Sieviešu hokeja tiesnese Kārkliņa: ''Vēlos, lai sieviešu hokeja komandas ir katrā Latvijas pilsētā''

Hokejā nonāca, pateicoties tētim
“Hokeju sāku spēlēt, pateicoties tētim. Jaunībā viņš spēlēja ļoti daudz, un pēc neliela pārtraukuma, ko veltīt studijām, ar saviem labākajiem draugiem sāka spēlēt amatieru līmenī. Mani ņēma līdzi; ar bērna aizrautību pāri bortam skatījos, kā tētis dzenā ripu. Ļoti patika! Kolīdz varēju, pati uzkāpu uz slidām un aizrāvos ar šo sportu,” stāsta Agnese. Viņa saka, ka karjera hokejā izveidojusies kā dabiskā plūsmā: meklējot iespējas sekot savai kaislei, viņa atrada komandu Ice Girls, kurā trenējās tikai sievietes. Sāka lēnām, bet ar laiku pievērsās ar pilnu jaudu. Spēlēja izlasē, un tad ieplūda tiesāšanā. Tagad bērnam, kas kādreiz vēroja savu tēti, ir starptautiskā pieredze un lieli nākotnes plāni. Viņa strādā arī Latvijas Hokeja federācija (LHF) par sieviešu hokeja attīstības projektu vadītāju un iedvesmo apkartējos šo sportu mīlēt tikpat ļoti, cik viņa. Šobrīd ir īpaši aktīvs laiks – kopā ar Pasaules čempionāta lieldraugu “Olainfarm” strādā pie tā, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu uzzināt, cik iedvesmojošs ir šis sporta veids sievietēm.

Nepilnas slodzes darbs ar pilno atdevi
Uzklausot jautājumu, kas viņu iedvesmojis strādāt par profesionālu tiesnesi, Agnese norāda – par profesionāliem hokeja tiesnešiem sauc tādus, kam ir līgums ar kādu līgu. Latvijā tāda nevienam nav – arī vīriešu hokejā. Mūsu valstī tiesnesis nav pilnas slodzes darbs, bet darbam gan visi pieiet ar pilnu jaudu un atdevi. “Atceros pirmo spēli, ko tiesāju! Tā bija 2015./2016. gada sezona, U16 grupas bērnu un jauniešu čempionāta spēle, kurā tikās sieviešu hokeja izlase ar Daugavpils sporta skolu. Kopā bijām 3 – tiesājām tā saucamā 3 tiesnešu sistēmā. Ar mani kopā bija komandas biedrene Baiba Dzene un galvenais tiesnesis Andris Ansons. Emocijas sita augstu vilni, ļoti satraucos, vai visu izdarīšu pareizi! Spēle pagāja ātri, un pēc tās ar treneri smējāmies ģērbtuvēs – laikam tik ātri beidzās tāpēc, ka jaunie tiesneši kaut ko palaida garām! Domāju, ka, ja man būtu iespēja šo spēli tagad redzēt ierakstā, ieraudzītu daudz lietu, ko toreiz neievēroju. Bet atmiņas tikai pozitīvas un jaukas. Bija stimuls nepadoties un turpināt būt sievietei-tiesnesim, kas toreiz bija retums,” dalās Kārkliņa.

Par stereotipiem nedomā – domā par hokeju
Lai arī sievietes loma sabiedrībā ir strauji manījusies, joprojām mūsdienās ir kāds, kam sieviete hokejā izraisa izbrīnu. Par to arī pajautājām Agnesei – vai kādreiz nācies saskarties ar aizspriedumiem? “Es hokeju sāku spēlēt, kad man jau bija 12. Tas laikam ir vecums, kad par tādām lietām vēl neaizdomājas. Arī ģimene mani atbalstīja, un nekas neatturēja pamēģināt. Tieši otrādi, likās forši – es daru to, kas man patīk, un ko nedara citas meitenes! Par stereotipiem nedomāju. Tā vietā es domāju par hokeju! Citādāk, jāsaka, gājis, hokeju nevis spēlējot pašai, bet tiesājot. Atceros – tiesājām U17 Latvijas Bērnu un Jaunatnes čempionātu. Divas tiesneses – sievietes, viens – vīrietis. Un te, bāc, vīrietis nevietā nosvilpa pārmetienu! Dzirdu, ka auditorijā aiz muguras saka – nu tās sievietes uz laukuma, neko nesaprot! Mēs, protams, nenoveļam atbildību uz vienu tiesnesi, kļūdīties var visi, bet mums, sievietēm, tajā brīdī svilpē ij tuvumā mutei nav bijusi! Likās, ka mūs vērtē stingrāk, un dažreiz pat pieraksta kļūdas, ko neesam pieļāvušas.

