Hokeja eksperti par Sējēja nākotni "Dinamo"

Gints BISENIEKS, hokeja treneris:

„Kāda bija Sējēja doma, kļūstot par galveno treneri, tas droši vien jāprasa viņam pašam. Varu tikai nojaust, ka, iespējams, viņš gribēja būt viens no retajiem KHL, kurš apvieno galvenā trenera un ģenerālmenedžera pienākumus. Pirmā doma, kas man ienāca prātā, bija tāda, ka acīmredzot klubs ieslēdzis ekonomisko režīmu, tādējādi vienam cilvēkam apvienojot divus amatus. Turpmākais scenārijs šādos gadījumos parasti ir tāds, ka mainās galvenais treneris. Iespējams, ka Sējējs kā ģenerālmenedžeris atradis sev maiņu galvenā trenera amatā. Kluba budžets ir tāds, kāds tas ir, bet komanda spēlē tā, kā to māk. Ja komanda nevar iemest pati, bet katrā mačā ielaiž divus trīs vārtus, tad neko labāku gaidīt nevar. Var jau strādāt un strādāt, bet nu jau sāk strādāt arī psiholoģiskais moments.”

Atvars TRIBUNCOVS, bijušais Latvijas izlases aizsargs:

„Domāju, ka Sējēja lēmums varēja tikt ietekmēts no augšas, lai ekonomētu finanšu līdzekļus. Bet, iespējams, viņš pats izteica vēlmi būt par galveno treneri. Taču, manuprāt, ja esi izvēlējies darīt vienu, tad tas jāturpina un jādara viens darbs maksimāli labi, nevis jācenšas apvienot dažādi pienākumi. Ja reiz septiņus gadus esi bijis ģenerālmenedžeris un komandas sastāvs praktiski nav mainījies, tad loģiski, ka spēlētāji Sējēju turpina uztvert drīzāk kā ģenerālmenedžeri, ar kuru var sakārtot finansiālos jautājumus, nevis treneri, kuram ir jau pavisam citas prasības un mērķi. Ja vēl viņš būtu par 100% nomainījis sastāvu, tad būtu citādi, bet tagad šī situācija vienkārši nestrādā – komandā nevar būt tā, ka cilvēks kurš tev dod naudu, tevi arī māca. Domāju, ka Sējējs meklēs komandai jaunu treneri. Taču tagad tai būs nepieciešams arī psihologs, lai puišus dabūtu laukā no bedres. Būs vajadzīgs mākslinieks, kas var gan atveseļot komandas garu, gan dot rezultātu laukumā.”

Māris ZEMBERGS, laikraksta "Diena" sporta žurnālists:

„Cik zināms, tad Sējējam pašam nemaz nebija domas kļūt par galveno treneri. Kluba padome nostādīja viņu fakta priekšā, par ko viņš pats bija pārsteigts. Par iespējamiem scenārijiem nākotnē jāprasa kluba vadībai, bet galvenais jautājums noteikti ir par finansēm, jo arī Sējēja amatu apvienošana esot bijusi saistīta ar vēlmi ekonomēt līdzekļus. Šeit, uz vietas es neredzu KHL līmenim atbilstošu treneri, bet noalgot ārzemnieku par mazu naudu nesanāks. Iespējams, tādēļ pat izskanēja pieņēmums, ka atgriezties varētu Jūliuss Šuplers. Komandas rezultāti ir tādi, par kādiem citā KHL klubā vadībā jau būtu sākusi rīkoties. Ir aizvadītas 12 spēles, bet vienīgais, ko klubs ir izdarījis – aizsūtījis dažus spēlētājus uz fārmklubu Liepājā, lai gan šie hokejisti nemaz nav tie, kas būtiski ietekmētu komandas sniegumu. Laiks rit un izskatās, ka kaut kas būs jādara. Taču vēlreiz atkārtošu, ka viss atkarīgs no finansiālajām iespējām. Tādēļ arī nav kustības spēlētāju sastāvā, lai gan atsevišķi leģionāri neattaisno cerības un vairāk izceļas ar noraidījumu pelnīšanu.”

Armands PUČE, sporta žurnālists:

„Sējējs pats nav slēpis, ka trenera meklējumi ir bijuši, taču arī potenciālie treneri redz, kādas vēsturiski ir bijušas Sējēja attiecības ar galvenajiem treneriem un kādu sastāvu viņš ir nolicis treneru priekšā. Ģenerālmenedžeris ir tas, kurš vāc sastāvu, bet vainīgs allaž izrādījies treneris, lai gan tieši ģenerālmenedžeris izvēlas gan spēlētājus, gan treneri. Tikmēr attiecības starp kluba vadību un Sējēju allaž bijušas īpašas, pārnestā nozīmē intīmas. Paskatoties, šīs sezonas sastāvu, var redzēt, ka trešdaļa ir jauni puikas, trešdaļai KHL nav vietas, bet vēl trešdaļa ir tādi, kurus Sējējs iepriekšējos gados ir publiski sodījis. Dažus vēl pavasarī aplēja ar mēsliem, bet tad paņēma atpakaļ. Varam jau teikt, ka viņi ir profesionāļi, taču viņi ir arī tikai cilvēki. Ģenerālmenedžeris ir tāds pat uzņēmuma vadītājs, viņam jāsaprot, kad un ko vari atļauties pateikt. Taču tāda ir kluba piekoptā attiecību kultūra. Jā, tu vari tā rīkoties, bet pēc tam nevajag brīnīties, ka ir šāds rezultāts. Tādēļ patiesībā šosezon klubs ievāc iepriekšējo sezonu skatītājiem neredzamā darba augļus. Nav runa par to, ka kāds ir dumjš vai gudrs, runa ir par to – prot vai neprot. Uz papīra sastāvs nav tik bēdīgs, „Dinamo” komandā nevienu nav jāmāca spēlēt hokeju, tādēļ svarīgākās ir prasmes vadīt. Bet, ja reiz kluba akcionāriem savās karjerās ar to nav izdevies tikt galā, kādēļ lai hokeja komandā būtu citādi. Iespējams, ka tagad tiks meklēts āzis, jo jebkurš treneris taču zinās, uz kurieni nāk. No otras puses – sliktāk jau vairs nevar būt.”