Skrivenss – profesors Kanādas izlases vārtos
Kanādas valstsvienība kopš pirmdienas olimpiskajām spēlēm gatavojas Rīgā. Izlases rindās ir 12 spēlētāji no Kontinentālās hokeja līgas, tostarp vārtsargs Bens Skrivenss, kurš Phjončhanā varētu būt kanādiešu pirmais numurs. 31 gadu veco ripu ķērāju komandas biedri nokristījuši par profesoru un viņa sieva arī ir hokeja vārtsardze. Visam pāri, protams, ir neticamais olimpiskais sapnis.
Bens Skrivenss uz Kontinentālo hokeja līgu pārcēlās 2016. gada vasarā, kad pievienojās Minskas "Dinamo". Kanādietis kļuva par komandas līderi un aizvadīja 55 no 60 spēlēm, palīdzot Baltkrievijas klubam sasniegt Gagarina kausa izcīņu. Vienlaikus viņš neklusēja, izsakot viedokli gan par Eiropas pēdējo diktatoru Aleksandru Lukašenko, gan par cilvēktiesību pārkāpumiem.
Pēc vienas sezonas Minskā vārtsargs pievienojās Ufas "Salavat Yulaev". Spēlēšana Krievijā ir līdzīgs, taču cits stāsts. Atbildot uz jautājumu, kā ir būt kanādietim Krievijā, Skrivenss paskatās uz pulksteni un smejoties atbild, ka diezin vai mums pietiks laika, lai pārrunātu visu, kas viņu uztrauc. Tādēļ Skrivenss izvēlas iet politkorekto ceļu: "Cenšos pārāk dziļi nedomāt par to, kas notiek apkārt. Cenšos skatīties uz pozitīvajām lietām."
Skrivenss Nacionālajā hokeja līgā ienāca 2011. gadā, un vārtsargs ātri tika pie iesaukas – profesors. Kamēr citi pārlidojuma laikā spēlēja kārtis, Skrivenss centās noskatīties vismaz pāris "TED Talks" sarunas un veltīt laiku grāmatai. "Man patīk interesēties par notikumiem pasaulē, man patīk domāt par to, kas notiek apkārt. Katru dienu jāuzzina kas jauns. Un nebaidos runāt par to ar citiem," pauda vārtsargs. Viņš par iesauku nav sajūsmā, taču attrauc, ka karjeras laikā ir saukts arī sliktākos vārdos.
Vārtsargs ir vienīgā Rīgas "Dinamo" pārstāvja Kanādas izlasē – aizsarga Karla Stolerija – istabas biedrs viesnīcā. Abi uzauguši Edmontonas pievārtē, spēlējuši vienā junioru līgā un pazīst vienus un tos pašus cilvēkus. Abiem ir daudz kopīga, bet Skrivenss norāda, ka cenšas lieki nevirināt muti – vietējā nokaitināšana ir pēdējais, kas viņam nepieciešams. "Mums ir daudz darba – no rīta zāle, vakarpusē ledus. Tāpēc pastaigā pa Rīgu neesam bijuši. Skaidrs, ka Karls grib atpūsties un gatavoties pārbaudes spēlēm un olimpiskajām spēlēm. Domāju, uz pusotru nedēļu kļūt par gidu neietilpst viņa plānos," sacīja Skrivenss.
Ja Stolerijam bija iespēja uzspēlēt pret bērnības mīļāko komandu, tad Skrivensam radās iespēja sargāt Edmontonas "Oilers" vārtus. 2015. gadā viņš aizvadīja karjeras ražīgāko sezonu, vārtos stājoties 57 mačos. Tomēr komanda nīkuļoja gan pirms, gan pēc tam, un nekas nemainījās arī laikā, kad vārtus sargāja Skrivenss. "Spēlēšana NHL, lai kuru klubu pārstāvētu, ir gods. Taču spēlēt Edmontonā man bija īpaša privilēģija. Vecāki redzēja gandrīz katru maču. Māsa un brālis, bērnības draugi redzēja, kā sargāju "Oilers" vārtus."
Nākamajā sezonā Skrivenss vairāk laika pavadīja fārmklubos, pēcāk pieņemot lēmumu par pārcelšanos uz Eiropu. Savukārt atgriešanās bijusi lielā mērā saistīta ar cerību spēlēt olimpiskajās spēlēs. Skrivenss neslēpj, ka turējis roku uz pulsa. "Gribēju atrasties pozīcijā, kas man dotu iespēju situācijā, ja NHL nemainīs domas un nekur nebrauks." Tā viņš nonāca Ufā, kur bija pirmais numurs, bet pēdējā laikā pozīcija pazaudēta.
Skrivenss par to gan cenšas nedomāt, visu uzmanību veltot Kanādas izlasei un sagatavošanās posmam. Sagatavots arī īpašs ekipējums – melni kājsargi, kurus rotā Kanādai ierastā kļavas lapa. "Pirmoreiz melnus kājsargus pamēģināju, kad spēlēju Losandželosas "Kings". Patika, taču pēc tam nevienai komandai nebija melnu kreklu. Arī tagad negribu izcelties – galvenā ir kļavas lapa, bet melnais labi sakrīt ar formām."
Vārtsargs atzīst, ka pirms pāris gadiem – pat laikā, kad viņš sargāja kanādiešu vārtus pasaules čempionātā – sapnis par olimpiskajām spēlēm bijis nereāls. "Gan dzīvē, gan hokejā izvirzīju mazus mērķus. Gāju soli pa solim, nedomāju par lieliem lēcieniem. Tas palīdzēja, tāpēc par tādu lietu kā olimpiskajām spēlēm nemaz nesapņoju," skaidroja Skrivenss.
Saņemtais zvans bijis patīkams atgādinājums, ka viņu atceras, tomēr pāris mirkļus vēlāk Skrivenss atcerējās, ka ir arī pienākumi. Lidmašīnas biļešu un viesnīcu kārtošana ģimenes locekļiem ir atbildīgs uzdevums. Kanādietis lēš, ka Phjončahanā būs vismaz astoņi viņa tuvākie atbalstītāji. Arī sieva Dženija. Abi iepazinās, kad sargāja Kornelas Universitātes komandas vārtus – Bens vīriešu, bet Dženija – sieviešu komandai. "Par hokeju tikpat kā nerunājam – mums netrūkst citu kopīgu lietu. Šaubos, ka tu aizej mājās un stāsti par katru interviju."