinieks

Daudziem mans sniegums ir brīnums. Es nekad neesmu koncentrējies uz statistiku. Mans mērķis katrā mačā ir iziet laukumā un darīt savu darbu, cik vien labi varu to izdarīt. Manuprāt, ja spēlēšu tā, kā ir jāspēlē, strādāšu smagi, neslinkošu, tad punkti paši nāks. Tā arī ir sanācis.

Sezonas sākumā ļoti daudz spēlētāju izšauj – dabū 15 punktus desmit spēlēs. Bet es lasīju pa vienam punktam, reizē darot savus pienākumus un palīdzot komandai. Stabilitāte ir palīdzējusi izrauties. Divu un trīs punktu spēļu man nav tik daudz, bet, krājot pa punktiņam un ejot uz priekšu, var tikt augšgalā.

🚨🇱🇻 Eduards Tralmaks uzvarā atzīmējas ar diviem vārtiem un piespēli. Ar 34 punktiem 35 spēlēs Tralmaks kļuvis par Čehijas Ekstralīgas šobrīd rezultatīvāko spēlētāju

Nevienam latvietim nav izdevies kļūt par Eiropas Top5 līgas rezultatīvāko spēlētāju sezonas griezumā 🇸🇪🇨🇭🇨🇿🇫🇮🇩🇪 pic.twitter.com/wLuHS3DWOm

— Ulvis Brože (@UlvisBrozhe) January 17, 2025

Sezonas sākums. Pēc pagājušā gada Čehijā tu tiec uztverts kā vārtu guvējs. Šīs sezonas sākumā – tikai divi vārti pirmajās 12 spēlēs. Neradās pārdomas vai šaubas, nebija mājienu no kluba puses?
Sezonas sākums Kladno komandai padevās ļoti labs, tāpēc nekādu zemtekstu nebija. Par visu augstāk tiek vērtēts komandas sniegums, nevis individuālais pienesums. Mēs sezonas sākumā bijām ceturtie – kaut kas nereāls! Zināju, ka mans laiks vēl pienāks. Nestresoju – drīzāk priecājos par komandas sniegumu. Tas ir mans galvenais mērķis. Gribu labu sezonu komandas labā, negribu palikt pēdējais, kā Kladno pēdējās sezonās tas ir noticis.

Protams, sākums nebija tik spožs. Bija maiņa – es, viens ārzemnieks, viens čehs. Pārbaudes spēlēs dominējām. Gandrīz katrā pārbaudes spēlē pa diviem trīs punktiem. Sākās regulārā sezona, un vispār vairs nesapratāmies. Maiņu turēja kopā, treneris cerēja, ka aizies. Bet nekas neaizgāja. Maiņas biedriem nolaidās rokas, sākās kļūdas, pārliecības trūkums. Es spēlēju vairākumā, punktus varēju salasīt vismaz tur, bet viņiem vispār negāja. Sezonas vidū komandai bija lejupslīde. Desmit zaudējumi mājās pēc kārtas. Tad samaisīja virknējumus. Tagad esmu ar diviem jaunajiem, un mums ir aizgājis ļoti labi. Viss iet no rokas.

Runājot par stabilitāti, ir spēles, kurās pieci pret pieci jūtos labi, iemetam vārtus, bet – vairākumā neko nevaru izdarīt. Tad ir spēles, kurās pieci pret pieci nekas nenotiek, bet vairākums aiziet. Stabilitāte ir mans lielākais trumpis. Varu adaptēties. 12 spēles un divi goli... Tas ir arī tādēļ, ka spēlētāji un treneri mani jau pazīst. Vairākumā pat nesaprotu, ko tur daru. Man uzliek virsū sedzēju, un maniem komandas biedriem nav izdevīgi caur mani spēlēt, jo visu laiku kāds ir klāt. Un tad citreiz nemaz nepieskaros ripai. Visi mani zina, visi ir sapratuši, tāpēc vajadzēja adaptēties. Esmu iemācījies citas lietas, piemēram, piespēlēt! (Smejas) Esmu pielāgojies, vairs neesmu snaiperis, bet drīzāk piespēļu meklētājs. Esmu atradis balansu.

