Jūsu labdzimtība, veiksmes kundze

Rakstot par šīs dienas nozīmīgo Kontinentālās hokeja līgas maču kāds Krievijas Internet portāls savam spēles pirmsskata rakstam virsrakstā izvēlējās likt citātu no 80./90.-to gadu mijas Padomju savienības kulta grupas "Kino" dziesmas "Группа крови"* – "Novēli man veiksmi cīņā...". Man, skatoties šo spēli, sevišķi tās beigās, prātā atausa cita dziesma - Bulata Okudžavas un Isaka Švarca "Ваше благородие, госпожа разлука..."** no citas kulta parādības bijušajā Padomijā, filmas "Baltā tuksneša saule".

Un abas šīs dziesmas, lai arī ar hokeju nav saistītas nekādā mērā, precīzi raksturoja šīs dienas spēli – uzvarēja komanda, kuras pusē bija veiksme. Tik vienkārši? Jā, taču ar vienu lielu "bet"... . Bet veiksme, precīzāk, tās nostādīšana savā pusē, ir tieši tas, ko parasti sauc par "playoff" spēļu specifiku. Un tie, kuri to prot izdarīt sev par labu skaitās pieredzējuši izslēgšanas spēļu meistari.
Kas īsti notika šīvakara spēlē? Trīs no pieciem vārtu guvumiem bija tādi, par kuriem daudzi teiks – "haļava". Rikošeti, nesaprašanās, nenoreaģēšana. Pārējie divi goli arī bija ar zināmu devu veiksmes, jo, lai precīzi trāpīt vārtu augšējā stūrī pat vislielākajiem meistariem ir nepieciešama veiksme.

Ja paskatās pāri okeānam, kas bieži tiek darīts, vērtējot KHL notikumus, tad varētu ieraudzīt tādu ainu, ka Nacionālajā hokeja līgā šādi vārtu guvumi izslēgšanas spēlēs ir, ja tā var teikt, obligāta parādība, pie tam, bieži vien situācijās, kad viens vārtu guvums izšķir visas sērijas likteni. Tā savulaik no izslēgšanas spēlēm tika "izsēgta" ne viena vien komanda, pat ar ne tiem sliktākajiem spēlētājiem (pirmais, kas nāk prātā – Vankūveras "Canucks" 2007. gada NHL izslēgšanas mačos).

Kāpēc tā? Izskaidrojums ir visai vienkāršs – abas komandas spēlē uzmanīgi cenšas nepieļaut kļūdas, cenšas noturēt pretiniekus, cenšas uzbrukumā spēlēt droši, cenšas, cenšas, cenšas un pārcenšas. Visi labi zina vārdu "pārdeg". Nu lūk, tad šovakar pārdegušas izskatījās abas vienības. Baidoties kļūdīties sarežģītās situācijās mazāka uzmanība tiek pievērsta "ikdienišķajām", kas beigās noved pie vārtu guvuma.

Protams, nevar noliegt arī to, ka viesu komanda, tomēr, izskatījās (potenciāli) mazliet labāk, jo Kazaņa nav Sanktpēterburga un "AK Bars" nav "SKA", individuālā spēle, lai arī tika novērota nekādā gadījumā "nekrita ārā" no komandas kopējās spēles. Taču atkal nācās novērot sekojošu ainu – viena komanda grib spēlēt spēka spēli, kā "playoff" mačos pienākas, otra no tās vairās, tikai ik pa laikam nospēlējot agresīvāk, taču arī vairāk šī spēka spēle bija somu stilā, nevis Ziemeļamerikas.

Kādi secinājumi no šī mača ir izdarāmi? Abas komandas, noteikti, vēl var "pielikt" savā sniegumā un abām tas arī būs jādara, jo tagad, kad abu vienību treneru štābi reāli ir redzējuši un uz "savas ādas" izbaudījuši pretinieku spēku un spējas, sērijas turpinājums būs pavisam citāds nekā tās pirmais mačs. Tāpat ir skaidrs, ka šajā sērijā uzvarēs aizsardzība un vārtsargi, nevis uzbrukums. Protams, atgriežoties pie spēka spiediena, "HK MVD" šis spēles aspekts būtu jāizmanto daudz biežāk, tādējādi "laužot" pretinieku spēli, jo skrieties ar "AK Bars" brīvā uzbrukuma hokejā KHL mērogos ir visai bezcerīgi. Visbeidzot, veiksmes faktors būs svarīgs arī turpmāk, jo, kā rāda pasaules sporta vēsture veicas tiem, kas ir "uz viļņa", tāpēc tagad viļņi būs jāķer Balašihas komandai.

* "Группа крови" – "Asins grupa"
** "Ваше благородие, госпожа разлука..." - "Jūsu labdzimtība, šķiršanās kundze"