Renē Fāzels: hokeja Napoleons vai diktatoru lelle?

Starptautiskās ledus hokeja federācijas biedri 1994. gada vasaras sākumā pulcējās Itālijas pilsētā Venēcijā, lai ievēlētu IIHF prezidentu. Vācietis Ginters Sabeckis (1915-2000) amata pienākumus pildīja jau deviņpadsmit gadus un bija pienācis laiks sameklēt viņa pēcteci.

Sabecka valdīšanas gados IIHF dalībvalstu skaits pieauga no 31 līdz 50. Tradicionālajai Eiropas un Ziemeļamerikas sabiedrībai pievienojās nacionālās federācijas, kuras izveidojās – vai atjaunoja darbību – pēc Padomju Savienības, Dienvidslāvijas un Čehoslovākijas sairšanas.

Kandidātiem bija jāiegūst jauno valstu labvēlība. Četrdesmit četrus gadus vecajam zobārstam Renē Fāzelam prātā iešāvās laba ideja – piedāvāt izveidot trešo viceprezidenta posteni. Tas nostrādāja – ar 44 balsīm “par” un 32 “pret” šveicietis 10. jūnijā kļuva par trīspadsmito IIHF prezidentu.

Trīspadsmit dienas vēlāk Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Tauta izvēlējās prezidentu pirmo reizi kopš 1991. gada decembra, kad jaunā valsts mierīgā ceļā atdalījās no Padomju Savienības.

Četrdesmit gadus vecais Aleksandrs Lukašenko saņēma 45,8% balsu un kvalificējās otrajai kārtai, kas notika 10. jūlijā. Tajā viņš pieplusoja 1,6 miljonus balsu, pārliecinoši sakāva citu neatkarīgo kandidātu Vjačeslavu Kebiču un vēlāk, stāvot pie balti-sarkani-baltā karoga, deva prezidenta zvērestu.

Fāzela un Lukašenko vienaudzis Vladimirs Putins tobrīd bija Sanktpēterburgas mēra Anatolija Sobčaka pirmais vietnieks. Krievijas pirmais prezidents Boriss Jeļcins mazo čekistu 1999. gada 9. augustā iecēla par valdības vadītāju, tajā pašā dienā paziņojot, ka saredz viņā savu pēcteci.

Pagāja daži mēneši un 1999. gada 31. decembrī Jeļcins televīzijas tiešraidē paziņoja, ka ieceļ Putinu par prezidenta pienākumu izpildītāju. Krievijas konstitūcija paredzēja, ka prezidents amatā var uzturēties divus termiņus, taču ar dažādu manipulāciju palīdzību (Medvedeva rokāde 2008. gadā, termiņu nuļļošana 2020. gadā) nodrošināts, ka Kremļa cars teorētiski var valdīt līdz 2036. gadam.

Trio apvieno mīlestība pret varu un sportu, īpaši ledus hokeju. Fāzels amatā noturējies sešus termiņus, Lukašenko 2020. gada augustā tika “ievēlēts” sesto reizi, bet Putins ar “draugu” atbalstu izkārtojis četrus pagarinājumus (nākamās prezidenta vēlēšanas gaidāmas 2024. un 2030. gadā).

Visi trīs aktīvi sadarbojas ar Starptautisko Olimpisko komiteju. Fāzels dažādus IOC amatus ieņem no 1995. gada, bet Lukašenko nacionālo olimpisko komiteju vada no 1997. gada, kad nomainīja Vladimiru Riženkovu. Pēdējā dēls Maksims ir prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks un Baltkrievijas basketbola federācijas prezidents.

Putins 2007. gadā personīgi lidoja uz Centrālamerikas valsti Gvatemalu, lai IOC kongresā palīdzētu Krievijai iegūt tiesības rīkot Soču spēles. Kremļa valdniekam izveidojušās draudzīgas attiecības ar pašreizējo IOC prezidentu, vācieti Tomasu Bahu, kurš publiski daudzkārt aizstāvējis Krievijas sportu.

