Hosa: "Satriecošākais brīdis Rīgā ir, fanu korim dziedot Latvijas himnu"

"Esmu laimīgs atgriezties Rīgā un varu vēl vairākas reizes atkārtot un teikt, ka tās ir manas otrās mājas. Man patīk šeit atrasties, just ledu zem savām slidām un arēnā spēļu laikā dzirdēt saukļus. Viens no pašiem satriecošākajiem brīžiem ir tad, kad dzirdi Latvijas himnu, kuru dzied cilvēku tūkstoši, kas atnākuši mūs atbalstīt. Neatceros vārdus, bet sajūta, kad apkārt tev atskan šis koris, ir neticama. Tā ir visīstākā enerģija, kuru viņi dāvā mums, un centīšos attaisnot šīs cerības!" sacīja Marcels Hosa. "Tagad, atrodoties Rīgā, saprotu, ka atrodos pareizajā vietā - šeit ir manas otrās mājas, te ir tie paši līdzjutēji, kas pēc sliktas spēles nemetīs ar akmeni, bet, tieši pretēji, atbalstīs. Tāpēc, ka tev tic."

"Saprotu, ka daudzi līdzjutēji no manis gaida vārtus un vispār atceras [manas] iepriekšējās sezonas. Lieliski atceros, kā vienā no sezonām man pasniedza balvu par gūto vārtu skaitu un cik man tas bija patīkami. Protams, pats vēlētos nākamsezon to atkārtot, bet pafilozofējot ir viegli nokļūt pie secinājuma, ka atkārtot savu sasniegumu ir grūtāk nekā sasniegt jaunu," Hosa turpināja. "Mums ar puišiem ir jāsavācas kopā, jāsadraudzējas, jāizveido nepieciešamā atmosfēra ar jaunajiem leģionāriem, un, kad tas būs sasniegts, varēsim ķerties pie lietas. Komanda tomēr atšķiras no tās, kurā savulaik biju."

"Ankipāns tagad ir treneris, esam labi draugi, un tas netraucē ne hokejam, ne saziņai. Protams, gribētu spēlēt tik spilgtā trijniekā kopā ar Anki un Sašu, bet apstākļi ir mainījušies. Esmu priecīgs, ka Anki ir pāršķīris lappusi savā hokejista karjerā un ir nokļuvis jaunā līmenī. Viņš ir mans treneris, un cienīšu viņu," Hosa sacīja par savu bijušo maiņas partneri Ģirtu Ankipānu. "Un vispār situācija ar treneriem ir laba - lieliski atceros, kad Ābols bija galvenā trenera asistents un mēs viens ar otru labi satikām. Tagad ir viņš, Viktors, Anki, un viss var būt vēl labāk. Man šķiet, ka kolektīvs būs ļoti saliedēts."

"Mani uz Rīgu sauca ne tikai Normunds, bet arī iepriekšējais ģenerālmenedžeris [Juris Opuļskis]. Neatceros viņa vārdu, ja godīgi. Man neizdevās vienoties, bet, kad Rīgā atgriezās Normunds [Sējējs], bez šaubām varēju ar viņu vienoties," Hosa komentēja savu atgriešanos "Dinamo". "Tagad pie mums uz pārbaudi ir vēl divi spēlētāji, plus ir vēl divi jauni leģionāri. Jā, viens no viņiem vispār nerunā angliski - zina tikai pāris vārdu (smaida). Tas ir vārtsargs. Ar viņiem runāju, jo protu čehu valodu, turklāt viens no viņiem kaut kā spēlēja manā dzimtajā pilsētā. Viens no viņiem ir milzīga auguma, bet varu apbēdināt - man šķiet, ka viņš nekaujas (smejas)."

