Junioru hokejam jāmaina formāts?

Protams nevienam nav noslēpums, ka Kanādas un Kazahstānas hokejs ir dažādos plauktos liekams, tomēr gan šis fakts, gan arī aizvadītā spēle nav iemesls, lai pēkšņi mainītu turnīra formātu, pakārtojoties tikai patreizējai paaudzei. Kaut vai ja ņem vērā faktu, ka ne visai senā pagātnē tie paši zviedri bija tuvu izkrišanai no junioru elites divīzijas, bet šogad - mediju zvaigznes un favorīti uz medaļām. Jāatceras ASV junioru problēmas deviņdesmitajos, čehu ziedu laiki, vai pat šī gada Vācijas juniori, kuri līdz šim sagādājuši lielākās galvas sāpes kanādiešiem, lai arī paši tikko iekāpuši elites hokejā. Skaidrs ir viens - junioru hokejs ir ciklisks, kas jāatceras, kad runājam par formātu maiņu.

IIHF (Starptautiskā hokeja federācija) jau paspējusi izveidot komiteju, kura izskatīs iesniegtos piedāvājumus turnīra formāta uzlbošanai. Pie tam, tas neattiecas tikai uz U-20 čempionātiem, bet uz visām junioru un jauniešu kategorijām. Šosezon vien paredzēti septiņi dažādi U-20 turnīri, no elites divīzijas, līdz trešajai divīzijai. Jebkādas formātu izmaiņas ietekmēs ļoti daudz komandu, pie tam ne tikai vienas sezonas ietvaros - tas var pat skart vairāku hokeja nāciju šī sporta sistēmu.

Piedāvājam jums no IIHF mājaslapas pārtulkotus četru populārākos scenārijus, formāta maiņas versijas, kuras cirkulē starp mediju un pašas hokejas sabiedrības aprindām, ietverot pozitīvo un negatīvo katrā no tiem.

IEROSINĀJUMS #1

Samazināt elites divīziju līdz astoņām komandām, atmetot divus "vājos" posmus

Iemesls un Pozitīvais: Tikai elites komandām vajadzētu spēlēt elites divīzijā. Ir septiņas TOP hokeja nācijas (Kanāda, Čehija, ASV, Zviedrija, Krievija, Somija, Slovākija), un astotā vieta ir elitāra, lai tikai labākais no vājajiem varētu attīstīt savus jaunos. Katra spēle iegūtu nozīmi, būtu sīvāka cīņa. Turnīrs varētu atgriezties pie vecās izslēgšanas izspēļu sistēmas, vai arī komandas sadalītas divās četru komandu grupās. Tiešām tikai tad nosaukums atbilstu elites divīzijai, jo spēlētu tikai labākie.

Negatīvais: Pēc patreizējais sistēmas, tad būtu no elites divīzijas jāizkrīt vismaz vienai elites komandai. Jau tagad ir ļoti grūti noturēties elites divīzijā (piemēri - Šveices U-20 un Čehijas U-18 pēdējos gados). Ja šajā sakarā piemin Kanādas astoto vietu 1998. gadā pēc tam, kad piecas reizes pēc kārtas izcīnītas zelta medaļas, tad šķiet jebkura komanda var trāpīties zem giljotīnas.

Iespējamība: Ļoti zema.

IEROSINĀJUMS #2

Palielināt turnīru līdz 12 komandām, tādejādi stiprie spēlē ar stiprajiem, bet vājie ar vājajiem.

Iemesls un Pozitīvais : Dodot iespēju vairāk komandām spēlēt augstākā divīzijā, izlīdzināsies visas pasaules junioru hokeja līmenis. Lielajām izlasēm dos biežāku un kvalitatīvāku rezervi, kā arī vairāk spēles nozīmē lielākus ienākumus rīkotājvalstij.

Negatīvais: Spēka samēru atšķirība starp pirmo un divpadsmito vietu var iegūt pārāk lielu atšķirību. Par daudz komandu, līdz ar to zūd kompaktais turnīra reglaments. Arī organizatoriem grūtāk noorganizēt turnīrus ar 12 komandām. Galu galā - spēlēt tādā līmenī, kur absolūti nav ko meklēt - arī tas tomēr negarantē progresu.

Iespējamība: Zema

IEROSINĀJUMS #3

Atgriezties pie vertikālās sistēmas, kurā tikai viena komanda izkrīt no elites divīzijas, bet pirmā divīzija atkal tiek spēlēta vienā turnīrā.

Iemesls un Pozitīvais: Pārāk daudz un pārāk bieži atsevišķas komandas ir spiestas lēkāt starp dažādajiem līmeņiem, iekļūstot izkrišanas/augšāmcelšanās nebeidzamā centrfūgā. Šī sistēma ļautu komandai nostabilizēties vispiemērotākajā līmenī. Agrāk tas strādāja labi, un komandas, kuras pakāpās augstāk, vai arī gluži pretēji izkrita no augstākas divīzijas, to tiešām bija pelnījušas.

Negatīvais: Atsevišķām komandām būtu vēl krietni grūtāk iekļūt augstākā divīzijā. Tieši pateicoties tam, ka divas komandas tiek augstāk, tādas junioru izlases kā piemēram Baltkrievija, Austrija vai Latvija vispār spēj tikt augstāk.

Iespējamība: Vidēja

IEROSINĀJUMS #4

Spēlēt septembra kvalifikācijas turnīrus starp divām vājākajām elites divīzijas komandām un divām zemākas divīzijas līderēm.

Iemesls un Pozitīvais: Tieši paaudze, kura piedalīsies turnīrā, varēs nopelnīt savu dalību. Tas pārtrauktu "vājās paaudzes" fenomenu, kad iepriekšējā paaudze izcīna vietu elitē, bet nākamā nespēj tur parādīt pienācīgu sniegumu. Kā piemērs tiek minēta tā pat Kazahstāna, kuras iepriekšējo paaudzi skauti novērtējuši ar pozitīvu zīmi, bet šogad vairs nemaz diži necenšas to vērtēt. Ļoti iespējams, ka pie šādas sistēmas, mēs neredzētu šogad Elites divīzijā spēlējam latviešus, bet šveiciešus. Varbūt Vācijas junioru vietā būt norvēģi.

Negatīvais: Nosauciet hokejistu, kurš ir labā formā septembra sākumā. Liels spiediens tiek izdarīts uz hokeja nācijām, kurām būtu jāsagatavo savi jaunieši jau uz septembri. Tas nozīmētu arī vēl vienu starptautisku turnīru jau tā piebāztajā kalendārā. Arī spļāviens sejā tas būtu nācijām, kuras it kā nopelna nevis iespēju spēlēt elites divīzijā, bet kaut kādā otrās iespējas turnīrā.

Iespējamība: Vidēja

Pēcvārds

Interesanti, kura versija (ieskaitot arī patreizējo formātu) būu izdevīga hokejam kopumā, bet kura tieši Latvijas junioriem un hokejam vispār? Varbūt vienkārši pāris hokeja savienībām ir jāpārstrādā sava iekšējā sistēma, lai mēģinātu pietuvoties (par noķeršanu es vēl nesapņoju) septiņām elites hokeja sabiedrībām? Katrā ziņā šādas diskusijas pavadīs arī šo junioru pasaules čempionātu, bet skaidrs ir viens - izmaiņas atkal briest.

Orģinālraksta autors: Dženijs Vīdeke (Jenny Wiedeke)

Izmantotie resursi:
iihf.com