Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:742, Did:0, useCase: 3

Merzļikins: "NHL draftā varu cīnīties par otro vai trešo kārtu"

Ulvis Brože
Ulvis Brože @UlvisBrozhe

Merzļikins: "NHL draftā varu cīnīties par otro vai trešo kārtu"
Elvis Merzļikins
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64

Par Šveices čempionāta labāko debitantu aizvadītajā sezonā kļuva Elvis Merzļikins. 20 gadus vecais latviešu vārtsargs nule pirmo reizi sargāja arī Latvijas valstsvienības cietoksni, kaldinot panākumu pārbaudes spēlē pret Franciju. Trīs dienas pēc debijas (un divas dienas pirms viņa paziņojuma par atgriešanos "Lugano" komandas rindās) Merzļikins intervijā portālam Sportacentrs.com izteica apmierinātību ar parādīto sniegumu, atcerējās U20 čempionātu un tajā gūto savainojumu, atklāja par Nacionālās hokeja līgas komandu interesi pirms drafta un pieskārās vārtsargu dīvainībām. Izrādās, viņam šajā sezonā bijuši pat 37 treniņi nedēļā.

Tā kā intervijas attēls ir blakus pirmajam jautājumam, tad prasīšu, kādā - Latvijas izlases vai "Lugano" - kreklā vēlētos sevi redzēt?
Būtu patīkamāk, ja tā būtu bilde Latvijas izlases kreklā. Domāju, tā būtu arī pareizāk. Galu galā tā ir lielā izlase [nevis U20], īsts krekls. Gribēju "Arēnā Rīga" nopirkt, taču tagad nezinu, vai vēl tur tikšu iekšā. Jāpainteresējas, vai kaut kur varu nopirkt savu kreklu. Lai gan būtu diezgan muļķīgi pirkt savu kreklu, ja to var uzdāvināt. Bet tā ir Latvija, un tur neko nevar darīt.

Debijā laukumā gāji tikai 32. minūtē. Izstāsti, cik grūti ir nosēdēt pusi mača uz soliņa, bet tad doties laukumā aukstam?
Iekšēji, dziļi sirdī, jutu, ka spēlēšu, tāpēc gatavojos pēc savām tradīcijām. Tomēr doties laukumā spēles vidū nemaz nav tik viegli, īpaši, ja tas ir pirmais mačs Latvijas izlasē. Bija liels satraukums, turklāt mēnesi nebiju spēlējis, nebija hokeja prakses un pieredzes. Grūts un nervozs sākums, kājas nenormāli trīcēja, taču trešajā trešdaļā beidzot iegāju ritmā, izpildījumu uzdevumus ar nūju, kas ir viens no maniem labākajiem elementiem. Bija iespēja atdot piespēli [Kasparam] Daugaviņam, bet nepaveicās. Mēnesi neko nedarot, ir grūti doties laukumā, bet domāju, ka debitēju labi, jutos labi.

Pēcāk nekādu sirdsapziņas pārmetumu nebija?
Nē, biju priecīgs, paveicu ko spēju. Labi, varbūt tas gols: pirmais metiens un... Šausmīgi - pirmais metiens un pirmie ielaistie vārti. Lai gan tas arī priecēja, jo citādi galvā būtu domājis: "Debija? O, vajag nospēlēt sausā!" Tā būtu grūtāk. Apmierina tas, ko parādīju, esmu laimīgs, ka pēc mēneša pārtraukuma atgriezos tik labi.

Ielaistajos vārtos nemaz neiedomājies, ka ripa izkritusi uz vārtu līnijas?
Nē, bet tā bija lemts. Pirmais metiens, turklāt pielabots - nav godīgi, šmaukšanās. Noreaģēju, taču domāju, ka ripa iesprūdusi padusē. Pat nevarēju iedomāties, ka tā izlekusi aiz muguras. Dzirdēju publiku, bet domāju, ka viņi aplaudē man. Tikai pēc tam sapratu, ka viņi man nevis aplaudē, bet gan nedaudz apceļ. Bija smagi dzirdēt tavus Latvijas fanus bļaujam virsū. Manuprāt, šeit hokejistiem nav pārāk daudz fanu - ja kļūdies, uzreiz bļauj virsū, seko pārmetumi. Manuprāt, daži latviešu fani ir pārāk gudri, tāpēc Sportacentrā vai internetā neko nelasu, mani tas neinteresē. Šveicē ir pavisam citādi: vari kļūdīties, zaudēt desmit spēles ar pamatīgu starpību, visos mačos spēlēt ļoti slikti, taču vienmēr tiksi cienīts, vienmēr paspiedīs roku.

