Tralmaks: ''Man ir sajūta, ka biju pelnījis spēlēt bronzas čempionātā''

2017. gadā Tralmaks kļuva par ASV spēcīgākās junioru līgas USHL čempionu un izslēgšanas turnīra vērtīgāko spēlētāju, finālsērijā ar Čikāgas “Steel” pārspējot Sūsitijas “Musketeers” komandu, kā sastāvā bija Matīss Kivlenieks, kurš pirms tam bija nosaukts par regulārās sezonas vērtīgāko spēlētāju. Pēc mācībām Menas Universitātē (2017–2021) nākamās divas sezonas uzbrucējs centās iekļūt Nacionālās hokeja līgas (NHL) vienībā Bostonas “Bruins”, pārsvarā spēlējot tās fārmklubā Providensā Amerikas Hokeja līgā (AHL).

Pirms 2023. gada pasaules čempionāta, kad grupu turnīru un ceturtdaļfinālu Latvija spēlēja savā laukumā, izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš pauda, ka Tralmaks uz izlasi netiek aicināts, jo citi spēlētāji bija jau ilgstoši strādājuši treniņnometnē, viņi ir zināmi, bet Ziemeļamerikā spēlējošā uzbrucēja uzaicināšana mirklī, kad viņam noslēdzās sezona, būtu riskēšana.

“Nav tā, ka visu var aizmirst. Vienmēr kaut kas paliek, jo tomēr mums ir atmiņa. Protams, ir žēl, ka netiku uz olimpiskajām spēlēm tikai tādēļ, ka spēlēju AHL. Vai arī netiku paaicināts uz pasaules čempionātu mājās. Man ir sajūta, ka es biju pelnījis spēlēt. Tā vienmēr būs vēsture, bet jāmāk šim slieksnim pārkāpt un skatīties nākotnē,” plašā intervijā pastāstīja Tralmaks. “Esmu tādā vecumā, ka man nepatīk apvainoties un kaut ko izdomāt. Man patīk skatīties uz priekšu, nevis domāt par to, kas kādreiz noticis. Ceru, ka ar katru pasaules čempionātu situācija uzlabosies. Ar Latvijas izlases vadību un treneriem esam pavisam citādās attiecībās, kā tas bija pirms tam.”

Tralmaks pauž prieku, ka tagad viņam ir iespēja būt izlasē. Nākamajā sezonā pēc bronzas čempionāta uzbrucējs atgriezās Eiropā, sākot spēlēt Čehijas čempionātā, un pērn pirmoreiz devās uz pasaules meistarsacīkstēm. “Izjutu lieliskas emocijas. No līdzjutēju un mediju puses tāpat parādījās kādi skeptiķi, ka neesot īstā halle, īstā pilsēta, bet es izjutu perfektas emocijas. Žēl, ka pasaules čempionāts manā un komandas izpildījumā nesanāca tāds, kā plānots. Tas bija pirmais, un tas nekad neaizmirstas.”

Pērnajā pasaules čempionātā Latvijas izlase no 22 vairākuma iespējām izmantoja tikai vienu, bet vairākuma speciālistam Tralmakam šajā spēles komponentē lielas iespējas netika dotas. Var droši teikt, ka viņa pirmajā pasaules čempionātā uzbrucēja potenciāls netika pilnībā izmantots.

“Lieta, kam es piekrītu, ko arī Haris saka, ka izlase nav klubs. Tu nedrīksti uzmest lūpu, ka kaut kur nespēlē. Esmu iemācījies, ka nekad neapvainošos uz izlasi. Es spēlēju izlasē Latvijas, nevis treneru vai federācijas vadības dēļ. Spēlēt Latvijas izlasē ir mans mērķis un sapnis. Diemžēl pagājušajā gadā mani neredzēja spēles zīmējumā, kaut gan ik pa laikam arī ielika. Treneriem gan jau pašiem arī sākās šaubas, jo vairākums vispār negāja. Bija dažādi vairākuma piecinieki. Galvenais bija kaut ko izveidot un mēģināt. Katram trenerim ir savs spēles zīmējums, un ne katram trenerim tu patiksi. Mēs daudzās līgās varam redzēt, ka labi spēlētāji vienā komandā plosās, bet otrā nav tik spīdoši. Daudz kas atkarīgs, kā treneri tevi redz kā spēlētāju. Es par to mēģinu nedomāt, bet vairāk fokusējos uz Latvijas izlases ģerboni. Cik man minūtes tiks dotas, tās arī mēģināšu izmantot,” saka Tralmaks.

Uzbrucēja divi lielākie sapņi ir spēlēšana olimpiskajās spēlēs un NHL. Iespējams, ka nākamajā sezonā izdosies realizēt tos abus, jo pēc kļūšanas par spēcīgā Čehijas čempionāta rezultatīvāko spēlētāju viņš pirms mēneša parakstīja kontraktu ar NHL komandas Detroitas “Red Wings” sistēmu. Pirms tam gan vēl gaida pasaules čempionāts Stokholmā. Pēc rokas traumas izārstēšanas Tralmaks Latvijas izlasē atgriezās pagājušajā nedēļas nogalē mačā ar Šveici un uzreiz izcēlās ar vārtu guvumu. Šajā nedēļas nogalē izlasi Norvēģijā gaida noslēdzošie divi pārbaudes mači. Plašu sarunu ar Eduardu Tralmaku par šīm un daudzām citām tēmām lasiet Sporta Avīzes aprīļa numurā.