Latviešu labākās sezonas Čehijas Ekstralīgā

Ralfs Freibergs jau pastāstīja par savas komandas gatavošanos Kladno vairākumam – galvenais uzdevums ir neļaut Tralmakam izdarīt metienu. Īpašu uzmanību juti jau no sezonas paša sākuma?
Tas sākās pat pagājušās sezonas beigās, bet šīs sezonas sākumā tas parādījās vēl vairāk. Man one timer goli vispār nav bijuši, varbūt viens vai divi. Viņi taču redz, ka neko neesmu iemetis. Nesedziet mani, varbūt jau esmu pazaudējis pārliecību… (Smīn) Viņi grib turēt mani prom no ripas. Sezonas sākumā bija plāns – man deva uz šķēlienu, un es devu uz tālo stabiņu kapteinim Smoleņākam, kurš ir izcils pielabotājs. Viņš šosezon ir iemetis 16 vārtus, nu, kādi desmit ir uz pielabošanu. Tā kā viņu varu atrast, tad pretinieki vispār negrib, lai ripa nonāktu pie manis. Jūtu pretinieku mazākuma spiedienu. Man nav laika padomāt – viņi nāk virsū, viņi grib, lai atdodu ripu.

NHL ir citādi. Ja nosedz vienu, blakus ir četri NHL spēlētāji pret trīs NHL spēlētājiem, un viņi savā starpā izskaitļos. Ja mani nosedz, mums vairākums nesaprot, ko darīt. Katru treniņu, katru spēli mēģinām saprast, ko varam izmainīt, lai viss notiktu efektīvi, ja esmu nosegts. Varbūt man jāiet aiz vārtiem pastāvēt. Gan jau man tur nesekos līdzi, bet jāpamēģina.

Ir jau loģiski – ja pretiniekos ir spēlētājs ar visvairāk punktiem, tu negribi, lai viņš vispār tiktu pie ripas. Jā, šosezon šķēlieni nespēlē tādu lomu, bet – pagājušajā gadā nebija tik daudz pieci pret pieci vārtu un punktu. Tas parāda, ka nav jāgaida tikai vairākums, lai kaut ko izdarītu.

Daudzpusība, nevis pazušana spēlēs, kurās tiesneši ļauj vairāk un līdz ar to noraidījumu ir mazāk. Tas liek komandām pievērst uzmanību. Citas komandas uz tevi skatās. Čehijas medijos izskanēja, ka tevi lenc Karlovi Vari, kur jau spēlē Jānis Jaks un Roberts Mamčics. Čehijā līgumus paraksta ļoti savlaicīgi…
Neapstiprināšu vai nenoliegšu šīs runas. Jā, Čehijā visi līgumus paraksta diezgan agri. Jā, līgums man ir. Varbūt pat nedaudz par agru… (Iesmejas) Palikšu Čehijā, to es neslēpšu. Parakstīju līgumu diezgan agri. Tika iedots labs līgums. Protams, ne tāds, kādu dabūtu tagad, bet esmu sapratis, ka man patīk spēlēt Čehijā. Esmu sapratis, ka gribu spēlēt līgā, kurā mani respektē, kurā man patīk spēlēt, kurā man patīk hokejs. Ja tas nav NHL, tad es gribu palikt un spēlēt tur, kur esmu lielāka zivs mazākā dīķī. Protams, neteiktu nē Šveicei, bet, lai līdz Šveicei tiktu Eiropas hokejists, latvietis, kurš nav spēlējis nevienu NHL spēli – man ir jāpierāda sevi visas sezonas garumā, plus playoff. Laikam jau nebiju gatavs sezonas sākumā riskēt un paskatīties. Redzot, kā viss ir izvērties tagad, daži teiktu, ka vajadzēja pagaidīt. Bet es izvēlējos stabilitāti.

🚨🇱🇻 Eduards Tralmaks realizē vairākumu un gūst septītos vārtus sezonā 🇨🇿 pic.twitter.com/RXeQTTF9qF

— Ulvis Brože (@UlvisBrozhe) November 24, 2024

Kāds teiks, ka par agru. No otras puses – varbūt lomu rezultativitātē nospēlēja miers? Līgums kabatā, nav stresa, un tas atraisa rokas.
Nevaru teikt, ka baigi izjutu, ka parakstīju līgumu un novēlās svars no pleciem. Bet zemapziņā tas noteikti sēž. Kā būtu, ja būtu. Profesionālajā sportā tā nedrīkst darīt. Ir dažādas situācijas, kurās vari nonākt. Sapratu, ka līgums ir pietiekami labs, lai es to parakstītu. Pēdējos gadus man ir bijis tā, ka man ir bijis līgums uz gadu. Gadu, gadu, gadu. AHL bija uz gadu, tad vajadzēja pagarināt. Kladno man bija 1+1. Izdomāju palikt Kladno. Tagad gribēju zināt, kur spēlēšu pāris gadus uz priekšu.