Renē Fāzels un Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins 2009. gada 31. augustā. Foto: ITAR-TASS/Scanpix

Renē Fāzels un Vladimirs Putins 2011. gada 13. maijā Bratislavā, Krievijai iegūstot tiesības rīkot 2016. gada pasaules čempionātu

Renē Fāzels un Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs 2015. gada 7. februārī Sočos. Foto: ITAR/TASS/Scanpix

Renē Fāzels un Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2016. gada 16. maijā Sočos. Foto: AP/Scanpix

Fāzels, tāpat kā Lukašenko un Putins, pats ir spēlējis hokeju. Jaunībā viņš sacentās Šveices amatieru līgās, bet 22 gadu vecumā kļuva par tiesnesi. Soģu darbs tolaik nebija pietiekami apmaksāts, tādēļ viņš izmācījās par zobārstu. Astoņdesmito gadu sākumā Fāzels sāka strādāt Šveices hokeja līgas tiesnešu komisijā, pēc tam – nacionālajā un starptautiskajā federācijā.

Būdams Šveices hokeja federācijas vadītājs, Fāzels par valstsvienības galveno treneri nolīga somu speciālistu Juhani Tamminenu. Puses vienojās, ka trenera prioritāte būs izlases sekmīgs starts 1992. gada pasaules čempionātā, nevis Albērvilas spēlēs.

Olimpiskajām spēlēm kārtīga gatavošanās izpalika – Francijas Alpos šveicieši finišēja 10. vietā. Atgriezies no Albērvilas, Tamminens uzzināja, ka ticis atlaists, bet federācijas vadītājs neko neteica. Fāzels zaudēja somu trenera cieņu. “Man nav pieņemama tāda rīcība.”

Sabiedriskajā dzīvē šveicietis atstāja labu iespaidu. “Grūti atrast labāku kompanjonu, ja restorānā paņem baltvīna glāzi un sāc pasūtīt ēdienu – nav nekādu šaubu par to.”

Tautietim piekrīt Šveicē strādājošais soms Alpo Suhonens. “Fāzelam piemīt visas starptautiskas federācijas vadītajam nepieciešamās īpašības. Viņš ir komunikabls un runā vairākās valodās. Viegli iesaistās saviesīgās sarunās, taču nav tik atsaucīgs, kad jāiedziļinās.”

Fāzels saprot spēli un var diskutēt par to, lai gan ne treneru līmenī, ironiski saka Tamminens. “Nekad neesmu jutis simpātijas pret tiesnešiem. Parādiet man tiesnesi, kurš pilnībā pārzina spēli un es jums parādīšu vietu Turku laukumā, kur atrodas miljons dolāru.”

Funkcionārs piedzima Frīburgā – Šveices vāciski un franciski runājošās daļas robežpilsētā. Šveiciešu žurnālista Klausa Coga 1997. gadā izdotajā grāmatā lasāms, ka “Fāzels tiesājis trešās līgas spēles kā mazs Napoleons”. Viņš esot “pieklājīgs un gudrs kā fermeris”, bet citu konfliktus spēj izmantot savā labā.

Fāzela, iespējams, lielākais nopelns – viņa aktīvā rīcība palīdzēja atvilināt NHL zvaigznes uz Olimpiskajām spēlēm. Tas palielināja spēļu prestižu un ienākumus, bet šveicietis ieguva labu reputāciju – un vēlāk jaunus amatus – Lozannā bāzētajā Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā.

Jaunais tiesnesis jau 1981. gadā pirmo reizi viesojās Padomju Savienībā un “uzreiz sajutās kā mājās”, raksta respektablā Vācijas laikraksta “Frankfurter Allgemeine Zeitung” (FAZ) žurnālists Bernds Švikerats. Piecus gadus vēlāk viņš uzaicināja padomju izlasi uz pārbaudes spēli Šveicē un banketā teica pateicības runu krievu valodā.

Pateicības ir abpusējas. Fāzels izkārtoja pasaules čempionāta norisi Baltkrievijā laikā, kad Lukašeko režīmam tika piespriestas rietumvalstu sankcijas un cilvēktiesību organizācijas aicināja pārcelt turnīru uz citu valsti. Diktators novērtēja šveicieti, 2014. gadā apbalvojot viņu ar Tautu draudzības ordeni.

