Freibergs: "Cīnīšos par vietu universitātē"

Iepriekšējo sezonu Tu uzsāki "Dinamo/Juniors" komandā, taču, pēc nospēlētiem 33 mačiem, devies uz NAHL komandu Teksasas "Tornado". Kā parādījās šāda iespēja?

Jā, sezonu iesāku "Dinamo/Juniors" sastāvā un šī komanda spēlēja BAČ. Spēle neaizgāja kā vēlējos. Decembrī es ar Latvijas U-20 izlasi devos uz Pasaules U-20 čempionātu Kanādā un tur, manuprāt, nospēlēju veiksmīgi un mani ievēroja. Vēlāk man piedāvāja doties uz Teksasu un pabeigt sezonu "Tornado" sastāvā. Tieši tas bija tas laiks, kad vēlējos kaut ko pamainīt un piekritu šādam dzīves pavērsienam. Spēlēt Amerikā un, iespējams, tikt kādā universitātē bija mans bērnības sapnis.

Par NAHL līgu Latvijā daudziem ir visai aptuvens vai nepilnīgs priekšstats. Tu savukārt aizvadītajā sezonā spēlēji gan BAČ, gan NAHL. Pastāsti, lūdzu, kādas priekš "jaunā censoņa" ir galvenās atšķirības (sportiskajā ziņā), plusi un mīnusi starp spēli NAHL un BAČ.

Pirms došanās uz NAHL nedaudz pakonsultējos ar tur jau spēlējušo Edgaru Lipsbergu un dzirdēju tikai pozitīvas atsauksmes. NAHL līga ir ātrāka līga. Te nav tik daudz tehnisko spēlētāju kā ir USHL, taču šeit vairāk ir spēka spēles, skriešanas. Pretinieku komandas tev nedos laiku domāt.
Neesmu spēlējis USHL līgā, bet no maniem komandas biedriem un citiem hokejistiem esmu dzirdējis, ka liela atšķirība no USHL hokeja ziņā nav. Dažus gadus atpakaļ NAHL komandām bija draudzības spēles pret USHL komandām, kurās arī tika gūtas uzvaras. Taču pašlaik ir tā, ka USHL līga skaitās ļoti prestiža un viņi neuzskata par vajadzīgu spēlēt pret "zemākajām" līgām.
Salīdzinot BAČ līmeni ar NAHL, es viennozīmīgi varu teikt, ka BAČ ir meistarīgāka līga - ir izspēlē, tiek spēlēts gudrs hokejs. NAHL tevi nekad neviens nemēģinās apspēlēt viens uz viens pirms zilās līnijas, viņi metīs ripu zonā un skries cīnīties par to. Man kā aizsargam tas ir grūtāk, jo vienmēr tev kāds seko un nav tik daudz laika apdomāt situāciju.
Taču jāsaka, ka pats šādu došanos uz Ziemeļameriku nenožēloju, jo vienmēr jau varēsi atgriezties mājās un spēlēt hokeju. Šī ir mana pēdējā iespēja aizķerties aiz sava mērķa - kādu dienu pārstāvēt kādu NHL klubu.

Lai arī Teksasas štats ir pārstāvēts arī NHL, tomēr ja dzirdi vārdu "Teksasa", vārds "hokejs" noteikti nav pirmā asociācija, kas rodas. Pastāsti, lūdzu kā vietējie uztver šo komandu? Vai mājas spēlēs ir jūtams pietiekams atbalsts? Kā vispār hokejs un hokejisti jūtas šādā vidē?

Pašam sākumā dzirdot vārdu "Teksasa" likās, ka kaut kas nav pareizi. Bet tiešām, arī te cilvēki spēlē un mīl hokeju. Protams, beisbols un amerikāņu futbols te ir pirmajā vietā, bet hokejs lēnām attīstās un iegūst popularitāti šajā štatā. Kopš 1998. gada, kad Dalasas "Stars" ieguva Stenlija kausu, hokeju te atpazīst. Mums regulāri uz spēlēm nāk vairāk par 3000 cilvēku, bet, ja turpināsim šo veiksmīgo sezonu, esmu pārliecināts – nāks vēl vairāk! Es dievinu spēlēt Dalasā, jo lai arī tagad ir novembris, es joprojām staigāju šortos un t-kreklā.
Interesanti, ka mūsu hallei blakus trenējas Dalasas "Stars" un ir patīkami ikdienu vērot, kā trenējas NHL komanda un saprast, ka tomēr tā hokeja virsotne nav tik tālu kā pašam likās!