Iespējams, viens no iemesliem ir līdzi jušanas tradīcijas, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.
Protams, ja zaudēsi 20 spēles pēc kārtas un tūdaļ izkritīsi no augstākās līgas, tad skatītāji vairs nenāks. Taču var piekrist, jo uz hokeju nāk ģimenes ar bērniem, kad bērni izaug, tad nāk viņu bērni. Viss notiek pakāpeniski, šveicieši hokeju mīl.

Izbraukuma mačos līdzjutēji nesagādā problēmas, nepatikšanas?
Nepavisam ne, jo es viņus nemaz nedzirdu, neinteresē, ko viņi saka. Kad noķeru ripu mājas spēlēs, dzirdu, ka tiek skandēts mans vārds, bet tas palīdz, uzmundrina, centīšos vēl vairāk. Fanus cenšos neņemt galvā.

Starp citu, sākotnēji izskanējusī informācija liecināja, ka savainojuma dēļ nevarēsi palīdzēt Latvijas izlasei. Kas mainījās?
Savainojumā iedzīvojos U20 čempionāta laikā, tā bija vecā trauma. Pie junioriem aizvadot izslēgšanas spēles, jutu, ka sāpes pieņemas spēkā. Protams, neko neteicu, jo tikām līdz finālam. Pēdējā spēlē sastiepu, taču maču aizvadīju līdz galam. Pēcāk zināju, ka izlase sauks, bet zināju, ka būs jātur īkšķi, jo klubs nevēlēsies laist. Tā arī notika. Visu laiku gāju pie ārsta un fizioterapeita, kļuva labāk, teica, ka nekas traks neesot.

Atgriežoties pie U20 izlases, izšķirošajā spēlē piedzīvojām zaudējumu pret Dāniju. Esi radis izskaidrojumu, kāpēc tā notika?
Manuprāt, pietrūka komandas saspēles. Nebija loģiski, ka mūsējie Amerikā spēlējošie atbrauca un uzreiz sāka spēlēt. Protams, katrs ar savu meistarību centās kaut ko paveikt, taču trūka saspēles. Pietrūka komandas. Savukārt dāņi spēlēja kā komanda. Mums beigās nepaveicās, un piedzīvojām zaudējumu.

Kopā ar Ivaru Punnenovu izdevās ideāls sākums: katram pa sausajai spēlei, pēc divām spēlēm vārtu attiecība bija 15:0...
Tas nebija hokejs. Atbraucot no Šveices, tas vairāk atgādināja treniņu. Pirmajā mačā sapratu, ka nekas bīstams nebūs un ka izcīnīsim vienkāršu uzvaru, tāpēc centos pierast pie U20 līmeņa. Protams, gatavojos kā parasti, bet, rezultātam esot 5:0, sapratu, ka nekas traks nebūs.

Sevi uzskati par psiholoģiski spēcīgu un noturīgu vārtsargu?
Jā, gada sākumā tam veltīju pastiprinātu uzmanību, un esmu priecīgs par paveikto. Psiholoģiski esmu kļuvis krietni spēcīgāks: tagad māku ignorēt cilvēkus, neārdīties, palaist garām, norīt vai vienkārši nepieķerties dusmām, elpot dziļi, koncentrēties nākamajam momentam. Manuprāt, dzīvē kļūdās pilnīgi visi, no kļūdām mācāmies. Paveicām ļoti labu darbu kopā ar treneriem, kuriem esmu pateicīgs par visu, ko viņi darījuši manā labā.

"Pirms U20 čempionāta bija 37 treniņi nedēļā"

Pieskaroties treneru tematam, "Lugano" pirms sezonas mainījās vārtsargu treneris.
Viņam nepiedāvāja pagarināt līgumu, nezinu, kādēļ tika pieņemts tāds lēmums. Vietā ieradās Roberto Luongo brālis [Leo], un viņš man ļoti patīk. Labs cilvēks, draugs, daudz zina par hokeju, māk trenēt. Palīdz arī ārpus laukuma: sezonas sākumā vienojāmies, ka, lai uzlabotu valodu, runāsim tikai angliski. Stāstu viņam pat noslēpumus.

Dzīvo Šveices itāļu, vācu vai franču daļā?
Dzīvoju itāļu galā. Vienam pašam ir dzīvoklis, jo kompānija man nepatīk. Vienīgais izņēmums ir draudzene, taču nedrīkst būt arī pārlieku daudz. Kopumā man tur ļoti patīk, nekad dzīvē neesmu juties tik laimīgs. Lugāno ir ļoti skaisti.