Pēc sava pirmā perioda Rīgas "Dinamo" Hosa pārcēlās uz Kazaņas "Ak Bars", kur gan viņam neizdevās attaisnot uz sevi liktās cerības: "Kazaņā bija pavisam cita atmosfēra, absolūti jauna disciplīna, un kādā brīdī pārstāju iekļauties komandas kopējā ritmā. Man nemitīgi prasīja, kas par lietu, kur ir tas pats Hosa, bet spēle negāja. Bez šīm visām problēmām esmu ļoti apmierināts, ka varēju gūt tādu pieredzi, jo vairāk, ka iespaids par to, cik tur bija komforti, paliks vēl ilgi. Jā, laiks Maskavas "Spartak" bija jocīgs un jautrs vienlaikus. Varu tikai teikt par pašu pilsētu - tā ir traka vieta, pats īstākais haoss. To laiku, kuru pavadīju Sokoļņikos, neaizmirsīšu nekad, turklāt sākot ar sastrēgumiem."

"Pāreja uz Prāgas "Lev" kļuva par tādu kā līdzsvarojošu piedzīvojumu. Valoda, komanda pilsēta - viss gluži kā radīts man. Ļoti mīlu Prāgu, un paspēju komandā ar puišiem jautri pavadīt laiku un aizvadīt normālu sezonu. Kluba vadībai bija augsti uzdevumi, un pašā sākumā pārliecinoši turējāmies, bet pēc tam KHL negaidīti uzvēlās NHL lokauts un viss aizgāja greizi. Līgai tā, starp citu, bija laba pieredze," Hosa turpināja. "Vai varu teikt, ka KHL attīstās? Teikšu tā - līgā cenšas ieviest kārtību, lai progresētu tālāk, bet tā runāšu katru gadu, jo līgas attīstība notiek bez lieliem ātrumiem. Daudzi prasa par to, kad līga būs kaut kas tikpat milzīgs kā NHL, bet uzskatu, ka ir jāpaiet ilgam laikam, lai tas notiktu."

"Nolēmu nepiedalīties šā gada pasaules čempionātā. Vēlējos pārslēgties no hokeja un kaut kā ienirt ikdienas dzīvē. Un arī ar veselību man viss nebija tik labi, kā šķiet no malas. Man bija liela problēma ar labo roku, man veica ķirurģisku operāciju. Nolēmu, ka labāk ir sakopot spēkus šai sezonai, nekā būt nepieciešamam izlasei tikai 50% savu iespēju," Hosa atbildēja uz jautājumu, kādēļ nepiedalījās pasaules čempionātā. "Toties paskatījos uz puišiem no malas, un esmu pilnīgā sajūsmā par to, ko paveica Šveice. Sen nebiju redzējis, ka komanda nezaudētu nevienu spēli un padotos vien vienā no pēdējiem mačiem. Lūk, tas ir īstais piemērs, kad nevajag būt zvaigznēm, lai uzvarētu - vajag saliedētību."

Hosa pirmoreiz Rīgas "Dinamo" pievienojās 2008.gadā un nākamo divu regulāro sezonu laikā 108 spēlēs guva 57 vārtus un atdeva 42 rezultatīvas piespēles. Gagarina kausa izcīņā 19 mačos Hosas kontā bija 12 spēles, seši vārti un viena piespēle. Pēc tam Hosa pievienojās "Ak Bars", kur regulārajā sezonā 51 spēlē nopelnīja 31 (16+15) punktu, bet Gagarina kausa astoņos mačos sakrāja trīs (2+1) punktus. Pēc tam Hosa pārcēlās uz Maskavas "Spartak", bet sezonas gaitā atgriezās Rīgā, kur regulārajā sezonā 19 spēlēs tika pie 14 (8+6) punktiem. Gagarina kausā septiņās spēlēs trīs vārti un viena piespēle. Savukārt visu pagājušo sezonu Hosa spēlēja Prāgas "Lev", kā ģenerālmenedžera amatā bija Normunds Sējējs. Regulārajā sezonā Marcelam 50 mači un 19 (8+11) punkti, bet Gagarina kausā Hosa četrās spēlēs palika bez punktiem.

Pilnu interviju ar Marcelu Hosu varat lasīt ŠEIT.

Izmantotie resursi:
Хоккей на AllHockey.Ru - новости и статистика...