Jau pagājušsezon Tu sevi NAHL pieteici kā uzbrūkošs un rezultatīvs aizsargs, taču šosezon 25 mačos gūtie 25 punkti, t.i., punkts spēlē, ir rādītājs, ko neizdodas sasniegt arī kuram katram uzbrucējiem. Kas ir par pamatu šādam sniegumam?

Pagājušo gadu biju ļoti agresīvs, uzbrūkošs aizsargs un nedomāju tik daudz par aizsardzību. Šogad ir sanācis tā, ka, varbūt, pat neskrienu katrā uzbrukumā sist vārtus, bet punkti vienalga krājas. Pašam, protams, tas priecē.
Par pamatu šādam sniegumam, manuprāt, ir mans spēles laiks - vidēji spēlē nospēlēju ap 27 minūtēm, kas ir daudz. Spēlēju gan vairākumā, gan mazākumā. Treneris uzticas un tas ir pats galvenais šajā vecumā.
Jā, protams, tu vari spēlēt "Dinamo" ceturtajā maiņā un domāt, ka viss ir kārtībā, bet kā tu progresēsi bez spēles laika?

Pašlaik Teksasas komanda ir visas NAHL līdere. Kas, Tavuprāt, ir tie "ieroči", kas ļauj jums noturēties šajā pozīcijā? Lūdzu, raksturo komandas spēles stilu?

Šī sezona tiešām ir tāds patīkams pārsteigums, jo pagājušajā sezonā komanda atradās tabulas lejasgalā. Mēs spējam uzvarēt, jo spēlējam ātru, agresīvu hokeju. Citas komandas no mums baidās, jo mākam ne tikai spēlēt tehniskāk, bet arī izkauties.
Vienība, salīdzinājumā ar citām komandās, ir ātrāka, tehniskāka. Mēs nespēlējam to saucamo "koledžu hokeju", kur komandas atkāpjas un mēģina pārtvert piespēles. Mēs uzbrūkam un neļaujam pretiniekiem elpot!

Vienā šīs sezonas spēlē Tu pamanījies arī nopelnīt 15 soda minūtes par kautiņu. Pastāsti, lūdzu, sīkāk par šo epizodi. Vai NAHL šāda "sišanās" un kautiņi ir bieži?

Vispār, tā man bija veiksmīga spēle, jo pirms tam guvu vārtus. Bijām vadībā 4:0 un abas komandas sāka spēlēt agresīvi. Redzēju, ka pretinieks, saņemot piespēli, spēlē ar nolaistu galvu un izmantoju situāciju. Puisis gulēja uz ledus un viņa komandas biedri to ieraugot devās aizstāvēt viņu. Sanāca tā, ka nekas cits neatlika – bija jākaujas. Pēc spēles gan nācās pastaigāt ar zilu aci.
Protams, kautiņi te ir, bet parasti kaujas tikai komandu kaušļi. Mums ir tādi trīs puiši, kas atrodas komandā, lai tikai aizstāvētu komandas biedrus. Šajā līgā nav respekta pret pretiniekiem kā tas ir, piemēram, jau pieminētajā USHL, kur tu nevari aiztikt komandas līderus. NAHL visi cīnās par vietu NCAA.

Runājot par nākotni, vai ar aģentu esi pārrunājis savas tālākās karjeras iespējas? Kādi ir Tavi plāni pēc NAHL "absolvēšanas" – mēģināt "sisties" Ziemeļamerikā, vai braukt uz Eiropu?

Zinu vienīgi par savu tuvāko nākotni. Vēlos to turpināt Ziemeļamerikā un tikt kādā NCAA pirmās divīzijas skolā. Laiks rādīs kā viss būs. Galvenais - jāstrādā!