Kā kopumā sokas ar valodām un mācīšanos?
Viegli. Dažreiz domāju latviski, reizēm arī krieviski. Spēļu laikā lielākoties domāju krieviski, jo ticu, ka tēvs no debesīm palīdz. Angļu valoda ir ļoti uzlabojusies, tagad māku sazināties. Tas noticis, pateicoties ģērbtuvēm, jo nebija iespēju iet uz skolu - tikai trenējos. Draudzene ir brazīliete, tādēļ tagad cenšos mācīties spāņu valodu, jau zinu dažus vārdus.

Pieminēji skolu. Pastāsti, kāds pirms pāris gadiem bija tavs dienas grafiks?
Cēlos sešos, tad devos uz treniņu, kas sastāvēja no divām nodarbībām uz ledus. Ēdu pusdienas un gāju uz skolu, kur stundiņu vai pusotru pagulēju. Tad atpakaļ uz halli, uz sauso treniņu. Sekoja vēl viens ledus treniņš, bet punktu vakarā pielika nodarbība kopā ar junioriem. Pēdējais treniņš bija brīvais - ja vēlies, tad ej, ja nevēlies, tad drīksti atpūsties. Es gāju, jo hokejs man ir viss, pēc iespējas vairāk mēģinu atrasties laukumā.

Summā cik daudz treniņu aizvadīji nedēļas laikā?
Pirms U20 čempionāta vārtsargu treneris izveidoja grafiku, kurā bija iekļauti 37. Tā cīnījos pusotru mēnesi. Pirmajās trīs dienās ģību nost, uz pēdējiem treniņiem vairs negāju, jo nevarēju nostāvēt. Ja nokritu ceļos, tad nevarēju piecelties, kājas trīcēja. Taču sapratu, ka grafiks sastādīts, lai man uzlabotu fizisko sagatavotību. Esmu kļuvis labāks, ir vairāk izturības un vairāk spēka.

Tas noteikti palīdz, lai uzlabotu vienu no galvenajiem vārtsarga atribūtiem - eksplozivitāti.
Jā, visi vasaras treniņi. Tagad ar jauno vārtsargu treneri ejam arī uz svaru zāli, kur esmu kļuvis spēcīgāks, labāks, iespējams, ātrāks. Uzlabojusies arī pacietība. Iepriekš bija ātrums, taču nebija pacietības - kā zibens lēkāju pa labi un pa kreisi. Tagad uzdevums ir būt perfektam un atrast labākās pozīcijas.

Izturība nepieciešama arī, lai tiktu galā ar vārtsarga ekipējumu. Cik tas sver pēc spēles?
Daudz, jo vismaz trīs pudeles ūdens uzleju virsū. Nepatīk, ja ir karsts, tādēļ cenšos aplieties. Tā iegājusies kā tradīcija: pirms katra iemetiena jāaplej seja, citādi neveiksies. Nezinu, kā tā radās, taču ir daudz tradīciju. Tiesa, katru gadu mainās. Neko nedaru speciāli, nav tā, ka sēžu un domāju. Ja vienreiz izdaru un aizvadu ļoti labu maču, tad darīšu visu laiku.

Ziemeļamerikas hokejistiem patīk uzsvaru veltīt svaru zālei. Tavs jaunais vārtsargu treneris ir no Kanādas. Jūti izmaiņas šajā jomā?
Sezonas gaitā svaru stieņus vispār neaiztiku. Kad tā noslēdzās, mēnesi atpūtos, tad atsāku skriet un doties uz svaru zāli. Paveicās, ka tagad Latvijas izlases treniņi izglāba no testiem. Komandas biedri sāka skriet trīs tūkstoš metru, testi notika arī svaru zālē. Ja lidošu atpakaļ uz Šveici, uzreiz sekos testi un treniņi sestdienā.

Tad kārtīgi jāmēģina tikt uz pasaules čempionātu un izvairīties no testiem.
Man patīk strādāt. Protams, vēlos doties uz pasaules čempionātu, bet, ja netikšu, strādāšu arī svētdienā, jo gribu vēlreiz aizvadīt spožu sezonu, gribu kļūt vēl labāks. Zinu, ka varu to izdarīt. Vairāk treniņu un labāka fiziskā sagatavotība nāks tikai par labu.

