"Palīst pretiniekam zem ādas – saldais ēdiens." Bernhards grib atgriezties tronī

26 gadus vecais Ričards Bernhards Latvijas čempionu rindās atgriezās janvāra beigās un regulārajā sezonā paguva piedalīties četros mačos. Lai gan komanda iemeta 21 vārtus, jelgavnieks izcēlās tikai ar vienu rezultatīvu piespēli. Taču pusfināla sērijā pret "Prizmu" viņš bija galvenais vilcējs, četrās uzvarās iemetot piecus vārtus. Nevienam no gaidāmā fināla dalībniekiem nav vairāk.

Bernhards sezonu sāka Polijas klubā Jastšembes Zdrojas "JKH GKS". Vienošanās panākta drīz pēc Latvijas zelta izcīnīšanas. "Komandas treneris reizē vada arī Polijas izlasi, un viņš bija Rīgā uz pārbaudes spēlēm pret Latviju. Aprunājāmies. Tobrīd uz Poliju īsti negribējās, tad parunāju ar aģentu, un viņu piedāvājums kļuva vilinošāks. Sapratu, ka negribu vilkt garumā. Labāk parakstu ātri, nevis sēžu līdz vasaras beigām un nezinu, kur mukt."

Slovāku treneris Roberts Kalabers solījis vietu pirmajā vai otrajā virknējumā, plus iespēju skaitliskajā vairākumā. Pārbaudes spēlēs un sezonas atklāšanas cīņās viņš pie solījuma turējies, taču drīz vien Bernhards nonācis zemākos virknējumos ar limitētu spēles laiku. "Ja spēlē pa deviņām vai desmit minūtēm, tad ir ļoti grūti iemest vai kaut ko izdarīt. Kaut ko jau saskrāpēju, bet tas tāpat bija spēlēs, kurās laiks uz ledus bija lielāks," pauda Bernhards.

Polijas čempionātā tikai 57% spēlētāju ir vietējie, bet līmeni ceļ ievērojamais leģionāru skaits. Sadzīve Polijā ir lētāka nekā Latvijā, norādīja Bernhards, kas saņemto piedāvājumu padarījis vēl garšīgāku.

Polijas čempionātā uzbrucējs 24 spēlēs iemeta sešus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles. "Viņš atlaides deva cilvēkiem, kuri pie viņa spēlējuši ilgāku laiku, bijuši izlasē. Katram trenerim ir savi favorīti, taču – ja strādā un atdoties, tad to vajadzētu redzēt un ņemt vērā," attiecības ar slovāku speciālistu skaidroja Bernhards.

Robu iedzinušas arī veselības problēmas. Decembrī treniņa laikā Bernhardam pa seju trāpījusi ripa, kas divās vietās ielauzusi vaiga kaulu. Izdevās izvairīties no operācijas, tomēr vajadzēja sešas nedēļas pavadīt miera režīmā. Kad februāra sākumā Bernhards atgriezās "Zemgales" krāsās, viņš laukumā devās aizsargmaskā.

Tuvojoties regulārās sezonas noslēgumam, Bernhards saņēmis piedāvājumus no vairākām valstīm, bet lēmis par labu Jelgavai, kuras sastāvā pērnajā aprīlī pirmo reizi kļuva par Latvijas čempionu. "Visu laiku sazinājos ar džekiem, sekoju līdzi. Varianti bija, bet izdomāju, ka negribu braukāt apkārt – labāk atgriezties mājās. Ģimene, draugi, sava komanda. Visi priecīgi, arī es pats esmu priecīgs. Atguvu emocijas, kas ārzemēs bija pazaudētas. Pat labi, ka esmu atpakaļ," prātoja uzbrucējs.

Tādējādi viņš atkal apvienojis spēkus vienā virknējumā ar centra uzbrucēju Artūru Homjakovu. Pērn viņi bija "Zemgales" rezultatīvākie hokejisti Somijas otrajā līgā, pirms tam kopā spēlēts arī Zviedrijā. "Jā, šis mums jau ir ceturtais gads plecu pie pleca. Ir izveidojusies ķīmija. Ir daudz vieglāk ar spēlētāju, kuru pazīsti, par kuru zini, kur viņš atradīsies, kā atvērties zem viņa. Daudz vieglāk nekā ar kādu svešo. Jūtam viens otru."

Pusfināla sērijā starp "Zemgali" un "Prizmu" tika izdalītas trīs diskvalifikācijas. Bernhards norādīja, ka gaidījis asu hokeju. "Tas ir playoff. Rēķinājāmies, ka esam trenējušies, ka fiziskajā ziņā esam augstākā līmenī un ka viņi nevarēs noturēt tempu, izskriet līdzi, tāpēc sāksies rupjības. Tas pieder pie lietas. Pagājušajā sezonā pret "Dinamo" pat bija trakāk," mierināja Bernhards. Viņš piekrita, ka provocējošā hokejā jūtas labi.

"Palīst pretiniekam zem ādas – tas ir saldais ēdiens. Tāds nu es esmu," smaidīja Bernhards. "Protams, jāsaprot, kad tas ir vajadzīgs. Ja esam vadībā, tad to noteikti nevajag. Ja esam iedzinējos, tad var pagriezt emocijas mūsu labā, sapurināt komandu."

Bernhards lēsa, ka karstasinība laukumā nāk no lietuviešu asinīm – vecmāmiņa no mammas puses ir lietuviete. Viņa radi dzīvo Jaunakmenē, kas atrodas mazliet vairāk kā stundas brauciena attālumā no Jelgavas. Uz pusfināla pirmo spēli ieradušies desmit lietuviešu radinieki, bet finālā Bernhards gaida vēl plašāku atbalstu.

"Kad Jelgavā mācījos skolā, tad paralēli gāju arī uz lietuviešu skoliņu. Pratu brīvi runāt lietuviski, skaitīt dzejoļus. Tagad varu kopā salikt frāzes, bet ar pilnākiem teikumiem sākas problēmas. Taču saprotu visu," stāstīja Bernhards, kurš iespēju praktizēties izmanto arī ar lietuviešu komandas biedru Eimantu Noreiku.

Finālā otro gadu pēc kārtas "Zemgale" spēkosies pret "Mogo"/LSPA hokejistiem. Regulāro sezonu abas komandas noslēdza ar vienādu punktu skaitu, savstarpējos mačos uzvaras dalītas uz pusēm, tāpat abas pusfinālu pārvarēja ar 4-0. Pērn jelgavnieki zeltu izcīnīja, sērijā ņemot virsroku ar 4-1.

"Zinām, kā viņi spēlē un ko sagaidīt. Būs tas pats, kas pirms gada – viņi centīsies mūs apslāpēt, kaut kādos brīžos paprovocēt. Mans viedoklis, ka fiziski būsim labāki, bet viņi laukumā taisīs purvu un centīsies spēli padarīt lēnāku. Galvenais ir pieturēties pie sava zīmējuma un nepielāgoties viņiem," pauda Bernhards. "Laukumā iesim ar tikai vienu mērķi."