"Dinamo" skaitļi: sausais Pavlovs, Toluzakovs - trešais produktīvākais

Aizvadītajā sezonā Rīgas "Dinamo" desmit spēlēs neguva nevienus vārtus jeb palika sausā katrā sestajā mačā, un tas bija trešais augstākais rādītājs līgā. Vēl 19 cīņās rīdzinieki guva tikai vienus vārtus, un no šiem dueļiem izdevās paņemt astoņus punktus. Tātad 29 spēlēs, kurās tika gūti ne vairāk kā vieni vārti, izdevās iegūt astoņus no kopā sakrātajiem 58 punktiem.

Savukārt vismaz trīs ripas "Dinamo" iemeta 18 spēlēs, un bilance pasaka daudz – 14 uzvaras un četri zaudējumi. Un tikai viena neveiksme piedzīvota kopš 1. novembra – 3:9 izbraukumā pret Omskas "Avangard". Pirms tam bija septiņas uzvaras pēc kārtas, pēc tam – piecas.

Protams, uzreiz rodas vēlme piesaukt veiksmes faktoru, tomēr problēmas ar vārtu gūšanu ir likumsakarīgas, ja komanda ir ceturtā sliktākā metienu izdarītāja – 26,2 ik maču. Aiz muguras atstātas tikai trīs vienības, kuras sadalīja pēdējās vietas Austrumu konferencē. Helsinku "Jokerit", kas izslēgšanas mačiem kvalificējās kā astotā komanda rietumos, vidēji spēlē pa vārtiem meta 30,6 reizes.

Čempionu grafiks esot 75% punktu mājās un puse izbraukumā. Rīgas "Dinamo" savā laukumā ieguva 43,3%, bet viesos – 21,1%. Turklāt izbraukumā gūti tikai 49 vārti, apsteidzot vien visas līgas pēdējās vietas īpašnieci Novokuzņeckas "Metallurg". Noņemot savstarpējos dueļus (rīdzinieki viesos iemeta sešas ripas, "Metallurg" Rīgā – tikai vienu), "Dinamo" nokrīt uz pēdējo vietu – 43 pret 46.

Izbraukumā Rīgas "Dinamo" pamatlaikā uzvarēja trīs no 30 spēlēm, un visas – sezonas otrajā pusē. 23. decembrī ar 6:0 sakauts Novokuzņeckas "Metallurg", kam sekoja 3:1 pret Vladivostokas "Admiral" 12. janvārī un 3:1 pret Minskas "Dinamo" 19. janvārī.

Komandas sniegums veidojas, kopā saliekot vairākus individuālus spēlētājus, tāpēc laiks ķerties pie viņu statistikas iztirzāšanas. Jāsāk ar svarīgāko līniju – vārtsargi.

Jānis Kalniņš ne velti tika atzīts par Rīgas "Dinamo" labāko spēlētāju – debijā atvairīt 92,5% pretinieku metienu ir labs rezultāts. Tik labs, ka tas dod ceturto vietu individuāli labāko sezonu (piemēram, ja vārtsargs Rīgā pavadījis trīs gadus, tās ir trīs atsevišķas sezonas) rangā. Priekšā palaisti tikai leģionāri – Martins Pruseks ar 94,1% 2008./2009. gada sezonā, Mikaels Telkvists ar 92,9% 2013./2014. gada sezonā un Jakubs Sedlāčeks ar 92,8% pērn.

Ar Kalniņu vārtos komanda izcīnīja 58,6% punktu, lai gan viņš aizvadīja par četrām spēlēm mazāk nekā Sedlāčeks un debiju bija spiests gaidīt desmit mačus. Savukārt čehu ripu ķērājam sliktākā no četrām Rīgas "Dinamo" kreklā pavadītajām sezonām. Pirmo reizi pirms sezonas viņam tika plānota pirmā numura loma, un pirmo reizi Sedlāčeks sezonu pabeidza kā otrais numurs.

Aizsardzībā redzamākais un labākais spēlētājs bija Guntis Galviņš. Lai gan lietderības koeficients nav pats objektīvākais rādītājs, fakts, ka viņam tas ir +5, bet četriem regulāri spēlējušajiem kolēģiem – vismaz -10 –, pastāsta daudz. 31 gadu vecais aizsargs iemeta par četriem vārtiem vairāk nekā pagājušajā sezonā, lai gan izdarīja par 14 metieniem mazāk (šosezon vairāk par Galviņu meta tikai Lauris Dārziņš). Pērn viņa metienu realizācija bija 2,2%, šosezon – 5,7%.

Metienu realizācija bijusi populāra tēma visas sezonas garumā. Kur palika Tima Sestito pērn gūtie 19 vārti? Kāpēc šosezon tikai septiņi? Jo pagājušajā sezonā viņš meta ar 18,3% precizitāti, kas ilgākā laika posmā – vairāku sezonu garumā – ir nesasniedzams mērķis. Tuvāk realitātei ir 7,4% šajā sezonā.

Lēkāšana notikusi arī, spēlējot Amerikas Hokeja līgā – 8,8%, 16,6%, 6,7%, 12%, 13,1%, 13,5%, 6,3%, 4,9% (sezonas sarindotas dilstošā secībā). Kopā tas veido 9,7%, un aptuveni šāds rezultāts jāgaida katrā sezonā.