"Ķēru ripu, skatījos Daugaviņam sejā un smējos"

Piekritīsi, ka kopumā debijas sezona izdevās lieliska?
Jā, jā. Esmu ļoti priecīgs. Nemaz nebiju gaidījis, ka aizvadīšu tādu sezonu, ka iegūšu līgas labākā debitanta balvu, ka junioros izslēgšanas spēles izdosies tik labas. Pieaugušo komandā pēdējo maču aizvadīju ļoti labi, zaudējām tikai pēc 90 minūtēm un pēcspēles metienu sērijas, kurā izredzes bija 50 pret 50. Esmu ļoti apmierināts, tomēr gribu uzlabot sniegumu, gribu aizvest komandu tālāk. Centīšos un darīšu.

Pieskāries sezonas pēdējai neveiksmei. Kas notiek galvā pēc tāda zaudējuma, kas pieliek punktu cerībām?
Man bija vienalga - gāju laukumā, priecājos, izbaudīju spēli. Noņēma no junioriem, bet pāriet līmeni augstāk ir grūti - stiprāki un precīzāki metieni. Arī treneris teica: ej un izbaudi brīdi, priecājies, tā var kļūt arī par pēdējo spēli sezonā. Gāju un darīju ko varēju, taču nepaveicās bullīšos.

Kādas ir attiecības ar bullīšiem - patīk, nepatīk?
Patīk. Ir dažas viltības, kuras reizēm nostrādā: nobļaujos vai parādu, ka tūdaļ mēģināšu izsist ripu ar nūju. Patīk bullīši, ir jautri, lai gan zaudēšana nekādu prieku nesagādā. Tā ir psiholoģiska cīņa - ja esi pacietīgs un sagaidi īsto brīdi, tad noķersi ripu, ja esi nepacietīgs, sāc bīdīties pa labi un pa kreisi, tad spēlētājs mierīgi pieslidos klāt un iemetīs tukšos vārtos. Treniņi ir pavisam citādi, jo, ielaižot vārtus, nekas nenotiks. Nav lielas jēgas trenēties bullīšiem, jo tāpat zini, ko katrs komandas biedrs mēģinās izpildīt, kā centīsies apspēlēt un kur metīs. Tas ir daudz vieglāk. Piemēram, kad Daugaviņš man meta, vispār biju šokā no tā, ko viņš izpildīja: vispār neslidoja un sāka tipināt. Tad sapratu - ja sākšu bīdīties, viņš uzreiz iemetīs. Tāpēc centos pacietīgi gaidīt. Gaidīju, gaidīju, gaidīju un beigās arī noķeru ripu.

Cīņas ar latviešiem Šveicē ir principiālākas?
Jā, it īpaši patika spēlēt pret Daugaviņu. Jo vienmēr, kad noķēru ripu, skatījos viņam acīs un smējos, kamēr viņš pretī lūkojās ar niknu seju. Kad viņš iemeta, tad gan virsū neskatījos, jo zināju, ka sāks smieties par mani.

Teici, ka nākamajā sezonā gribi palīdzēt "Lugano" sasniegt jaunas virsotnes. Kāds ir plāns nākotnei? Gatavojies Šveicē pavadīt visu karjeru?
Protams, ka nē. Ceru, ka tikšu izvēlēts [Nacionālās hokeja līgas] draftā. Noteikti gribētu divus trīs gadus pilnveidoties, iegūt pieredzi un tad doties prom. Tagad spēlēt AHL noteikti nevēlos, jo daudz vārtsargu tur beiguši karjeru. Aizvadīsi vienu sliktu spēli, tiksi nosūtīts līgu zemāk, bet tikt augšup ir ļoti grūti. Pagaidām apmierina Šveices līmenis, bet tuvākajā nākotnē skatīšos, kas es esmu, vai esmu gatavs NHL līmenim, un tad, ja būs iespēja, došos uz Ziemeļameriku.

"NHL draftā varu pacīnīties par otro vai trešo kārtu"

Pievērs uzmanību iznākušajiem drafta rangiem un tam, kurā vietā atrodies?
Nedomāju, ka tikšu pirmajā kārtā, jo 2014. vairs nav mans gads. Taču, kā teica aģents, varu cīnīties par otro vai trešo raundu. Protams, tālāk ir ceturtais, piektais un sestais, bet, pēc manām domām, ir labas izredzes tikt augstāk.

