Egle: "Parakstot AHL līgumu, svarīgākais bija tikt komandā ar man pareizo spēles stilu"

Nesen izlasīju Veina Grecka citātu, ka zaudēt esot daudz vieglāk nekā uzvarēt. Piekrīti?
Jā, es tam piekrītu. Ir vairākas perspektīvas, kā uz to skatīties, bet 100%, ka zaudēt ir vieglāk. Lai uzvarētu, ir jāiegulda liels darbs.

Kā ir sagremot reizes, kad neizdodas uzvarēt? Atcerēsimies, ka tikai viena komanda visā līgā sezonu var pabeigt ar uzvaru galvenajā mačā.
Ja esi ieguldījis smagu darbu, darījis visu tieši tā, kā jādara, un gājis līdz galam, tad zaudēšana nav tik sāpīga. Saproti, ka esi atstājis sevi visu, bet varbūt nepaveicās vai pretinieki vienkārši bija labāki. Ja esi paveicis visu, tad ir iespējams sadzīvot ar zaudējumiem. Šosezon smagākais bija tas, ka viss beidzās pirms svarīgākajām spēlēm. Pat iespēja netika dota. Tas sāp visvairāk.

Paguvāt izspēlēt regulāro čempionātu, bet tur arī viss beidzās.
Pirms play-off bijām vieni no favorītiem, lai izcīnītu uzvaru, bet viss beidzās, jā.

Skaidrs, ka Latvijā daudz vairāk tika sekots līdzi tam, kādu lēmumu pieņems NHL. Kāds bija process NCAA sakarā – cik ļoti situācija mainījās pa stundām un dienām?
Pirmajā dienā pateica, ka dažas komandas ir izstājušās. Pirmās kārtas pretiniece arī atteicās no spēlēšanas, mums piešķīra jaunus pretiniekus, bet vēl dienu vēlāk arī viņi noņēmās. Tad pateica, ka automātiski esam labāko četriniekā un ka notiks tikai šis turnīrs. Vēl dienu vēlāk teica, ka šis turnīrs nebūs, bet notiks tikai nacionālais turnīrs. Vakarā vai nākamajā dienā jau paziņoja, ka ir atcelts arī nacionālais turnīrs. Tas viss notika kādu trīs četru dienu laikā.

Kad no sacensībām noņēmās viena komanda pēc otras, piezagās sajūta, ka šeit nekas nebūs un ka sezona ir beigusies jau tobrīd?
Mēs bijām vieni no pirmajiem, kas saprata, ka nekas nebūs. Vienas no pirmajām skolām, kas uz visu reaģēja, bija Hārvarda un Jeila. Tur skolas beidzās, visus aizsūtīja mājās. Viņi spēlē mūsu līgā. Ja divas saucamās Ivy skolas izdara, tad zinājām, ka pārējās sekos. Izstājās sešas Ivy skolas, četras no tām bija play-off komandas. Uzreiz sapratām, ka nekas nesanāks.

Tavā līgā spēlē prestižās Ivy skolas. Tāpēc, ka tās ģeorāfiski atrodas visnotaļ tuvu, vai arī tavu Klārksonas Universitāti var uzskatīt par prestižu?
Jā, mūsu konferencē praktiski visas ir akadēmiski ļoti spēcīgas skolas, bet ģeogrāfiski ne visas atrodas tuvu.

Ko tu pats mācījies?
Man bija divu gadu programma psiholoģijā un četru gadu programma politiskajā zinātnē. Abas divas bija iespējams savienot kopā. Vēl nedaudz onlainā ir palicis. Pēdējais mēnesis.

Kā ir mācīties internetā?
Nav ideāli, bet man jau iepriekš bija pieredze. Vidusskolu mācījos tālmācībā, līdz ar to man tas nav nekas jauns. Jābūt ieinteresētam visās lietās, kas notiek. Internetā notiek tik daudz, tāpēc ir viegli novērsties no svarīgākajām lietām. Jāsaprot pašam, ko vēlies sasniegt, un tad viss būs kārtībā. Jā, tā ir citāda vide, bet tas nav nekas traks.

Šogad nebija iespēja aizstāvēt 2019. gada titulu, bet tāpat – no koledžu hokeja atvadies kā čempions. Titulu izcīnījāt pagarinājumā, turklāt tiesneši vēl gāja skatīties atkārtojumu, lai pārliecinātos, ka viss bija kārtībā.
Mēs visi izlēcām ārā, visi priecājāmies, par to pat nedomājām. Esmu diezgan pārliecināts, ka lielākā daļa nemaz neatceras, kas tur pašās beigās notika. Nekādu baigo šaubu tajā brīdī nebija – biju drošs, ka esam čempioni.