Ja Džastins Šags, ar kuru tika lauzts līgums un kurš Vācijā guvis četras reizes vairāk vārtus nekā Rīgas "Dinamo" rindās, mestu ar līdzīgu precizitāti, nevis 2,2%, viņš būtu guvis deviņus vārtus, ne divus. Ne velti kanādietis pēc mačiem Tallinā norādīja, ka šī ir viņa neveiksmīgākā sezona karjerā, vienlaikus viņš nezaudēja cerība, ka statistika laika gaitā izlīdzināsies. Tas arī notika, taču citā komandā, jo "Dinamo" vadībai pacietības nepietika.

Tikmēr Vitālijs Pavlovs sezonas garumā izdarīja 44 metienus, bet vārtus neguva. Viņš laukumā pavadīja 630:42 minūtes jeb desmit ar pusi stundas, pretinieku vārtsargus nepārspējot. Šajā sezonā vārtus guva deviņi aizsargi un 16 uzbrucēji.

Aizsargi guva 24 no komandas 116 vārtiem (20,7%), bet vairākumā sadalījums bija vēl līdzīgāks – 12 no 32 jeb 37,5%. Par komandas labākajiem snaiperiem kļuva Miks Indrašis un Lauris Dārziņš, katram izceļoties ar 11 rezultatīviem metieniem. Indrašis vairākumā guva piecus vārtus, kamēr Dārziņš iemeta tikpat, cik mazākumā – tikai vienus.

Neraksturīgi, ka pret Dārziņu noteikumi tika pārkāpti tikai deviņas reizes. Tikpat noteikumu pārkāpumus izprovocēja Roberts Lipsbergs, kurš Rīgas "Dinamo" pavadīja tikai sezonas otro pusi un galvenokārt spēlēja ceturtajā maiņā. Starp hokejistiem, kuri piedalījās vismaz desmit spēlēs, noteikumi netika pārkāpti tikai pret vienu – Filipu Toluzakovu.

Atgriežoties pie komandas snieguma – Kontinentālās hokeja līgas kopvērtējumā Rīgas "Dinamo" ielaida mazāk vārtus nekā deviņas priekšā esošās komandas, bet gūtajos vārtos izdevās apsteigt tikai divas.

Rīgas "Dinamo" sezona skaitļos

Atgriežoties pie uzbrucējiem, objektīvāk ir vērtēt nevis pēc sezonā gūtajiem punktiem, bet pēc tā, cik laika bijis nepieciešams, lai tiktu pie punktiem. Ir tikai likumsakarīgi, ja uzbrucējs, kurš 60 maču laikā vidēji laukumā pavadījis 20 minūtes, savācis vairāk punktus nekā partneris, kurš uz ledus vidēji pavadījis 15 minūtes.

Rīgas "Dinamo" līderis šajā sezonā bija rezultatīvākais spēlētājs Lauris Dārziņš, kuram viena punkta iegūšanai laukumā vajadzēja pavadīt nepilnas 34 minūtes. Aiz muguras ir Miks Indrašis, bet viņa tuvākais sekotājs? Filips Toluzakovs. Lielu daļu sezonas pavadījis rezervē, viņš beigās kļuva par vienu no līderiem, un krievu uzbrucējam viena punkta iegūšanai vajadzēja 39,4 minūtes.

Viņam seko ceturtās maiņas uzbrucēji Edgars Kulda un Roberts Lipsbergs, kuri vidēji spēlē laukumā pavadīja tikai ap desmit minūtēm, bet tas netraucēja savākt deviņus un septiņus punktus. Turklāt Kulda piedalījās tikai 39, bet Lipsbergs – 31 mačā.

Diemžēl Kontinentālā hokeja līga nepiedāvā informāciju, cik daudz laika spēlētājs pavadījis vairākumā vai mazākumā, bet skaidrs, ka tas ietekmētu rezultātus. Nacionālās hokeja līgas šās sezonas līderi ir Sidnijs Krosbijs un Jevgeņijs Malkins no Pitsburgas "Penguins" – katrs 60 minūšu laikā tiek pie 3,74 punktiem.

Savukārt, ja ņemam tikai statistiku no pieci pret pieci hokeja, Krosbijs ar 2,85 punktiem ik 60 minūtes ir ceturtais, priekšā palaižot komandas biedru Konoru Šīriju (3,08), Džeisonu Zukeru no Minesotas "Wild" (2,98) un Tomasu Vaneku no Detroitas "Red Wings" (2,86).

Dārziņš 60 minūšu laikā vidēji ticis pie 1,77 punktiem, Indrašis – pie 1,57 punktiem, bet Toluzakovs – pie 1,52 punktiem. Kontinentālās hokeja līgas rezultatīvākais spēlētājs Sergejs Mozjakins no Magņitogorskas "Metallurg" ticis pie punkta ik 14,2 minūtes, bet vidēji 60 minūšu laikā viņš savācis 4,23 punktus.

Rīgas "Dinamo" uzbrucēju statistika