Kāds ir kontaktējies, izrādījis pastiprinātu interesi?
Ar mani ir sazinājušies daudzi, taču neko vairāk nedrīkstu stāstīt. Ir komandas, kas nākušas pusdienās un runājušas personīgi. Kaut kas jau notiek, cerams, uz labo pusi. Aģents teica, ka nedrīkstu nevienam neko stāstīt, un domāju, ka tā ir pareiza ideja. Protams, gribētu, lai draftā izvēlas Vankūvera vai Pitsburga, taču beigās ir vienalga, galvenais ir tikt NHL un spēlēt.

Pastāsti par savu spēles stilu, stiprajām pusēm.
Aizvadītajā sezonā to mainīju. Ja iepriekš biju zibenīgāks un izpildīju vairāk kustību, tad tagad esmu mierīgs, pabīdos tuvām vārtu stabiņam un gaidu, līdz spēlētājs man uzmetīs virsū. Ar augumu aizsedzu pietiekami daudz.

Izklausījās, it kā raksturotu Henriku Lundkvistu.
Jā, viņš ir mans mīļākais vārtsargs. Sekoju līdzi viņa spēles stilam. Ja ir kāds vingrinājums, kuru viņš izpilda, tad tūdaļ nofilmēju un parādu vārtsargu trenerim. Tad arī apspriežam, vai man tas ir izdevīgi.

Un kā patīk Roberto Luongo?
Neesmu viņu nekad redzējis dzīvē. Iespējams, augustā būs iespēja trenēties kopā, jo Luongo atbrauks uz Lugāno vai es braukšu uz Monreālu, kur dzīvo vārtsargu treneris. Viņš strādā kopā arī ar brāli un gribēs saukt līdzi arī mani.

Kādreiz ir bijusi iespēja trenēties kopā ar NHL vārtsargu?
Kad biju aptuveni 16 gadus vecs, tad trenējos kopā ar Dāvidu Ebišeru. [Viņš aizvadītajā sezonā kopā ar Punnenovu veidoja "Lakers" vārtsargu duetu - aut.] Lai gan nemaz netrenējos, tikai skatījos uz augšu, kāda viņam skaista ķivere, un sapņoju par brīdi, kad arī man tāda būs.

Ievēroju, ka uz tavas ķiveres attēlotas zvaigznes. Ko tās simbolizē?
Septiņas zvaigznes ir par godu septiņiem "Lugano" tituliem. Radās ideja uzzīmēt zvaigznes, bet apkārt izvietot ķieģeļus. Pat nebija ne jausmas, kā tā izskatīsies, bet beigās mākslinieks paveica labu darbu. Man ķivere ļoti patīk. Ideju netrūka. Tas ir kā tetovējums, par kuru lēmumu nepieņem uzreiz. Ilgi domā, galvā ceļo dažādas idejas, kad guli, tad sapņo, centies iztēloties. Un tas nav viegli, tāpēc atradu Šveicē dizainerus, kuri jau man devuši vairākus padomus.

Seko Kristera Gudļevska piemēram un sarunājies ar savām ķiverēm?
Jā, runāju ar ķiverēm, dažreiz spēles laikā runāju pats ar sevi. Sezonas sākumā spēlētāji uz mani dīvaini skatījās - viņi nesaprata, ko daru, turklāt runāju kaut kādā svešā valodā. Sarunājos ar tēvu, ticu, ka viņš ir blakus pie katras kustības, katra momenta, un man tas ļoti palīdz.

Pagājušajā gadā, runājot ar Mikaelu Telkvistu, nonācu pie interesantas atziņas - vārtsargiem nepatīk ripu izlaist starp kājsargiem, jo psiholoģiski rodas sajūta, ka tā izgājusi cauri.
Patiešām piemeklē sajūta, it kā ripa izietu cauri ķermenim, sadalītu tevi uz pusēm. Ļoti nepatīkami. Jā, mēs vārtsargi esam dīvaini. Manuprāt, nevienam vārtsargam nepatīk zaudēt vārtus, ielaižot ripu starp vai zem kājsargiem.

Viens no bērnības sapņiem bija Latvijas izlases pārstāvēšana pasaules čempionātā?
Bija. Tā ir katram mazajam hokejistam: aizbraukt uz pasaules čempionātu, olimpiskajām spēlēm vai tikt NHL. Bet esmu priecīgs, ka sapņi pamazām sāk tuvoties. Saproti, ka to vari sasniegt, un tā ir motivācija censties vēl vairāk.

