Runā OHL čempioni: Cipruss, Bajaruns, Lazdiņš

Aigars Cipruss, “Olimp/Venta 2002” galvenais treneris
"Puiši trenera plānu pilnībā izpildīja. Ļoti gatavojāmies gan pusfinālam, gan īpaši finālam. Sērijas rezultāts neatspoguļo cīņu par zeltu, jo katra spēle bija ļoti sarežģīta. Katrs vārtu guvums nāca caur darbu, katrā spēlē situācija varēja pavērsties arī uz otru pusi. Finālā ir ļoti svarīgi spēlēt pareizi, droši un atbildīgi. Mūsu pieredze, pašatdeve un spēles pavediena turēšana bija ļoti augstā līmenī.

Protams, spēlēs bija noraidījumi, kad palikām trijatā. Pirms sērijas ar komandu runājām, ka negribētos tos pieļaut un dot pretiniekam iespējas. Ļoti rūpīgi analizējām un gatavojāmies “Zemgale/LLU” vairākumam. Bija liels prieks par spēlētājiem, ka viņi lieliski nospēlēja mazākumā un apturēja pretinieku stiprās puses, neļaujot izpausties viņu līderiem.

Savu lomu nospēlēja arī “Zemgale/LLU” sastāva problēmas. Tomēr tie hokejisti, kuri nebija, bija komandas līderi. Taču tāda bija situācija. Arī mums bija traumas, tam visam ir jāiet cauri. Vieniem mazāk, otriem vairāk. Protams, vienmēr gribas, lai pretinieks ir savā stiprākajā sastāvā, bet situācija šoreiz bija tāda, kāda bija."

Lauris Bajaruns, “Olimp/Venta 2002” uzbrucējs. Deviņās izslēgšanas turnīra spēlēs atzīmējās ar septiņiem (2+5) punktiem.
"Ņemot vērā, kādu spēli demonstrējām, neteiktu, ka tas bija pārsteigums – finālsēriju uzvarēt tik ātri. Mēs katru maču izdarījām ļoti labu darbu tieši aizsardzībā. Neko "Zemgalei/LLU" neļāvām, bet uzbrukumā radījām momentus, metām golus. Bija ļoti sakārtota spēle. Līdz ar to pretiniekam bija ļoti grūti spēlēt pret mums. Vai mēs gaidījām, ka būs 4-0? Protams, nē. Tas nebūtu normāli. Visi puiši nostrādāja līmenī, tāpēc arī tāds rezultāts.

Skaidri zinājām, ka “Zemgale/LLU” ir labs vairākums. Vienīgais, ko varējām darīt – nenoraidīties. Vienalga sanāca, bet tik un tā bijām ļoti pašaizliedzīgi, daudz bloķējām metienus, it sevišķi mazākumā. Ar katru reizi, kad nedevām viņiem iespēju realizēt vairākumu, arvien sliktāk viņiem šajā aspektā klājās. Bet īpaši pie tā, kā viņi spēlē, nepiestrādājām. Paši bijām sakārtotāki mazākumā, piestrādājām vairāk pie tā, lai viņus apslāpētu jau viņu zonā – neļāvām viņiem ieskrieties. “Zemgalei/LLU” ir džeki ar ātrām kājām un rokām. Ja ļauj ieskrieties, var sazīmēt viskaut ko. Ja apslāpē jau sākumā – viņiem kļūst grūtāk."

Rūdolfs Gusts Lazdiņš, “Olimp/Venta 2002” vārtsargs. Piedalījās visās četrās finālsērijas spēlēs, savos vārtos vidēji ielaida 1,00 ripu un atvairīja 95,7% metienu.
"Pirms finālsērijas Aigaram [Ciprusam] bija ideja mani likt vārtos. Ar vārtsargu treneri gan aizrunājāmies par to, ka uzvarētāji sastāvu nemaina, un nevaram zināt, kā vārtsargu maiņu pēc uzvaras pusfinālā pār “Liepāju” uztvers pārējie spēlētāji. Man šķita, ka uzvarošo sastāvu varbūt nevajadzētu mainīt. Nevar teikt, ka atteicos, taču izdomājām, ka izslēgšanas turnīru komanda turpinās ar Kārli [Zakrevski] vārtos. Pirms pirmās finālsērijas spēles uz soliņa sēžu un dzeru kafiju, bet man pēkšņi saka: “Lazdiņ, tev šodien būs jāsāk! Zakrevskim savainojums.” Sapratu, liktenis laikam bija nolēmis, ka man būs jāspēlē.

Viegli man finālsērijā noteikti nebija. Ir jāizceļ visas komandas darbs. Aizsardzībā tā teicami spēlēja visu sezonu, bet finālsērijā džeku priekšā vispār jānoņem cepure.

Rihards Cimermanis no "Zemgale/LLU" ir ļoti labs vārtsargs. Gatavojoties spēlēm, mums treneri teica, ka viņš būs tas pēdējais cilvēks, ar kuru būs jātiek galā. Nevar teikt, ka finālsērijā spēles Rihardam bija neveiksmīgas. Sezonas laikā viņam nevarējām iemest, jo varbūt mūsu karuseļi viņu zonā ne tuvu nebija tik labi kā finālsērijā. Metieni bija daudz grūtāki."

Plašākus Ciprusa, Bajaruna un Lazdiņa komentārus skaties šovakar pulksten 22:00 Sortacentrs.com TV raidījumā "Sports tuvplānā".