Kas bija tā panākuma atslēga, kas ļāva izcīnīt titulu?
Mēs pamainījām nedaudz spēles stilu – centāmies būt agresīvāka komanda. Plus bija ļoti sabalansēts sastāvs. Bija sadalītas lomas, un spēlētāji ļoti labi apzinājās, kas viņiem jādara. Neviens nenovirzījās prom no saviem uzdevumiem, un tas mums palīdzēja play-off, kad bija visas svarīgākās spēles.

Katrā NCAA divīzijā spēlētais hokejs tomēr atšķiras, ir nelielas nianses. Kā raksturotu to, kas tiek spēlēts tavā – Austrumu konferencē?
Mūsu hokejs ir daudz fiziskāks, jo mēs spēlējam uz NHL izmēra laukumiem, kamēr citās konferencēs pārsvarā ir olimpiskais izmērs. Mums pratiski ir viena vai divas komandas, kas izmanto lielo laukumu, pārējās spēlē uz mazā. Spēle ir daudz ātrāka, taktiski izveidota tā, lai būtu vairāk cīņas un vairāk metieni pa vārtiem. Citiem hokejs ir vairāk tendēts uz saspēlēm, jo laukumā ir vairāk vietas.

Šajā sezonā spēlēji gan pret Kārli Čuksti, gan pret "Arizona State" jeb Filipu Bunci un Gvido Jansonu. Pie tam pret abām komandām guvi vārtus.
Esam ļoti labi pazīstami jau no jauniešu vecumiem, arī sezonas laikā visi daudz komunicējam. Pret Čuksti visu laiku spēlējam – katrā sezonā gan mājās, gan izbraukumā, jo esam vienā līgā. Bija forši šosezon satikt arī Jansonu un Bunci, parunāties. Bija prieks viņus satikt ārpus laukuma, bet laukumā jau draugu nav.

Ar Čuksti Amerikā esi spēlējis arī vienā komandā. Kad jāiet laukumā tieši pret viņu, kuram ir lielākas priekšrocības?
Jā, bieži lika vienu pret otru. Kad spēlējām pret viņa komandu, Čukstes aizsargu pāris visu laiku gāja laukumā pret manu maiņu. Nedaudz tā smieklīgi ir. Kad dzīvojām kopā Čikāgā, tad ļoti labi iemācījāmies saprast, kā otrs spēlē. Cīņas notika katru maiņu, un nedomāju, ka vienam no mums bija baigais pārsvars.

Cik augstu tavā skolā kotējas hokejs? Skatījos, ka universitātei ir arī spēcīga sieviešu komanda, kas trīs gadus pēc kārtas triumfēja NCAA.
Sieviešu komanda ir ļoti spēcīga, ar vairākiem nacionālajiem tituliem. Skolā vīriešu un sieviešu hokejs ir vienīgie pirmās divīzijas sporti, viss pārējais ir trešajā divīzijā. Hokejs noteikti ir numur viens.

Halle ar trīs tūkstošiem vietu – tas nozīmē, ka uz katru spēli tribīnes ir pilnas?
Jā, visu laiku ir izpārdots. Kad ir derbijs pret "St. Lawrence", tad vispār cilvēki stundu pirms spēles stāv milzīgā rindā, lai vispār tiktu iekšā. Ir orķestris, ir bungas, un tas veido fantastisku atmosfēru.

Pārejot pie karstākā notikuma – līgums ar AHL komandu "Moose". Kāpēc tieši šī komanda?
Manitoba – pateicoties viņu spēles stilam un treneriem. Pagājušajā vasarā biju uz Vinipegas "Jets" attīstības nometni un redzēju, kā viss notiek. Runājos ar cilvēkiem, bija video sapulces, kurās tika skaidrotas detaļas. Zināju, kāds spēles stils tiek piekopts, un esmu diezgan pārliecināts, ka tur labi iederēšos.

Kad pēc nometnes šķīrāties, bija sarunas par to, ka pēc gada jāsēžas pie pārrunu galda un jāpanāk vienošanās?
Viņi teica, ka ir ļoti ieinteresēti un ka man nākamajā sezonā sekos līdzi pastiprinātā režīmā.

Kā bija ar citām komandām?
Jā, sezonas laikā bija vairākas tikšanās reizes ar citām komandām. Pēc sezonas bija arī pārrunas. Man svarīgākais bija tikt pareizajā komandā, pie pareizajiem treneriem, pareizajā spēles stilā. Tā bija mana prioritāte. Pārējais viss bija otršķirīgs.

Kas tieši tevi uzrunā šajā spēles stilā?
Viņiem ir savienojums starp Eiropas un Ziemeļamerikas hokeju. Spēlē taktiski, nebaidās veikt dažādas izspēles. Liela uzmanība tiek pievērsta spēlei zem vārtu līnijas – cīņām pie bortiem un tam, kā tas viss notiek. Tās atkal ir nianses, kas ļoti iederas Ziemeļamerikas hokejā. Viņi to visu cenšas apvienot, un domāju, ka tur ļoti labi iederēšos – tomēr hokeju spēlēju no labām pasaulēm.