1 2 39 komentāri

 +10 [+] [-]

, 2014-05-05 11:19, pirms 8 gadiem
Jā, mēs vārtsargi esam dīvaini. /Merzļikins/
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

 +15 [+] [-]

, 2014-05-05 11:41, pirms 8 gadiem
Čalis tāds ļoti konkrēts un ar savu plānu galvā, lai izdodas.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

 +39 [+] [-]

, 2014-05-05 11:47, pirms 8 gadiem
" Draudzene ir brazīliete, tādēļ tagad cenšos mācīties spāņu valodu, jau zinu dažus vārdus."

Cik zinu- Brazīlijā runā portugāļu valodā.

 +12 [+] [-]

, 2014-05-05 11:50, pirms 8 gadiem
'' it īpaši patika spēlēt pret Daugaviņu. Jo vienmēr, kad noķēru ripu, skatījos viņam acīs un smējos'' Interesants džeks,lai veicas!
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

 +10 [+] [-]

, 2014-05-05 11:55, pirms 8 gadiem
Lai izdodas!
Slēpts komentārs: M9

 +18 [+] [-]

, 2014-05-05 11:58, pirms 8 gadiem
Merzļikins twitter seko trīs klubiem - Floridai, Kolorādo un Vankūverai. Gan jau, ka ar šīm arī runājis.

  +4 [+] [-]

, 2014-05-05 12:01, pirms 8 gadiem
Lai chalim izdodas!

  +7 [+] [-]

, 2014-05-05 12:01, pirms 8 gadiem
M9 rakstīja: Esi no pārāk gudrajiem?
Nē- man vienkārši tiešām ienāca prātā "Kapteiņa Granta bērni"

 +26 [+] [-]

, 2014-05-05 12:02, pirms 8 gadiem
Juris_Churis rakstīja: Merzļikins twitter seko trīs klubiem - Floridai, Kolorādo un Vankūverai. Gan jau, ka ar šīm arī runājis.
Vot latvieshu skauti, izskauto ka nemanaas

  +7 [+] [-]

, 2014-05-05 12:03, pirms 8 gadiem
Šveices līgas labākais debitants un NHL apskatnieku vērtējumā 6stais labākais Eiropas jaunais vārtsargs gaidāmajā NHL draftā, tas pasaka pietiekami daudz... Ceru ka LV nākamsezon būs 2 vārtsargi NHL sistēmās...

  -3 [+] [-]

, 2014-05-05 12:04, pirms 8 gadiem
Kasparens rakstīja: Nē- man vienkārši tiešām ienāca prātā "Kapteiņa Granta bērni"
Labi, tas bija tāds joks par Merzļikina izteikumu.

Ja nopietni par valodām - tad man ir tādi pati informācija.

  +8 [+] [-]

, 2014-05-05 12:08, pirms 8 gadiem
Laba intervija, paldies!
Un veiksmi Elvim gaidāmajā draftā!

 +15 [+] [-]

, 2014-05-05 12:45, pirms 8 gadiem
Kasparens rakstīja: " Draudzene ir brazīliete, tādēļ tagad cenšos mācīties spāņu valodu, jau zinu dažus vārdus."

Cik zinu- Brazīlijā runā portugāļu valodā.
Čalis būs vīlies uzzinot, ka sācis mācīties nepareizo valodu
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +4 [+] [-]

, 2014-05-05 13:01, pirms 8 gadiem
Galvenais, lai neparauj "Skudru" un viss būs OK.

Darba ētika, talants ir. Rezultāti neizpaliks, ja ar galvu viss būs kārtībā

 +10 [+] [-]

, 2014-05-05 13:07, pirms 8 gadiem
Ha ha ha! Draudzene ir brazīliete, tādēļ tagad cenšos mācīties spāņu valodu, jau zinu dažus vārdus.

A vai tad Brazīlijā gadījumā nav portugāļu valodā jārunā?
Sanāk, ka nepareizo valodu puisis mācās?!

  +2 [+] [-]

, 2014-05-05 13:08, pirms 8 gadiem
patiesībā tieši lasot komentārus var arī saprast un tikpt pāri agresijas lēkmēm un kļūt labāks. reali jau nevajag uztvert visu personiski, jo cik cilvēku tik viedokļu un vismaz pusei tie viedokļi ir nevis no prāta bet no emocijām.

  +9 [+] [-]

, 2014-05-05 13:28, pirms 8 gadiem
Šī intervija tomēr mazliet sabojāja priekšstatu par Merzļikinu.

Lai gan būtu diezgan muļķīgi pirkt savu kreklu, ja to var uzdāvināt. Bet tā ir Latvija, un tur neko nevar darīt.

