Vai Nolans atgriezīs izlasē Ivanānu?

Jau no pirmajām dienām kā Teds Nolans tika apstiprināts par Latvijas Nacionālās vīriešu hokeja izlases galveno treneri, kanādietis sacīja, ka vēlas iepazīties ar Latvijas hokejistiem, lai varētu veidot savu komandu – agresīvā stilā spēlējošu vienību, kur katrs nevairās no "melnā darba". Ierodoties Latvijā pirms februārī paredzētā pārbaudes turnīra, Nolans atzīmēja, ka izlases kandidātu vidū ir, viņaprāt, noderīgi spēlētāji, tajā pašā laikā norādot, ka viena lieta ir uz papīra izklāstītie un sazīmētie plāni, cita – pieejamais "būvmateriāls". Taču tas nenozīmē, ka Teds ir padevies, nē, vienkārši viņš pašlaik ir vairāk iedziļinājies Latvijas hokeja reālijās un ir gatavs strādāt ar to kas ir.

Apvienojot abas idejas kopā var izsecināt, ka Nolans pirmkārt meklēs tos hokejistus, kas var spēlēt viņa iecerētajā ātrajā un agresīvajā spēles manierē. Pirmkārt, protams, tie ir tie hokejisti, kas spēlē Ziemeļamerikā un kurus 1996./1997. gada NHL sezonas labākais treneris jau ir iepazinis. Viens no tiem, kuri varētu būt izlasē ir arī Raitis Ivanāns.

"Ivanāns? Viņš jau vienreiz parādīja ko var izlasē! Neko citu kā tikai kauties viņš neprot! Kam mums hokejists, kas pelnīs noraidījumus? Viņš taču uzbrukumā ir nulle!" – šāda attieksme daudziem Latvijas hokeja līdzjutējiem parādījās uzreiz pēc iepazīšanās ar Teda Nolana interviju Nacionālajā televīzijā. Tāpat nav nekāds noslēpums, ka, lai arī pirms tam daudzi Latvijas izlases treneru korpusam pārmeta, ka Raitis netiek aicināts uz izlasi, kopš 2008. gada, kad Ivanāns debitēja "lielajā" izlasē, viņš kļuva par hokejistu, ko daudzi "līdzjutēji" nevēlas redzēt izlasē.

Pats hokejists pēc ne visai veiksmīgā čempionāta atzina, ka varēja nospēlēt labāk, jo gan viņš pats nebija līdz galam iejuties izlasē, ne arī treneriem bija skaidrs plāns kā šādu hokejistu izmantot komandas labā. Vai tiešām varēja? Noteikti, jo, ja atsauc atmiņā viņa spēli un paskatās maču protokolus, tad nevar teikt, ka Raitis bija galīgi švaks. Lai arī viņš spēlēja 4. maiņā, kam tolaik bija paredzēts ieviest spēka spēles elementus un dod enerģiju uz Ziemeļamerikas ledus, Ivanāns rādīja daudz brīvāku spēli nekā NHL, aktīvi cīnījās un pat veidoja vārtu gūšanas momentus. Taču, kā saka, ja maiņai nav centra uzbrucēja (un Viktoram Bļinovam tas nebija čempionāts, ko ierakstīt savā aktīvā), tad nav spēles arī visai maiņai, turklāt ja starp "grenadieriem" (Ivanānu un Štālu) ir ielikts izteikts "tehniķis" (Bļinovs). Savukārt soda minūtes tika salasītas "pateicoties" vienam 5+20 minūšu sodam. Pārējā laikā Raitis iztika vien ar 3 noraidījumiem (ar sešām soda minūtēm viņš ierindotos 2008. gada izlases vidējos rādītājos).

Savukārt, ja pievēršas Ivanāna spēles kvalitātēm, ko viņš jau astoto gadu rāda pasaules spēcīgākajā līgā, NHL, ir jāatzīmē, ka Raitis ir viens no tiem supersmagās kategorijas hokejistiem-"policistiem", kurš, pēc visai autoritatīvu NHL ekspertu un arī līdzjutēju atzinuma, prot ne tikai sist pa seju, bet arī spēlēt hokeju, pārredz laukumu (kā jau bijušais aizsargs) un tieši tāpēc arī ir viens no tiem sava ampluā spēlētājiem, kurš ir pratis noturēties līgā tik ilgi, arī laikā, kad daudzas komandas apsver domu atteikties no kaušļiem-milžiem.

Ir arī jāsaprot, ka Kanādas un ASV profesionālajā hokejā ir stingrs dalījums pēc spēlētāju ampluā un katrs hokejists kam ir iespēja nokļūt NHL, mēģinās atrast tieši to nišu, kādā viņš varētu iekļauties Pasaules labākajā hokeja līgā. Savukārt komandu vadība šos spēlētājus tieši tā arī vērtē – kā komandas vadošajam uzbrucējam tiek piedotas kļūdas aizsardzībā, tā no "policista"-smagsvara netiek prasīta rezultatīva spēle, bet gan tajās minūtēs, kas tiek pavadītas uz laukuma, viņam ir jāizdara "savs darbiņš" un jāgaida nākamā iespēja tikt uz ledus. Ja kāds tam negrib ticēt, lai paskatās uz Kasparu Daugaviņu, kurš ir sevi pierādījis kā labs aizsardzības tipa uzbrucējs un, lai arī ir tāls no tās rezultativitātes, kas viņam bija AHL, spēlē Otavas "Senators" rindās neskatoties arī uz jau vairakkārt notikušajiem sastāva pārkārtojumiem.

Kā norādīja Teds Nolans, tad katram hokejistam viņa izlasē būs savs konkrēts un kopējo panākumu gūšanā nozīmīgs uzdevums, kā arī faktu, ka ir dūru cīņa un ir cīņa par ripu, taču abos gadījumos atslēgas vārds esot "cīņa" un, viņaprāt, Raitis Ivanāns ir viens no tiem hokejistiem, kas savus iespējamos spēles trūkumus kompensē tieši ar šo vēlmi cīnīties un savā ampluā viņš ir augstas klases spēlētājs. Tas jaunajā izlases modelī arī būs viens no tiem aspektiem, kas arī noteiks to vai indiāņu hokeja gudrības tiks apgūtas arī ilgtermiņā – vai spēlētāji varēs, gribēs un vai pratīs spēlēt šo "cīņas hokeju". Raitis Ivanāns, spēlējot visdažādākajās Ziemeļamerikas hokeja līgās, ir pierādījis, ka to var.

Atgriežoties pie virsrakstā izvirzītā jautājuma – Vai Teds Nolans iekļaus Raiti Ivanānu izlases sastāvā Pasaules čempionātam? Protams, viss ir atkarīgs no Abotsfordas "Heat" panākumiem AHL, taču, ja Raitis būs brīvs, tad ir visai lielas izredzes viņu redzēt Nacionālās izlases sastāvā, jo Nolans visdrīzāk būs noticējis NHL kvalitātes zīmei, kā arī pašlaik izlase tiek veidota gandrīz vai no nulles un vairs nav jājauc iespēlētās sadarbības, lai atrastu Raitim vietu komandā (kā tas bija 2008. gadā, kad paši treneri atzina, ka nezināja ko gaidīt no NHL "policista"), ir jāveido komandas spēle uzreiz ar domu, ka viens no hokejistiem tur būs arī Raitis Ivanāns. Turklāt arī pats hokejists bija izteicies, ka labprāt atsauktos uzaicinājumam uz izlasi, jo viņam vēl ir ko teikt arī uz starptautiskās arēnas. Lai izdodas!