J.Brakšs: "Vēl daudz jāstrādā"

Kā un kur uzsāki savas hokejista gaitas?
Hokejā sāku trenēties Rīgas 55. vidusskolas hokeja hallē pie trenera Jāņa Kupča. Jāpiebilst, ka man bija 13 gadu, kas ir diezgan vēls vecums, lai sāktu trenēties hokejā, bet vēlēšanās bija. Kā jau lielākoties visiem jaunajiem hokejistiem, uz pirmo treniņu bija līdzi tēvs Raitis, kurš arī mani motivēja trenēties, un, protams, cītīgi vēroja manus pirmos soļus hokejā, un mājās pēc treniņiem man skaidroja kļūdas, kuras biju pieļāvis treniņos. Jāpiebilst, ka viņš pats spēlēja hokeju "Latvijas Bērzs" komandā kopā ar tādiem Latvijā pazīstamiem hokejistiem, kā Aleksandrs Beļavskis, Guntis Bāliņš, Agris Freimanis un Edmunds Vasiļjevs.

Pagājušo sezonu aizvadīji hokeja kluba "Rīga 2000" sastāvā, bet šogad spēlē
"ASK/Ogre" komandā. Kāpēc tā?
- Tas tā notika tāpēc, ka šogad "Rīga 2000" komandai mainījās treneru sastāvs, un viss sagriezās ar kājām gaisā. Ja komandai pie vadības nāk tik pieredzējis treneris, kāds ir Haralds Vasiļjevs, tad trenerim ir jāiepatīkas un sevi jāpierāda jau ar pirmo dienu, kas diemžēl man neizdevās. Neuzskatu, ka biju sliktākais kluba "Rīga 2000" aizsargs. Kaut vai ja skatāmies statistikas rādītājus, tad pērnajā sezonā spēlēju gandrīz visu sezonu ceturtajā maiņa, un 48 spēlēs biju ieguvis 12 (5+7) punktus, kas sezonas beigās bija trešais labākais radītājs komandā starp aizsargiem. Nezinu, vai treneri vispār šai statistikai pievērš uzmanību, bet tā sanāca, ka hokeja kluba "Rīga 2000" vadība mani atskaitīja divas nedēļas pirms sezonas sākuma, man tā bija ļoti nepatīkama ziņa. Bet es degunu nenokāru, jo ar to jau dzīve nebeidzās. Sazinājos ar Leonīdu Beresņevu, kurš jau mani zināja no Latvijas U-20 izlases laikiem un labprāt mani uzaicināja pievienoties "ASK/Ogre" hokeja klubam. Par to arī esmu trenerim un kluba vadībai pateicīgs.

Pastāsti varbūt nedaudz par savu un "ASK/Ogre" sniegumu Baltkrievijas atklātajā čempionātā. Sezona nav tik spīdoša. Kāpēc tā?
Sezonas sākums nebija veiksmīgs ne man, ne arī komandai. Kādā no spēlēm tieši
pret "Rīga 2000" es neveiksmīgi metos ripai ceļā, kā rezultātā lauzu pēdu, un uz mēnesi par hokeju varēju aizmirst. Tikai tagad pēc traumas nospēlēju divas spēles izbraukumā, kurās zaudējām "HK Gomeļ" ar 3:5 un Žlobinas Metalurgam 1:4. Pats pēc traumas jūtos labi, un esmu priecīgs par spēlēšanu. Pašlaik ar rezultativitātes punktu krāšanu neklājas tik spoži, jo 11 spēlēs piespēļu ailītē ir tikai divi rezultatīvi punkti, bet turpmāk centīšos iemest arī kādu golu (smejas). Klubā spēlēju trešajā aizsargu pāri kopā ar Aleksandru Osipovu, un mūsu uzdevums ir vairāk spēlēt vienādos sastāvos un mazākumā, jo vairākuma izspēles virknējumi jau ir iespēlēti.

