Znaroks: ""Dynamo" shēma radās vēl tad, kad strādāju Latvijas jauniešu izlasē"

Uz jautājumu, vai otro reizi iegūt Gagarina kausu bija vieglāk, Oļegs Znaroks atbildēja noraidoši: "Nē, protams! Tieši otrādi - grūtāk! Atkārtot panākumu vienmēr ir grūtāk. Pirmajā reizē bija ļoti smagi. Bet otrajā reizē viss izrādījās grūtāk gan fiziski, gan psiholoģiski. Tā kā domāju, ka puišiem par to var uzcelt pieminekli. Neteiktu, ka šosezon nevienā sērijā pretiniekiem nedevām iespējas. Visas sērijas mums bija ļoti smagas. Pat pirmo kārtu pārvarēt bija ļoti grūti psiholoģiski, tāpēc, ka komandai bija mandrāža. Pēc tam it kā viss aizgāja raitāk, bet uzvarējām ļoti stipras komandas - CSKA, SKA, "Traktor", un ne ar vienu nebija viegli. Domāju, ka pierādījās pagājušā gada pieredze. Mums gandrīz visi cīnītāji izgāja cauri "play-off", zināja, kā spēlēt, cietās un, pat zaudējot, izvilka mačus. Protams, psiholoģiski uzvaru pieredze "play-off" daudz nozīmē. Un, protams, Aleksandrs Jerjomenko nospēlēja lieliski."

"Jau piecus gadus spēlējam ar praktiski nemainītu sastāvu. Kāds aiziet, daži spēlētāji atnāk, bet komandas mugurkauls jau piecus gadus paliek nemainīts, tāpēc mums ir daudz vienkāršāk saprast vienam otru. Bet galvenais faktors šajā sakarā ir darbs, darbs, darbs. Bez tā nekas neizdosies. Tas ir galvenais - smags darbs," Znaroks atbildēja uz jautājumu, kāpēc "Dynamo", par spīti stereotipam, ka tas spēlē slēgtu hokeju, vairumu vārtus gūst pēc piespēlēm atpakaļ, piespēlēm neskatoties un riskantām piespēlēm. "Kāpēc "Dynamo" uzbrukuma sistēmā veiksmīgi iekļaujas tieši čehi? Nē, būtībā man ne pret vienu nav kaut kādas īpašas attieksmes. Vienādi attiecos pret visiem puišiem, kas pie mums spēlē - tie ir arī zviedri un somi. Vienkārši visiem ir jāzina komandas pamatprincips: neaizvietojamu cilvēku nav."

"Kā izdodas izvairīties no psiholoģiskām problēmām, jo krieviem, čehiem un somiem ir pilnīgi dažāda psiholoģija un motivācija? Ziniet, protams, nestāstīšu visus savus noslēpumus, bet mēs tā vienkārši spēlētājus neņemam. Ievācam informāciu par viņiem - pirmām kārtām, par to, kā viņi uzvedas kolektīvā, kāds viņiem ir raksturs, ļoti daudz informācijas sakrājam. Gadās, protams, arī kādas kļūdas, bet kopumā pie mums ierodas...mūsu spēlētāji, dinamieši. Tāpēc lielu problēmu ar viņiem nav. Viņi sitas, kā visa komanda," Znaroks turpināja. "Nē, nav tādu galveno komplektācijas prasību. Vienīgā prasība - lai viņi būtu cīnītāji. Lai nekad nepadotos un vienmēr dotos uz priekšu, lai kā arī neizvērstos spēle. Lai viņi atnāktu uz ģērbtuvi un viens otram atklāti skatītos acīs. Mums visi puiši ir ar raksturu. Nu, un disciplīna, protams."