Varbūt līdz galam nesapratu, ko jaunietis cenšas pateikt. Tomēr vai nav tā, ka nepieciešams kļūt par izlases spēlētāju, lai nopirktu izlases spēlētāja kreklu. Es saprotu, ka visur citur (tikai ne Latvijā) spēlētāja kreklus var nopirkt pirms debijas kādā nopietnā turnīrā. Nesaprotu, ko viņam Latvija nodarījusi pāri.

Tiešām bija tā, ka Latvijas līdzjutēji viņu apcēla/ viņam aplaudēja pēc ielaistiem vārtiem? Moš puika kaut ko līdz galam nav sapratis.

Katrā ziņā intervija pretrunu pilna, tāpēc līdz galam neizlasīju. Fanus neņem vērā, pirms tam jau asara nopil, ka kāds apceļ utt.

Talantīgs spēlētājs, bet komunikāciju gan nepieciešams uzlabot. Pagaidām vēl bērna prātā.

  +4 [+] [-]

, 2014-05-05 15:09, pirms 8 gadiem
Straka rakstīja: Šī intervija tomēr mazliet sabojāja priekšstatu par Merzļikinu.

Lai gan būtu diezgan muļķīgi pirkt savu kreklu, ja to var uzdāvināt. Bet tā ir Latvija, un tur neko nevar darīt.

Varbūt līdz galam nesapratu, ko jaunietis cenšas pateikt. Tomēr vai nav tā, ka nepieciešams kļūt par izlases spēlētāju, lai nopirktu izlases spēlētāja kreklu. Es saprotu, ka visur citur (tikai ne Latvijā) spēlētāja kreklus var nopirkt pirms debijas kādā nopietnā turnīrā. Nesaprotu, ko viņam Latvija nodarījusi pāri.

Tiešām bija tā, ka Latvijas līdzjutēji viņu apcēla/ viņam aplaudēja pēc ielaistiem vārtiem? Moš puika kaut ko līdz galam nav sapratis.

Katrā ziņā intervija pretrunu pilna, tāpēc līdz galam neizlasīju. Fanus neņem vērā, pirms tam jau asara nopil, ka kāds apceļ utt.

Talantīgs spēlētājs, bet komunikāciju gan nepieciešams uzlabot. Pagaidām vēl bērna prātā.
Jā, par to apcelšanu galīgi auzās puika iebrauca. Latvijā savējiem jūt līdzi arī tad, kad rezultāts ir 0:10.

Par kreklu arī nav skaidrs - kas viņam tiešām kāds liedza uz Šveici paņemt savu izlases kreklu?

  +6 [+] [-]

, 2014-05-05 15:33, pirms 8 gadiem
Neesmu Rīgā redzējis ka fani spēlētājus apceļ, viņš kautko ir pārpratis.

     [+] [-]

, 2014-05-05 15:35, pirms 8 gadiem
Bet spēlētājs jau ļoti labs, cerams izlasē uzspēlēs kādreiz, Masaļskim šis būs viens no pēdējiem turnīriem, izlases kreklā! Lai Elvim veicas.

  +9 [+] [-]

, 2014-05-05 15:42, pirms 8 gadiem
Straka rakstīja: Šī intervija tomēr mazliet sabojāja priekšstatu par Merzļikinu.

Lai gan būtu diezgan muļķīgi pirkt savu kreklu, ja to var uzdāvināt. Bet tā ir Latvija, un tur neko nevar darīt.

Varbūt līdz galam nesapratu, ko jaunietis cenšas pateikt. Tomēr vai nav tā, ka nepieciešams kļūt par izlases spēlētāju, lai nopirktu izlases spēlētāja kreklu. Es saprotu, ka visur citur (tikai ne Latvijā) spēlētāja kreklus var nopirkt pirms debijas kādā nopietnā turnīrā. Nesaprotu, ko viņam Latvija nodarījusi pāri.

Tiešām bija tā, ka Latvijas līdzjutēji viņu apcēla/ viņam aplaudēja pēc ielaistiem vārtiem? Moš puika kaut ko līdz galam nav sapratis.

Katrā ziņā intervija pretrunu pilna, tāpēc līdz galam neizlasīju. Fanus neņem vērā, pirms tam jau asara nopil, ka kāds apceļ utt.