Spēles stils tev parocīgs, bet, atverot turnīra tabulu, redzams, ka "Moose" šajā sezonā bija savas divīzijas vājākā komanda. Tas tevi nesatrauc?
Īsti nē. Visu laiku diezgan daudz maiņas notiek, tiek parakstīti jauni spēlētāji. Sastāvs pamatīgi mainās, tāpēc to neviens nevar prognozēt, kā būs nākamajā gadā.

Cik daudz zini par savu jauno mājvietu – Vinipegu?
Pilsēta ir skaista, apmēram tikpat liela, cik Rīga. Ziemā ļoti auksts un vasarā ļoti karsts. Arī tur hokejs ir pats galvenais. Senas tradīcijas, hokejs ir ļoti lielā cieņā.

Šajā sezonā biji savas komandas rezultatīvākais spēlētājs, pirms gada figurēji starp visas NCAA rezultatīvākajiem. Bet NHL līgums – tas bija neaizsniedzams?
Iespējams, pirms visas šīs pašreizējās situācijas bija aizsniedzamāks. Bet par to nav jāuztraucas – katram savs ceļš. Man arī līgumā ir iekļauts punkts par to, tāpēc pārāk daudz par to nesatraucos.

Kā tas ietekmēja tavu situāciju?
Tādā ziņā, ka sarunu laikā varēja just – jo skaidrākas kļuva notiekošā aprises un jo ilgāk tas vilkās, situācija ap finansēm kļuva arvien neskaidrāka. Līdz ar to visi kļuva daudz, daudz piesardzīgāki. Protams, ka varēju gaidīt un gaidīt vēl kaut ko, bet man iespējas bija arī šajā brīdī, tāpēc izvēlējos rīkoties.

Pirms gada spēlēji vienā maiņā ar vācieti Niko Šturmu, un viņš uzreiz pēc sezonas pa taisno ielēca Minesotas "Wild" sastāvā. Spriežot pēc punktiem, jums savstarpējā saikne laukumā bija ļoti laba.
Jā, viņš ir ļoti augsta līmeņa spēlētājs. Mums abiem spēles stili sagāja kopā. Sapratāmies ļoti labi, bija ideāli spēlēt kopā ar viņu. Bija prieks redzēt, ka viņš uzreiz tika pie NHL debijas. Pēc tam izrunājām visu. Tiešām milzīgs prieks. Un top skaidrs – NHL tepat ir.

Tev pašam pēc trešās sezonas bija iespējas uzreiz pamēģināt spēkus kādā no profesionālajām līgām?
Bija iespējas, bet tas nebija aktuāli – tobrīd svarīgākais bija diploms.

Pieminēji par līgumā iekļauto punktu. Šobrīd ir tā, ka nevienai NHL komandai nav nekādu ekskluzīvu tiesību uz tevi. Jādomā, ka tas šajā situācijā ir ļoti pozitīvi.
Jā, protams. Ja kāds mani novērtēs augstāk, tad – kāpēc gan ne?

Parunājot par Latvijas izlasi, ir bijuši spēlētāji, kuri pa taisno no koledžas aizbrauc uz pasaules čempionātu. Pirms gada Jānis Jaks atzīmējās ar diviem vārtiem. Tev lielās izlases sakarā ir bijusi komunikācija?
Jā, bet iepriekš vienmēr ir sanācis tā, ka skolas dēļ nevaru atļauties braukt uz tiem datumiem, kad notiek pasaules čempionāts. Tieši tad skolā ir visi gala eksāmeni. Tagad, kad skola ir pabeigta, esmu atvērts. Būtu liels gods pārstāvēt Latvijas izlasi. Katram savs laiks un savs ceļš. Prieks par tiem, kuriem izdodas savienot skolu un izlasi, bet manā gadījumā tas nav iespējams. Skaidrs, ka tagad tas notiek piespiedu kārtā, bet parastajos apstākļos profesori neatļautu gala eksāmenus un visu pēdējos mēnešus darīt no Eiropas datorā. Ir bijušas pārrunas, bet man tas nebūtu iespējams.

Skolā hokejistiem pirms izšķirošajām spēlēm tiek dotas kaut nelielas atlaides?
Varbūt citās skolās, bet pie mums – praktiski ne. Bija daži profesori, kuriem ļoti patika hokejs, kuri vienmēr nāca uz mūsu spēlēm, un tad ar viņiem varbūt varēja sarunāt kādu darbu iesniegt nedaudz vēlāk. Pārsvarā – viss tas pats, kas pārējiem studentiem, tikai mazāk laika, lai visu izdarītu.

Kāds ir tavs tālākais plāns sakarā ar gatavošanos nākamajai sezonai?
Attīstības nometnes un prospektu turnīri ir pārcelti uz augstu vai septembri, bet šobrīd nekas nav akmenī iekalts. Datumi un viss pārējais ir miglā tīts. Pirmssezonas nometnē būšu ar NHL komandu.