Kur hokeju līdzjutēji nāk vairāk atbalstīt savu komandu - Ogrē vai Baltkrievijā?
Viennozīmīgi tā ir Baltkrievija, jo Baltkrievijā cilvēki ļoti mīl hokeju, un viņiem ir labas hokeja tradīcijas, kā arī atraktīvi fani katrai komandai. Bet kāpēc hokeju cilvēki nenāk skatīties Ogrē? Domāju, ka izskaidrojums tam varētu būt tāds, ka līdzjutējiem trūkst komandas uzvaru, kas mums šosezon nav daudz. Es gan gribētu līdzjutējiem pateikt to, ka pie piepildītākām tribīnēm arī pašiem spēlētājiem ir lielāka motivācija un azarts spēlēt, jo hokeju taču spēle priekš skatītājiem.

Kā Tu varētu salīdzināt Latvijas meistarsacīkstes hokejā ar Baltkrievijas atklāto čempionātu?
Ja godīgi, tad kā dienu pret nakti. Šī Baltkrievijas līga ir labs atspēriena punkts tālākai hokejista karjerai. Šajā līgā ir izauguši daudz labi hokejisti.

Kāds ir Tavs skatījums uz jaunizveidoto KHL un Rīgas "Dinamo" atdzimšanu un piedalīšanos šajā līgā?
Uzskatu, ka komandas izveidošana un spēlēšana KHL ir labs ieguvums Latvijas hokeja tālākai attīstībai, un, ja šī līga turpinās pastāvēt, tad Latvijas jaunajiem hokejistiem būs uz ko tiekties. Zinu, ka sezona "Dinamo" komandai iesākās necerēti veiksmīgi, taču tagad pēdējās spēlēs vairs nespēlējas tik labi. Ir daudz zaudējumu, un tas pierāda to, ka ar vienu leģionāru maiņu nevar nospēlēt ideāli visu sezonu.

Vai Tev ir bijuši kādi piedāvājumi no ārvalstu hokeja klubiem?
Tāda konkrēta piedāvājuma nav bijis.

Ja Tev tiktu dota iespēja izvēlēties, tad ko Tu labprātāk izvēlētos - zemākās līgas Ziemeļamerikā vai arī dotu priekšroku Eiropas hokejam?
Es dotu priekšroku Eiropas hokejam, jo, manuprāt, spēlēšana Eiropā nav sliktāka par Ziemeļamerikas zemākajām hokeja līgām.

Vai nākotnē savas hokejista gaitas domā turpināt kādā no Latvijas hokeja
klubiem, vai domā laimi meklēt ārvalstīs?
Laiks radīs. Viss, ko tagad varu pateikt, ka man vēl daudz jāstrādā un jāpilnveido sevi kā hokejistam, lai sasniegtu augstus mērķus hokejā.

Kā Tu vērtē mūsu Latvijas U-20 hokeja izlases sniegumu tikko notikušajā turnīrā Norvēģijā? (Latvijas U-20 izlase gatavojas decembra beigās Otavā paredzētajam pasaules junioru čempionātam Augstākajā divīzijā ).
Cik zinu, tad mūsu junioriem turnīrā neklājās īpaši viegli, bet es ceru, ka tieši šai junioru izlasei šogad izdosies noturēties augstākajā divīzijā.

Vai esi izvirzījis kādus noteiktus mērķus sev hokejā, ja „jā”, tad kādus un kāpēc?
Bet, protams, ka vēlos sasniegt hokeja augstākās virsotnes. Tāpēc, ka hokejs man ir asinīs, un bez hokeja nevaru dzīvot. Pirmkārt, es gribu piepildīt paša, kā arī tēva sapni - kļūt par labu hokejistu, kas manam tēvam daudz un dažādu iemeslu dēļ nav izdevies pašam. Es ceru, ka tas izdosies man.

Kādu padomu Tu dotu Latvijas jaunajiem spēlētājiem - spēlēt hokeju Latvijā vai tomēr braukt uz ārzemēm?
- Diemžēl, uz šo jautājumu atbildi tā īsti sniegt nevarēšu, jo pats nekad vēl neesmu
spēlējis ārpus Latvijas, un es nezinu kā tas ir. Protams, ja ir laba līga un komanda, un ir perspektīvas, tad varbūt arī ir vērts pamēģināt spēlēt ārzemēs.

Intervijas autors: Elgars Škutāns