Talantīgs spēlētājs, bet komunikāciju gan nepieciešams uzlabot. Pagaidām vēl bērna prātā.
Viņš noteikti bija domājis, ka pēc debijas izlasē viņam no izlases vadības puses tiks piešķirts/uzdāvināts viņa spēles krekls (normālā pasaulē tā tam būtu jābūt, ka spēlētājs, kurš kaut vienu spēli ir aizvadījis klubā vai izlasē, saņem savu pirmo spēles kreklu par piemiņu, lai ir mājās ko pie sienas piekārt), bet acīm redzot Lipmana kantoris atņēmis. Nav jau pirmā reize, kad spēlētājiem jācīnās par pašsaprotamām lietām, kā savulaik Sprukts gāja pie izlases vadības lūgt lai spēlētājiem tiek nodrošināti slidu šņori.
Cilvēkam, kurš lielāko daļu mūža pavadījis Šveicē, kur organizētības līmenis ir tuvu NHL mērogiem, kas tāds var izraisīt sava veida kultūršoku.

  +8 [+] [-]

, 2014-05-05 15:52, pirms 8 gadiem
Biju klatiene un skatijos speli pret Franciju, kad Elvis ielaida vartus aiz kuriem atradas fanu sektors bija tiesam jutams negativs no lidzjuteju puses. Tapec laikam ari Elvis ta izsakas. Cik man zinams, tad kreklus no izlases speletaji nevar savakt, kamer netiek dizaineti jauni un ar vieniem un tiem pasiem krekliem spele vairakus gadus. Dzirdeju, ka pedeja u20 cempionata visa komanda nozaga savus kreklus, jo LHF aizliedza atdot tos speletajiem Lai veicas NHL drafta un turpmakaja karjera!!! Cerams ,ka pec paris gadiem mums NHL speles visi musu tris jaunie GK

  +3 [+] [-]

, 2014-05-05 16:42, pirms 8 gadiem
Lil_HusTla rakstīja: Biju klatiene un skatijos speli pret Franciju, kad Elvis ielaida vartus aiz kuriem atradas fanu sektors bija tiesam jutams negativs no lidzjuteju puses. Tapec laikam ari Elvis ta izsakas. Cik man zinams, tad kreklus no izlases speletaji nevar savakt, kamer netiek dizaineti jauni un ar vieniem un tiem pasiem krekliem spele vairakus gadus. Dzirdeju, ka pedeja u20 cempionata visa komanda nozaga savus kreklus, jo LHF aizliedza atdot tos speletajiem Lai veicas NHL drafta un turpmakaja karjera!!! Cerams ,ka pec paris gadiem mums NHL speles visi musu tris jaunie GK
Dinamo kepkas-divpirkstu pierītes no fanu sektora ņemt vērā gan nevajag.

Elvis, būdams Šveicē, noteikti nezina, ka tie galvenokārt ir neizglītoti pabiras, kas tajā fanu sektorā sēž.

     [+] [-]

, 2014-05-05 17:25, pirms 8 gadiem
Tad jau sanaak, ka 3 gadus peec kaartas, kaads latvietis tiek izveeleets NHL draftaa
Slēpts komentārs: Bandīc

  +6 [+] [-]

, 2014-05-05 17:43, pirms 8 gadiem
Nesaprotu par ko Jūs te vārāties, džeks vienkārši runā atklātu valodu, nevis tās briesmīgi garlaicīgās standartfrāzes.

  +1 [+] [-]

, 2014-05-05 17:59, pirms 8 gadiem
Vispār jau puisim ir bišk deguns gaisā... No otras puses pašpārliecinātībai ar jābūt... Jauns vēl, bez dzīves pieredzes, maz interviju utt.

  +5 [+] [-]

, 2014-05-05 18:17, pirms 8 gadiem
Skudriniekss rakstīja: Ha ha ha! Draudzene ir brazīliete, tādēļ tagad cenšos mācīties spāņu valodu, jau zinu dažus vārdus.

A vai tad Brazīlijā gadījumā nav portugāļu valodā jārunā?
Sanāk, ka nepareizo valodu puisis mācās?!
Intervija ir sarakstīta kļūdaina, jo Elvis brauks uz Brazīliju atpūsties ar savu draudzeni, kurai tēvs ir šveicietis un māte spāniete, un viņu ģimenē otra valoda ir spāņu. Un Brazīlijā tiešam runā portugāļu valodā.

  +1 [+] [-]

, 2014-05-05 19:19, pirms 8 gadiem
Zvaigžņu slimība? Tāda sajūta, ka trūkst pareizās vērtības viņam vai arī pieradis pie šikās dzīves Šveicē un ko tad vairs uz nabag Latviju braukt...
1 2 39 komentāri