Kontakti ar Krieviju ir vēl nozīmīgāki. Šveicietis 2014. gada 28. novembrī Sočos bija audiencē pie Putina, bet 2015. gada 7. februārī kūrortpilsētā apmeklēja ledus šovu “Gads pēc Soču spēlēm”. Tā paša gada 7. oktobrī Fāzels piedalījās Putina 63. dzimšanas dienas svinībās kūrortpilsētā, tiesājot NHL zvaigžņu spēli pret Krievijas amatpersonām. Un tā bez sava gala...

Sadarbība kulminēja 2018. gada maijā, kad Fāzels pasaules čempionāta laikā...apmeklēja Putina kārtējo inaugurāciju. Šveicietim tika ierādīta vieta priekšplānā – aiz toreizējā Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva un priekšā ārlietu ministram Sergejam Lavrovam.

Somi domā, ka Krievijas atbalsts palīdzējis Fāzelam noturēties amatā vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Šveicieša pašreizējais vietnieks Kalervo Kummola 2008. gadā kandidēja uz IIHF prezidenta amatu un ieguva Krievijas hokeja federācijas atbalstu, bet Fāzels vērsās pie augstākiem spēkiem. “Kad viņš lūdza Putina palīdzību, krievu nostāja mainījās.”

Tamminens ir liels Fāzela kritiķis. “Krievijai viņš ir pieņemams līderis, jo viņi vēlas vadāmu lelli. Uzdrošinos teikt, ka starptautiskajā hokejā Kummolam ir lielāka ietekme.”

“Neviens nevar tik ilgi būt līderis savā sporta veidā, ja to nekontrolē ar prasmīgām politiskām izspēlēm, izdevību meklēšanām un korupciju,” Suhonens uzskata, ka Fāzela vadītāja spējas savijas ar prasmīgu aprēķinu.

IIHF lēmumu pieņemšanas process un balsošana ir “šķietami demokrātiska”, domā Suhonens. “Lēmumi patiesībā vienmēr tiek pieņemti kaut kur citur. Iespējams, Baltkrievijas gadījumā vērojams tas pats: vienošanās par turnīra rīkotājiem jau ir panāktas un pēkšņi sekos paziņojums par situācijas maiņu valstī.”

Suhonens lēš, ka galīgais lēmums (par Minskas grupas pārcelšanu) jau ir pieņemts un paziņojums medijiem sacerēts iepriekš. “Tas varētu būt no sērijas – centos izdarīt visu, kas bija manos spēkos, taču nevarēju to ietekmēt.”

Hokeja sabiedrībā izskan runas, ka lielais līgumsods par Minskā plānoto spēļu pārcelšanu uz citu valsti kavē Fāzela paziņojumu, raksta FAZ. Viņš izliekas, ka neredz diktatora represijas pret savu tautu. Saites ar Lukašenko ir tik ciešas, ka IIHF var atteikties spēlēt Baltkrievijā tikai pandēmijas dēļ.

Renē Fāzels un Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2014. gada 28. novembrī Sočos

Patriarhs Kirils, “Gazprom” darbinieks Gerhards Šrēders un premjerministrs Dmitrijs Medvedevs Krievijas prezidenta inaugurācijā 2018. gada 7. maijā. Foto: AP/Scanpix

Gerhards Šrēders, Dmitrijs un Svetlana Medvedevi, Renē Fāzels Krievijas prezidenta inaugurācijā

Krievijas prezidenta inaugurācijas kopskats 2018. gada 7. maijā. Priekšējās rindās Gerhards Šrēders un aktieris Stīvens Sīgals

Līdz 2020. gada decembra vidum Fāzelam bija rezerves variants – pārcelt Minskas grupu uz Sanktpēterburgu. Sporta arbitrāžas tiesas (CAS) lēmums piespriest Krievijas sportam divu gadu diskvalifikāciju par valsts atbalstītu dopinga programmu pārsvītroja šo ieceri.

Otrkārt, sportiskā puse. Daļai Nacionālās hokeja līgas komandu sezona beigsies maija otrajā pusē, taču pandēmijas apstākļos ne visi klubi atļaus spēlētājiem doties uz pasaules čempionātu, atzīmē FAZ. Dažas Eiropas līgas apsver iespēju spēlēt pēc aprīļa, lai aizvadītu visas pārceltās spēles.

