Opuļskis: "Komandas gars sabruka, bet ir arī labas lietas"

Par to, kā sabruka komandas gars… "Paņemam pirmās 12 spēles, kurās bieži zaudējām ar vieniem vārtiem. Iemetuši astoņus vairāk un savākuši papildus desmit punktus, mēs būtu tuvu izslēgšanas spēlēm. Ar zaudējumiem sākās panīkums, pats tam esmu gājis cauri un visu saprotu. Nevarējām no tā izvairīties. Sezonas sākumā komandā bija lieliska atmosfēra, visi ticēja, ka tūlīt, tūlīt ripas sāks birt. Momentu bija tik daudz, ka pietiktu visai sezonai. Un vienā brīdī komandas gars sabruka," atzīst Opuļskis.

Grūti aizstāt tādu autoritāti kā Sandis Ozoliņš… "Mēs devām iespēju saviem spēlētājiem uzņemties līdera lomu, taču redzam, ka vēl ne visi ir gatavi šādu atbildības nastu uzņemties. Es nevaru pateikt, kas komandā būs līderis. Skaidrs, ka tādam ir jābūt. Mārtiņš Karsums ir lielisks hokejists, bet ne katram spēlētājam ir tādas īpašības, kādas kapteinim nepieciešamas ģērbtuvē," saka ģenerālmenedžeris Opuļskis. "Tagad šo to savās rokās paņēmis Raitis Ivanāns. Viņš dara savu darbu par 200 procentiem, un es nerunāju par kaušanos - laukumā atdod sevi visu, cepuri nost. Kam tik viņš izgājis cauri NHL, tas ir neapskaužami. Raitis arī nav no runīgākajiem, bet kādam ģērbtuvē vajadzēja parādīties."

Par mūsu kluba leģionāriem… "Šobrīd ar Telkvistu esam apmierināti. Uz viņa pleciem nevar novelt vainu par zaudējumiem, jo ar tikai diviem gūtiem vārtiem ir sarežģīti uzvarēt, īpaši, kad lokauta laikā pretī nāca daudzi pasaulē slaveni hokejisti. Telkvists ir mūsu redzeslokā attiecībā uz nākamo sezonu," uzsver Rīgas kluba ģenerālmenedžeris. "Savukārt tikmēr Karlam kā jau kanādietim pagāja diezgan ilgs laiks, lai pilnvērtīgi adaptētos KHL hokejā, pēc tam viņš iedzīvojās traumā. Matjē Karls savu potenciālu neparādīja simtprocentīgi, bet tā nav tikai paša vaina, jo daudz atkarīgs no komandas taktiskā zīmējuma. Vairāk no viņa tika gaidīts skaitliskajā vairākumā gan saspēlē, gan arī metienu ziņā, jo tieši tam viņš bija pieņemts. Katrā ziņā tas, ka par Karlu šomēnes visai daudz interesējās dažādi Eiropas klubi, apliecina, ka viņš nav slikts hokejists. Aleksandrs Žirū ir tāda tipa spēlētājs, kurš spēj izmantot momentus. Tādu hokejistu nav daudz. Ko nozīmē saputrojis? Mēs zinājām, ka nevar visu mūžu gūt vārtus un pēkšņi Rīgā - vairs ne. Tā nenotiek. Laikam nevarējām viņam atrast īsto vietu, lai gan mēģinājām daudzās maiņās. Gribētos, lai centra uzbrucēji Džeimijs Džonsons un Pols Šekura būtu jaudīgāki. NHL lokauta laikā KHL sabrauca tādi aizsargi, ka tīri fiziski bija grūti konkurēt. Lai gan nevar teikt, ka abi maz būtu izdarījuši, katram pa 13 rezultatīvām piespēlēm, un centra uzbrucējs jau ir tas, kurš sasien visu maiņu kopā."

Šajā sezonā ir arī pozitīvas lietas, runājot par jaunajiem vietējiem spēlētājiem… "Vai labā sezonā mēs KHL redzētu Mārtiņu Poreju? Kā var salīdzināt Māri Bičevski pērn un šogad? Tāpat Elviju Biezo, Gunāru Skvorcovu, Miku Indraši," pozitīvo saskata Opuļskis. "Zinu, ka Indrašis bez fiziskās sagatavotības nevar nospēlēt desmit mačus pēc kārtas, bet viņam ir dotības. Biezais bija labs apmēram pirmās 20 spēles, kamēr turēja fiziski. Protams, trūkst gūto vārtu, tāpat Bičevskim un Skvorcovam. Liepājā Gunārs šķūrēja visus, bet KHL tā nevar, vajadzīgs laiks, lai gan ir fiziski spēcīgs puisis. Domāju, kāds no viņiem nākotnē ne tikai nesīs klavieres, bet arī tās spēlēs, lai gan uzvārdus negribu saukt, lai nesākas zvaigžņu slimība. Indraši zinu piecus gadus, viņš jātur eža cimdos. Četru mēnešu laikā uzlēca četrus pakāpienus augstāk, un likās, ka tā arī turpināsies. Lai gan nemitīgi skandinājām, ka trūkst daudzu īpašību. Nācās aizsūtīt uz Liepāju, lai viņš to sadzirdētu. Mikam ir tikai 22 gadi, bet domāju, ka viņš ir izturējis un nākamajā sezonā būs vēl labāks."

Par komandas jauno galveno treneri… "Ābols un Viktors Ignatjevs ir malači, strādā labi. Jāsaprot, ka viņiem ir divtik grūti, īpaši Ābolam, jo viņš četrarpus gadus bija otrais treneris, un komandai izveidojās psiholoģija: ai, viņš taču asistents! Simts procenti tā bija. Tāpēc Artis ļoti labi ticis galā. Ar Ņiživiju ilgi runājāmies piektdien, un viņš pateica labus vārdus par Arti. Saša nav no tiem, kas kabinetā saka vienu, aiz durvīm - ko citu. Artis spēlējis kopā ar Laviņu, Ankipānu, Ņiživiju. Ļoti grūti, kad situācija mainās un viņiem vajag arī uzkliegt. Domā, man viegli lamāt Arti, Vitjku, Ļoņu Tambijevu? Ar viņiem visiem esmu izgājis daudz kam cauri, bet - krēsls to piespiež. Tas ir darbs, un viņi to saprot," norāda kluba ģenerālmenedžeris.

Izmantotie resursi:
Laikraksts "Latvijas Avīze"