K. Grundmanis: "Vēl daudz jāstrādā"

2007-11-30 17:05 Jānis Pārums

@JanisParums

eSports.lv piedāvā Viestura Zariņa sagatavoto interviju ar Amerikas Savienoto Valstu Hokeja līgas (USHL) kluba Grīnbejas "Gamblers" aizsargu Krišu Grundmani.

Tev šogad sanāca mazliet paceļot pirms pievienojies pašreizējam klubam. Kādi bija Tavi iespaidi par hokeju ECHL?
Domāju, ka tur ir labs hokejs. Es iepriekš pat nedomāju, ka tur ir tik labi spēlētāji un tik augsts hokeja līmenis. ECHL ir samērā jauni spēlētāji, kuri gaida iespēju nokļūt AHL klubos, no kurienes tālāk uz NHL. Tur (ECHL) spēlē diezgan ātru un fizisku hokeju. Nav tikai tā, ka skrien, sit un met.

Kādi bija iespaidi par Džonstaunas "Chiefs" treniņnometni?
Nometnē ieguvu pieredzi un daudz ieguvu arī fiziskās spēles attīstībā. Biju tur jaunākais un domāju, ka visi pret mani tā arī izturēsies, taču tā nebija un es trenējos kā visi pārējie. Treniņi bija ļoti intensīvi – parasti pusotru stundu bez pārtraukumiem.

Kā vērtē to, ka Tevi nepaturēja komandā?
Godīgi sakot, tas bija ļoti negaidīti. Mani atbrīvoja pēdējā dienā pirms sezonas. Spēlēju divās pārbaudes spēlēs un uzskatu, ka tur sevi parādīju diezgan labi. Pirmajā spēlē man pat iznāca izkauties un pēc spēles treneris pienāca pie manis un atzina, ka esmu nospēlējis ļoti labi, viņš bija arī iepriecināts, ka pratu pastāvēt par sevi. Arī pēc otrās spēles teica pozitīvus vārdus, taču pēc vakariņām paziņoja, ka esmu atbrīvots. Jautāju trenerim kāpēc, jo man nebija ko zaudēt un es gribēju uzzināt, lai varētu labot savas kļūdas. Viņš teica, ka iemesls ir komandas aizsardzība. Esmu jaunākais spēlētājs, 18 gadus vecs un komandai nav pieredzējuša aizsarga ar kuru likt spēlēt kopā. Treneris negribēja mani turēt komandā kā sesto vai septīto aizsargu, vienu spēli ļaujot spēlēt, otru ne. Viņš sacīja, ka manas attīstības labā man vajadzētu vēl gadu nospēlēt junioros. Tur būs iespēja daudz spēlēt un turpināt attīstīties. Protams, tajā brīdī nebija patīkami, taču tagad uzskatu, ka viss man nācis par labu.

Vai OHL komanda "Majors" pateica kāpēc viņi Tevi nepaņēma?
Ne gluži. Pērn runāju ar treneri un viss it kā bija kārtībā. Arī vasarā es tiku aicināts atpakaļ. Taču nomainījās treneris un cik saprotu, iejaucās arī Otavas "Senators" (īpašnieks tas pats – aut.). Rezultātā tika draftēts cits eiropietis un man vairs nebija vietas (lai gan draftētais uz "Majors" neaizbrauca). Ar aģentu nolēmām, ka gribam, lai mani aizmaina, bet kad tas nenotika, nolēmām, ka varētu pamēģināt spēlēt ECHL.

Salīdzini, lūdzu, USHL spēli ar to, ko spēlē OHL.
Šo jautājumu man uzdeva gan treneris gan arī daudzi komandas biedri. Hokejs ir nedaudz atšķirīgāks, bet tik un tā tas ir junioru hokejs. Neteiktu, ka USHL ir īpaši vājāks par OHL. Šeit ir vairāk vienkārša aizsardzības hokeja un rezultāti nav tik lieli. OHL ir zvaigznes, kā, piemēram, Džons Tavaress un Patriks Keins, kuri ir pārāki. Keins jau tagad spēlē NHL. USHL tādu spēlētāju nav, bet hokejs ir hokejs un līmenis ir diezgan līdzīgs. To apliecina arī tas, ka pērn pirmajā kārtā gan no OHL, gan USHL tika draftēts pa trijiem spēlētājiem, bet visās kārtās bija 35 hokejisti no OHL un 21 no USHL.

Kā atšķiras "Gamblers" no pagājušā gada "Majors" komandas.
Abos klubos ir ļoti laba organizācija. Pagājušajā gadā es nestrādāju tik daudz cik šeit. Te lielākā dienas daļa ir aizņemta. Kā no rīta pieceļos tā līdz sešiem vakarā ir tikai treniņi un hokejs. Tālāk laiks paliek arī kaut kam citam, piemēram, skolai. Spēles pienākumu ziņā viss it kā ir tāpat un es spēlēju daudz – aptuveni 20-25 minūtes. Tas pat ir vairāk nekā pērn. Spēlēju arī mazākumā un, parasti arī pret pretinieku komandu labākajiem trijniekiem.

