"Sporta centners" nosver hokeja izlases trenera kandidātus
Politologi, dietologi un sociologi pēc rūpīgiem pētījumiem atkal nonākuši pie slēdziena: kur divi latvieši, tur trīs partijas. Vai pat vairāk. Ja latvietim iespējams šaut uz divām pusēm, tad viņš noteikti atradīs arī trešo. Lai tikai atšķirtos no nāburga. Kāpēc gan šāds futuroloģisks savārstījums esejai par mūsu nacionālo sporta veidu - ripu spēli?
Viss elementāri! Nav te nekādi Kirova laiki. Nu dzīvojam pašu lolotā demokrātijā: ja Hokeja federācijas valdē ir seši locekļi, prezidenta locekļus neskaitot, tad 27. novembra rītā mums ir tikai pieci (teorētiski varēja būt vairāk!) izlases galvenā trenera kandidāti. Vai precīzāk - kandidātu kandidāti. Uz cik pusēm var aiziet, izejot no mājām? Uz dienvidiem, austrumiem, ziemeļiem un rietumiem. K. Alvīša organizācijā gan izvēlēti tikai divi virzieni - vai nu rietumi (tas labi!), vai austrumi (tas slikti!). Jo slikts ir viss, kas nāk no austrumiem. Kaut beigu beigās tas austrumnieks, noejot apli, pie mums atnāk no rietumiem. Turklāt vēl izrādās, ka ir mūsējais.
Kā pirmais no kandidātu kandidātiem kāds austrumnieks An. Kipāns (106 kg) uzrunāts pirmais tāpēc, ka pirmais atbraucis. No tās pašas puses arī otrais kandidātu kandidāts. Kāds Ā. Bols (92 kg). Kurš pēc uzrunāšanas vēl dzimtenē nav bijis, taču nedraugi runā, ka varētu mājās atgriezties priekšlaicīgi.
Tā kā esam rietumnieciski orientēta masa (fui! - sabiedrība), pagaidām vismaz statistiski svaru kausi sveras par labu rietumniekiem. Kur bezmaksas konsultants atradis trīs, piedodiet, bezdarbniekus. Bet ar ļoti labiem radu rakstiem! Tas, par kuru pirms kāda laika te dziedāja kāds latvju žurnālists, nu gan rangā nokritis vismaz uz 3. vietu. Runa iet par H. Ārtliju (84 kg). Kurš pazīstams gan šai zemē, gan Taizemē. Kādreiz mācījis bīdīt ripas mūsu lielbīdītājam O. Zoliņam. Otrajā vietā vēl kāds O. Zoliņa draugs. Kāds R. Uā (83 kg). Diemžēl arī viņa sociālais stāvoklis - bezdarbnieks... Visai negaidīti daudziem latvju ripas aprakstniekiem pirmajā vietā izvirzījies kāds R. Olstons (98 kg). Kaut bezdarbnieks, bet, maita! Jūtot, ka varēs aplaimot gandrīz divus milj. tautas, kas 20 milj. eiro sadala bez aizspriedumiem, nu gandrīz kā baltmaizes kukuli kanāla gulbjiem, R. Olstons (98 kg) ieķērcies: "Es arī gribu!" Ne jau baltmaizi, bet kaut ko no miljoniem...
P. S. Te nav nekādas paralēles ar reālo dzīvi - 100% autora fantāzija.
P. S. 2. Kā jau tas pienākas īstenam smagsvaram, “Sporta Centners” pie saviem pienākumiem ķēries nopietni, un solās Sportacentrs.com redakcijā iegriezties ar lielāku vai mazāku, bet regularitāti. Solīts makā ne vienmēr krīt, taču kā savulaik teica kāds R. Epše: “Kā var nesolīt?!” Smagsvars sola portāla lasītājus ar savām fantāzijām turpmāk aplaimot visai regulāri. Viņš gan nav algots portāla autors, tāpēc nāk un iet, kad grib.
+5 [+] [-]
[+] [-]
+6 [+] [-]
-2 [+] [-]
+8 [+] [-]
+10 [+] [-]
[+] [-]
+7 [+] [-]
Manuprāt, par ātru likt viņu kā galveno.
-1 [+] [-]
Vai arī tev vēl aizvien tā olimpiāde prātā, kur tika sastāvā savākti visi, kas vēl vispār varēja paslidot, visi, kas jau bija atteikušies no spēlēšanas izlasē un pat pases nomainījuši un tā viena nīkā uzvara pār Šveici esot tas lielākais labums?
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
MIS K.Aste
Šeit
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Kopumā neizskatās slikti daudz trenējis Koledžas kur spēlē uz lielajiem laukumiem, arī ASV izlasēs bijis un līdz šim augstākā pozīcija Bufalo galvenais pirms pāris gadiem.
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
Nolans, piemēram, ir bijis labākais treneris, kāds Latvijas izlasei bijis.
+3 [+] [-]
Sporta Centners 47 gadi
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
Neesmu detektīvs, bet izskatās, ka Armands tas ir.
P.s. Pučem pirms nedēļas palika 48.
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Sporta Centners = kolosāla ESPN reference, un tāpat skaidrs, ka Pučem liekot galvu kopā ar Matuli, sanāk plašāks kandidātu klāsts.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Lindstrēms ceturtdaļfinālā tika gadu iepriekš. Teikt, ka tā bija bēdu ieleja... protams, ka tas vairs nebija tas hokejs un tie hokejisti, kas iepriekš, bet nebūt nebija arī bēdu ieleja. Tā, sākās kā reiz jau Beresņeva laikos un turpinājās nākošos 2-3 PČ un Turīnas olimpiādē.
2004. bija pēdējais TĀS paaudzes spilgtais čempionāts, bet beigas visam bija 2005. gada OS kvalifikācijā, kur TĀ paaudze arī pielika punktu savām nozīmīgajām un lokāli lielajām uzvarām.