Šajā situācijā izskan balsis, ka pasaules čempionātu varētu atcelt pavisam. Tas radītu jaunus zaudējumus un diskusijas ar IIHF sponsoru “Infront”. Pirms diviem gadiem pagarinātais līgums paredz, ka IIHF no 2024. līdz 2033. gadam saņems 500 miljonus Šveices franku (462 miljonus eiro). Divi nenotikuši pasaules čempionāti pēc kārtas var likt pārskatīt nosacījumus (IIHF saņēma apdrošināšanas naudu par 2020. gada finālturnīra atcelšanu).

Fāzels iecerēja atstāt amatu 2020. gada septembrī, pēc pasaules čempionāta dzimtajā Šveicē. Pandēmija izjauca plānus – turnīru atcēla, bet IIHF kongress, kuram bija jānotiek Sanktpēterburgā, tika aizvadīts videokonferences formātā. Tajā Fāzela pilnvaras tika pagarinātas vēl par vienu gadu.

IIHF prezidents, uzsākot sesto termiņu, solīja četru gadu laikā izvirzīt savu pēcteci – tiesa, viņam būs jāuzvar vēlēšanās. Pagaidām Fāzels nav nosaucis savu kandidātu. Sanktpēterburgas laikraksts “Vedomosti” 2020. gada jūlijā pieļāva, ka pretendentu lokā varētu būt Krievijas hokeja federācijas viceprezidents Romāns Rotenbergs un bijušais KHL vadītājs Aleksandrs Medvedevs.

Trešais variants – hokeja treneris Vjačeslavs Bikovs, kurš, tāpat kā Fāzels, dzīvo Šveicē. Citu valstu iespējamie kandidāti? IIHF viceprezidents Bobs Nikolsons (Kanāda), ģenerālsekretārs Horsts Lihtners (Vācija), Vācijas hokeja federācijas prezidents Francs Raindls, Dānijas hokeja federācijas vadītājs Henriks Bahs-Nīlsens un IIHF padomes loceklis Sergejs Gončarovs (Baltkrievija).

“Gribētu, lai nākamais prezidents būtu bijušais hokejists,” pirms dažiem gadiem teica Fāzels. “Prezidentu ievēl, tāpēc jābūt diviem vai trijiem kandidātiem. Man ir padomā daži pretendenti, taču uzvārdus nenosaukšu. Varu tikai pateikt, ka tie ir IIHF cilvēki.”

Parasti IIHF prezidentu ievēl uz četriem gadiem, taču, ņemot vērā, ka nākamās olimpiskās spēles būs 2026. gadā, iecerēts termiņu pagarināt līdz pieciem gadiem. Tālāk jāatgriežas pie ierastā četru gadu formāta.

Aleksejs Morozovs 2020. gada februārī tika apstiprināts par KHL prezidentu. Izskanēja runas, ka viņš amatā atradīsies tikai neilgu laiku – pēc Fāzela pilnvaru beigām bijušajam Krievijas izlases kapteinim jāatbrīvo vieta Šveices funkcionāram. Gada nobīde var mainīt situāciju un, iespējams, ka Fāzelam tiks piemeklēts cits amats.

Terrible optics as International Ice Hockey Federation president Rene Fasel embraces Aleksandr Lukashenko at a meeting in Minsk to discuss hosting the world championship in Belarus. That’s after months of brutal tactics against protesters & tens of thousands arrested & tortured pic.twitter.com/Gx3xe2b9aF

— Matthew Luxmoore (@mjluxmoore) January 11, 2021

“Vienmēr esmu teicis, ka esmu gatavs palīdzēt Krievijas hokejam. Un visam Krievijas sportam. Jo Krievija ir manā sirdī,” Fāzels 2020. gada martā teica intervijā laikrakstam “Sport Express”. “Ja mana pieredze var noderēt – esmu gatavs. Taču šobrīd esmu IIHF prezidents. Mans uzdevums – aizstāvēt federācijas intereses.”

Izmantotie resursi:
https://www.hs.fi/urheilu/art-20000...
https://www.faz.net/aktuell/sport/w...
https://www.si.com/hockey/news/peer...
https://www.sport-express.ru/hockey...
https://spbvedomosti.ru/news/sport/...
https://inosmi.ru/social/20200704/2...
https://www.insidethegames.biz/arti...