"Vairāk esmu demokrātijas piekritējs. Varu balsi pat nepaaugstināt, bet pateikt visu klusi, mierīgi - un tāpat viss kļūst skaidrs, tāpēc arī individuālās sarunas, protams, ir. Gadās dažādi," Znaroks sacīja par to, kā viņš uztur disciplīnu komandā. " Tātad vācu vadāmus spēlētājus, kuriem divreiz nav jāatkārto? Ko nozīmē vadāms spēlētājs? Spēlēt pēc shēmas, kuru atstrādājam piecus gadus? Dabiski, visi piekārtojas šai shēmai. Gadās, ka sanāk, gadās, ka nesanāk. Ja kāds pieļauj kļūdas, tas, protams, ir slikti, bet tā nav lielākā nelaime. Lūk, ja cilvēks nesitas, viņam nav cīnītāja īpašību, to es nepiedodu.

"Jā, mums ir sodu sistēma - gluži kā jebkurā komandā. Vai ar to domāju ne tikai naudas sodus, bet arī morālo sodu [nosēdināšanu rezervē]? Tā gadās, bet ne vienmēr. Gadās, ka dod cilvēkam iespēju, vienkārši parunā ar viņu. Gadās dažādi. Bet nestrebju karstu - desmit reižu apdomā, visi cilvēki ir dažādi, katram savs raksturs un katram jābūt citai pieejai," teica Znaroks. "Vai paskaidroju iemeslus, kāpēc nosēdinu rezervē, vai spēlētājs pats uzreiz saprot, par ko sodīts? Domāju, ka viņš pats saprot. Bet nesaku, ka nespēlē tāpēc, ka esi sodīts. Pieeju un saku - tu šodien atpūties. Nerunāju par sodiem. Spēlētājs pats saprot, ka kaut kur kļūdījies. Nekad nesaku, ka šodien nespēlē, jo esi slikts spēlētājs. Cenšos neapvainot cilvēkus. Saku, ka tev ir nepieciešams nedaudz atūpsties, paciesties, patrenēties."

"Pirmkārt, līdz šim nekad nebiju ar viņu strādājis un nezinu, kāds viņš bija pirms tam," Znaroks sacīja par Ovečkina laiku Maskavas "Dynamo" rindās. "Man ar viņu nekādu problēmu nebija. Nezinu, ko tur saka, ka viņš [esot "Dynamo"] ir mainījies, bet man šķiet, ka viņš vienmēr tāds ir bijis. Komandas spēlētājs. Bet ne par disciplīnu, ne spēles darbībām man pret viņu nebija nekādu pretenziju. Par Ovečkinu un Bekstrēmu varu teikt tikai labu. Pat treniņos viņi izlikās pilnībā, puiši uz viņiem skatījās, mācījās kaut ko. Viņi komandai daudz palīdzēja un deva labumu. Viņi komandai izdarīja ļoti daudz. Diemžēl lokauts beidzās. Gribētos, lai viņi spēlētu arī "play-off"."

"Kā manā galvā radās tā shēma, pēc kuras spēlē "Dynamo"? Tā shēma man radās vēl tad, kad strādāju Latvijas jauniešu izlasē. No tā tas viss arī aizgāja. Viņi man bija kā izmēģinājuma trusīši, uz viņiem arī atstrādāju savas idejas. Nesanāca slikti - kāpēc nepārnest tos pašus principus arī uz pieaugušo komandu? No kurienes slaveno treniņnometņu metodika? Ko tur izdomāt - to visu neizdomāju es. To visu vēl pirms manis izdomāja Jurzinovs," sacīja Znaroks. "Vai ar "Dynamo" varētu pacīnīties par Stenlija kausu? To es nezinu. Šī saruna ir no fantastikas nodaļas. Domāju, "Dynamo" NHL nebūtu pēdējās vietās. Kā jebkura komanda no KHL. Klīstot runas par manis aicināšanu uz Rīgas "Dinamo"? Tās ir baumas. Kā parasti, kāds internetā uzrakstīja, bet visi saspicēja ausis. Vai man ir palikušas kādas nerealizētas ambīcijas klubu līmenī? Jā, protams! Trešo reizi iegūt Gagarina kausu."

Izmantotie resursi:
Спорт, культура, социальные проекты - ВТБ - России