Tagad tev ir ilgtermiņa līgums?
Divi gadi. To arī izvēlējos stratēģiski. Gribu ilgtermiņa, bet arī negribu piecus gadus ar komandu, kurā nekad neesmu spēlējis. Divi gadi ir labs sprīdis, lai saprastu, vai tev tur patīk. Ja pēc gada viss patīk, jau vari sākt runāt par ko ilgāku.

Viena lieta, ko atklāšu – Kladno klubs ļoti tuvā nākotnē tiks pārdots. Īpašnieks esot viens no tiem, kurus mēs redzam Pardubicē. To sezonas sākumā es nezināju. Ja Kladno būtu iespēja, lielāks budžets, Top8 komanda katru gadu, es ar lielāko prieku te paliktu. Tuvu Prāgai, par mani zina pilsētā. Diemžēl nesalikās. Ja zinātu, ka ir iespēja, ka būs nauda spēlētājiem, tad ar lielāko prieku paliktu.

Mēs kā hokejisti meklējam komforta zonu. Mēs gribam samazināt stresa līmeni. Saukt savu komandu par mājām. Gribas, lai komanda ir kā mājas – spēlē ilgu laiku, tevi visi pazīst, tu visus pazīsti. Braukšana no vienas komandas uz otru komandu paceļ stresa līmeni.

Pašreizējais īpašnieks Jaromīrs Jāgrs… Rudenī teici, ka palikusi vilšanās par viņa nepiepildītajiem solījumiem.
Man bija 1+1 līgums ar Kladno tikai attiecībā uz Čehiju. Uz Somiju, Zviedriju varēju braukt kā brīvais aģents. Man ar piedāvājumiem viss bija kārtībā, bet zināju, ka gribu palikt Čehijā. Kladno ir ļoti daudz plusu, par kuriem cilvēki nerunā. Kāpēc es gribēju prom? Jo zināju, ka šī komanda šosezon necīnīsimies par neko lielu. Joprojām gribu kaut ko karjerā uzvarēt. Protams, arī mans iepriekšējais līgums bija niecīgs pret manu sniegumu sezonā. Arī tas bija viens no iemesliem.

Tē nebija personīga nepatika pret Kladno – gribēju lielāku līgumu un gribēju komandā, kas var sasniegt mērķus. Ja ir jauns īpašnieks ar naudu, Kladno var iet Pardubices pēdās. Labi, tur tā visa ir par daudz. Ja tev ir tik daudz naudas, ja nopērc visus labākos, samet vienā katlā… Visiem gribas spēlēt vairākumā. Ja tev ir četras pirmās maiņas, ko darīsi? Visiem sadota milzu nauda. Bet, ja tev ir nauda, vari parakstīt labus spēlētājus, piemeklēt spēlētājus lomām, cīnītājus, Kladno varētu kļūt par vienu no labākajām vietām. Vēsture, fani. Man te patīk. Ja būtu laba komanda, labi treneri, nauda, par ko visiem samaksāt, Kladno būtu viena no labākajām vietām. Prāga ir pusstundas attālumā. Mums ir kvēli fani. Kladno ir liels potenciāls. Redzēsim, kas notiks nākamajās sezonās.

Visiem skaidrs, ka Kladno ir mazākais budžets līgā. Ķecerīgs jautājums, bet… Tu saproti, ap ko lietas grozās Ekstralīgā. Šosezon uz ledus devies 431 laukuma spēlētājs. Tu esi pats rezultatīvākais. Ja liktu tev minēt, kur tava alga atrodas starp šo 431 spēlētāju?
Pardubicē visa komanda pelna vairāk… Domāju, esmu ap simto vietu. Paliekot Kladno, man pielika pie algas, jo ar Jāgru runāju, ka citādi braukšu uz Somiju. Šogad ar algas pielikumu – ap simto. Ja runājam par pagājušās sezonas algu un punktiem, tur es būtu ap 300. vietu, varbūt pat zemāk – 320. vietā. Tomēr ir juniori, ir čehi, kuri spēlē ceturtajā maiņā un pelna minimālo algu.

Čehijas Ekstralīgas kopvērtējums