Raksturo sevi kā aizsargu.
Katram aizsargam primārais uzdevums ir aizsargāt savu zonu, veidot spēli no aizsardzības un dabūt ripu ārā. Nav tā, ka es spēlēju kā Skrastiņš vai Ozoliņš. Uzskatu, ka katram spēlētājam ir savs individuālais stils, savi uzdevumi un spējas, kuras parādās katrā mačā. Mana stiprā puse ir aizsardzība, bet man pie daudz kā vēl ir jāstrādā – pie slidojuma, metiena un spēles izpratnes. Vienkārši ir jātrenējas katru dienu un jāattīstās kā spēlētājam.

Kā Tu gatavojies spēlēm?
No rīta desmitos vai vienpadsmitos mums ir slidošanas treniņš. Vienos mēs ejam nedaudz pagulēt. Nonākot hallē, ko darīt, ir katra spēlētāja personīgā darīšana, var, piemēram, sagatavot inventāru spēlei. Man ir savu klade, kur pierakstu, ko gribu redzēt savā spēlē un veicu arī mazu analīzi kā ir bijis iepriekšējās spēlēs.

Vai pirms spēles jūti, ka izdosies labs mačs?
Kaut kāda sajūta ir vienmēr. Tu zini vai esi noguris vai enerģijas pilns un no tā arī var secināt kāda būs spēle. Domāju, ka vienmēr var sevi iespaidot un "bīdīt", lai būtu enerģija nospēlēt tās 60 minūtes, uz kurām Tu esi gatavojies visu laiku.

ASV koledžas uzskata, ka Kanādas augstākās junioru līgas ir profesionālas, jo spēlētājiem tiek maksāta kabatas nauda. Kā tiek segti Jūsu sadzīves un ikdienas izdevumi?
Es nesaprotu kāpēc OHL, WHL vai QMJHL tiek uzskatītas par profesionālām hokeja līgām, jo spēlētājiem nedēļā maksā varbūt 50 dolārus, bet tas nav nekas un spēlētājs par tādu naudu izdzīvot nevar. Tas laikam ir politisks gājiens, lai no Kanādas augstākajām junioru līgām pārāk daudz spēlētāju nepārietu uz ASV koledžām. Tur nevar spēlēt bijušie "profesionālie" spēlētāji. USHL nemaksā neko. Mēs dzīvojam ģimenēs, komandas piešķir naudu ēdināšanai un citām lietām. Komanda rūpējas par mums. Ģimenes, kas savā pulkā uzņem hokejistus, dara to, jo viņiem tas patīk – viņu mājās ir sportists un viņiem ir iespēja iet uz hokeja spēlēm.

Kanādā un ASV juniori, kuri spēlē prom no mājām dzīvo t.s. "billet" jeb viesu ģimenēs. Pastāsti par dzīvi tajās.
Spēlējot Maskavā mēs dzīvojām bāzē, mums uz diviem bija viena istaba. Es dzīvoju kopā ar Kasparu Daugaviņu un ēdināšana mums bija trīs reizes dienā. Neko lieku nedabūjām. Toties dzīvojot ģimenē Tu vienmēr vari aiziet līdz ledusskapim, kaut ko paņemt, ja ir nepieciešams. Ja kaut kā trūkst, ir tikai jāpaprasa. Ir svarīgi ar ģimeni rast kopēju valodu un būt jaukam. Sākot dzīvot, jānoskaidro kādi ir noteikumi, ko drīksti un ko ne. Likumus ir jāievēro. Jāatceras, ka viņi ar sirdi ir Tevi pieņēmuši savās mājās un tas ir jānovērtē. Labāk noteikti ir būt ģimenē. Varbūt Tu neesi gluži mājās, bet ir labi un komfortabli. Internātā Tu vienkārši dzīvo...

Vai Tu vēl ej skolā?
Jā, mācos neklātienē Lielupes vidusskolā un cenšos to pabeigt. Mūsu komandā ir laikam kādi seši spēlētāji, kuri arī mācās vidusskolās. Viņi nevar piedalīties rīta treniņos komandas trenažieru zālē. Toties visi komandas spēlētāji cer, ka ar labu spēli viņi dabūs stipendijas kāda ASV koledžā un turpinās spēlēt tur.

Kā atšķiras hokeja publika un līdzjutēji Kanādā ar tiem, kas ir ASV vai Latvijā?
Latvijas hokeja publika ir tikai izlases līmenī. Varbūt arī "Rīga 2000" komandai, kad spēlējām Latvijas čempionāta izslēgšanas spēlēs. Tad tiešām bija pilnas tribīnes, taču jāatceras, ka tā bija maza halle. Šeit uz spēlēm nāk aptuveni 2000-3000 līdzjutēju. Lai gan nav tā kā Kanādā, kur visi zina, kas ir hokejs un par to interesējas, tie mūsu līdzjutēji, kuri nāk uz mūsu spēlēm, hokeju saprot. Citās pilsētās ir lieliska publika, lai gan tā mūs vienmēr lamā. Taču tāda tiešām ir laba mājas publika un tas ir kolosāli.

Kādi ir Tavi turpmākie plāni?
Reāli es skatos tikai uz to, kas notiek šodien. Ja Tu katru dienu strādā un izdari to, kas ir jāizdara, tad lietas var attīstīties un notikt. Šajā sezonā mans mērķis ir progresēt kā spēlētājam un tad redzēs, kādas būs iespējas un piedāvājumi nākamgad.

Foto: Dave Standford