Mēs vēlamies vienlīdzīgu attieksmi
Kāda ir attieksme no apkārtējiem pret sievieti, kas spēlē hokeju? Vai tā ir atšķirīga? Agnese stāsta, ka, spēlējot, bija divas galējības – vieni uzskatīja, ka meitene nav vērā ņemams spēlētājs, bet citi staigāja teju uz pirkstgaliem dāmu priekšā: nebortēja, ļāva paņemt ripu, deva, tā teikt, nesportiskas priekšrocības. “Patiesībā mums, meitenēm, gribas, lai neiekrīt ne vienā, ne otrā galējībā. Mēs vēlamies vienlīdzīgu attieksmi un cīņu, dot un saņemt pilnu atdevi. Jāsaka, mūsdienās daudz kas mainījies! Ar sievieti uz ledus nevienu vairs nepārsteigsi. Kad sāku, bija citādāk. Mēs pie apvāršņa vienlaikus paradījāmies 3 sievietes – hokeja tiesneses. Kādreiz arī visas bijām uz ledus. Tas dažiem izsauca gan neizpratni, gan apbrīnu, tādas jauktas emocijas. Toties ļoti labi varēja novērtēt treneru kompetenci – kas paliek neitrāls, cienot tiesnesi, bet kas sāk izturēties viegli nicinoši. Sieviešu šai jomā arī paliek vairāk un vairāk. Pagājušosezon bija 4, tagad jau 7!”

Hokejs nav tikai veču sports
Aina, ko tradicionāli redzam ledus hallē – mazas meitenes uz daiļslidošanu, zēni – uz hokeju. “Ļaujiet arī meitai pamēģināt hokeju,” aicina Agnese. “Tad arī redzēsiet, vai viņai patiks. Dzirdu, ka daudzi vecāki saka – nu nē, tas ir veču sports, kautiņi un zobi ārā lido! Nevajag spriest par hokeju no tā, ko redzam TV. Hokejs ir par ātrumu, par izturību, par sadarbību komandā, par disciplīnu! Ikviens var iegūt sev vērtīgas prasmes un kompetences, kas noderēs pieaugušo dzīvē! Tā ir ļoti iedvesmojoša spēle. Kas nav mazsvarīgi – sieviešu formas ir citādākas. Ķiverei priekšā ir restes – bez zobiem palikt pagrūti. Citi vēl iebilst – bet kritieni, tas ir risks! Mēs mācamies pareizi krist, lai nesavainotos. Nostiprinām ķermeni un garu, ka arī attieksmi pret dzīvi. Viss notiek soli pa solim, un pozitīvi ieguvumi ir no paša sākuma.

Kā attīstīties sieviešu hokejs?
Plāni attīstīt sieviešu hokeju Latvijā ir lieli. Kad Agnese Kārkliņa sāka savu hokeja ceļu, Latvijā bija tikai 2 sieviešu komandas – Laima un Ice Girls, kurā spēlēja viņa pati. “Šad tad pret otru klubu uzspēlējām. Mēs bijām iesācējas, bet pretī – Laimas izlases meitenes! Varēja jau nojaust, kā spēle beigsies. Bija izaicinoši, bet daudz ko no viņām iemācījāmies. Mūsdienās komandu skaits aug strauji, kā arī pieaug interese par sieviešu hokeju reģionos. Lepojamies ar komandām Ventspilī, Talsos, Tukumā, Ozolniekos, Jelgava, Liepājā, Ogrē! Izplēšamies arvien tālāk no Rīgas un attīstāmies. Es gribu, lai sieviešu komandas ir katrā Latvijas pilsētā! Svarīgi ir strādāt arī ar mazo meiteņu komandu izvēli. Visbiežāk mazas dāmas spēlē kopā ar puišiem, bet vēl labāk būtu, ja šādas komandas dzimtu jau no mazotnes,” saka tiesnese. Arī tiesneses karjeru viņa plāno attīstīt – šobrīd Kārkliņa iekļauta starptautiskā programmā Road to Milano, kas palīdz tiesnešiem ar augstu potenciālu tikt uz 2026. gada Olimpiskajām spēlēm Milānā. Līdz šim neviena tiesniese no Latvijas netika iekļauta Olimpiskajās spēlēs – un Agnese izvirza šo ambiciozo mērķi.

Informāciju sagatavoja:
Sintija Pīterniece
Pasaules hokeja čempionāta komunikācijas koordinatore