Vīgners: "Latvijā noteikti nepalikšu!"

Rolands Vīgners

Latvijas U - 18 izlases rindās pasaules pirmās divīzijas čempionātā Itālijā Rolands Vīgners piecas spēlēs atzīmējās ar diviem vārtu guvumiem un četrām rezultatīvām piespēlēm, kā arī pavadīja četras minūtes uz noraidīto soliņa.

-Kāpēc sāki spēlēt tieši hokeju?
Hokeju sāku spēlēt piecu gadu vecumā – uz treniņiem mani veda tētis, kurš pats agrāk spēlēja, bet nekas nopietns viņam nesanāca. Iespējams, tieši tādēļ tiku vests uz hokeju. Arī pašam patika, tādēļ nolēmu turpināt. Par rekordiem runājot – nemaz nevaru atcerēties, cik punktus esmu nopelnījis vienā spēlē. Vai tik nebija 10 vai 12. Vai arī bija 10 vārti? Karjeru sāku pie trenera Bisenieka, tad sekoja Rode. Nākamā bija Edmunda Vasiļjeva hokeja skola, sekoja „Aisbergs 91”, bet tur mainījās treneri un nolēmu pārcelties uz Liepāju. Divus gadus pavadīju „Liepājas Metalurga” jauniešu komandā pie trenera Aleksandra Cicurska. Pēc diviem prombūtnes gadiem atgriezos Rīgā, pievienojos „SK Rīga”. Pašlaik pārstāvu „Rīga/LSPA”.

-Dalies iespaidos par čempionātu Itālijā.
Dzīvojām aptuveni astoņu minūšu gājiena attālumā no halles, kura, Itālijas mērogiem, bija visai liela, taču nebija jau nekāda Arēna Rīga [smejas - aut.]. Kā jau latviešiem tas ierasts vēlējāmies labi paēst - kā jau itāļiem pierasts - ēdām makaronus, bet tikai vienā ēdienreizē. Baroja tiešām labi, nedzirdēju nekādas pretenzijas. Spēlēju vienā maiņā tiem pašiem spēlētājiem, ar kuriem klubā, tātad pretenzijas trenera virzienā nevarēju raidīt. Čempionāta sākumā gaidīto sniegumu nerādīja Jānis Kalniņš, kas laikam norakstāms uz satraukumu. Ielaida tādus golus, ko nekad nebūtu gaidījis no viņa, piemēram, iemeta ripu savos vārtos. Lai gan nākamajās spēlēs vārtos stāvēja Toms [Broks - aut.], bija skaidrs, ka izšķirošajās spēlēs vārtos stāsies Kalniņš. Galvenais uzdevums tika izpildīts - izcīnīta ceļazīme uz pirmo divīziju, tādēļ visi var būt apmierināti.

-Kas pietrūka, lai tevi atzītu par labāko spēlētāju izlasē?
Nevaru pateikt, kas tieši pietrūka – varu tikai minēt. Manuprāt, vairāk vajadzēja realizēt savus momentus, tad arī būtu bijis labākais, lai gan tāpat esmu apmierināts ar savu spēli. Bet varēju labāk...

-Kāds ir nākamais karjeras mērķis? Latvijas U-20 izlase, pieaugušo izlase, kāds ārzemju klubs?
Pirmais mērķis ir aizbraukt uz kādu ārzemju klubu, pavērot, kāds līmenis ir tur. Kā nākamo vēlos sasniegt U – 20 izlasi. Ja to izdosies izdarīt – būs pat ļoti labi.

Latvijas izlase pirms gaidāmās cīņas (Foto: no Rolanda Vīgnera arhīva)

-Sezonu aizvadīji „Rīga/LSPA” rindās. Uzskati, ka sezona tev ir bijusi veiksmīga? (Rolands ar maiņas biedru Elviju Biezo dalīja trešā rezultatīvākā spēlētāja godu komandā – aut.)
Sezonā gāja kā pa viļņiem – bija veiksmīgas spēles un bija tādas, kurās neveicās. Spēle nevedās tā, kā to vēlētos pats, ripa nekrita vārtos. Bet kopumā sezonu vērtēju ar lielu plusu.

-Pēc pirmās spēles U-18 pasaules čempionāta pirmajā divīzijā biji iekrājis divus rezultativitātes punktus, abus par piespēlēm. Kādēļ nebija vārtu?
Pirmā spēle ir pirmā spēle. Neliels uztraukums, un ripa nekrita vārtos. Ar piespēlēm gan viss gāja perfekti, bet pats nevarēju iemest. Turpmākajā turnīra gaitā satraukums nebija, tāpēc arī punkti vācās itin raiti.

-Treneris Aleksandrs Klinšovs bija devis uzdevumu kādā spēlē pietaupīt spēkus, liekot uzskatīt, ka kāda spēle var būt galvenā?
Tā nebūt nebija. Visās spēlēs treneris teica, ka jācīnās no pirmās līdz pēdējai minūtei, tādēļ tā darījām. Varbūt vienīgi pret Japānas izlasi, kad rezultāts bija jau 5:0 tika pietaupīta pirmā maiņa, kura vairāk noderētu izšķirošajām spēlēm.

Spēlē pret Francijas izlasi Rolands guva vārtus, kā arī rezultatīvi piespēlēja partnerim (Foto: no Rolanda Vīgnera arhīva)

-Kurš ir tavs elks pasaules hokejā?
Viennozīmīgi tas ir Sidnijs Krosbijs. Vienmēr viņš ir paticis un patīk arī klubs, kurā viņš spēlē [Pitsburgas „Penguins” – aut]. Vairāk vai mazāk cenšos sekot Pitsburgas sekmēm, bet, manuprāt, šogad izšaus Vašingtonas „Capitals”, jo Ovečkins ir neapturams. Latvijas hokejā šobrīd par labāko uzskatu Mārtiņu Karsumu, bet no agrākajiem spēlētājiem Sergeju Žoltoku...

-Pasaules čempionātam junioru Elites grupā sekoji līdzi?
Protams! Vienmēr ir interesanti paskatīties, ko spēj tava vecuma čaļi, ko viņi var izdarīt valstsvienības labā. Un, protams, vēlos uzzināt, kurš ir tas jaunais talants, kuram tiks paredzēta pirmā vieta draftā. Negatīvā ziņā pārsteidza kanādieši, bet būs citi čempionāti.

"Satraukums, satraukums..." iespaidos par Itālijas - Latvijas spēli dalījās Vīgners (Foto: no Rolanda Vīgnera arhīva)

-Uz nākamo sezonu Tev ir līgums ar „Rīga/LSPA”? Nedomā pārcelties uz ārzemēm?
Līgums ir, bet tas ir spēkā neesošs. Jau aptuveni trīs mēnešus nebija maksāta alga, tādēļ nācās lauzt līgumu. Galvā ir ideja uzspēlēt ārzemēs, bet redzēsim, vai viss izdosies. Protams, saprotam, ka krīze dara savu – sezonu nospēlēju līdz beigām, bet tad nācās pārtraukt līgumsaistības. Komandas sapulcē treneris pateica, ka nogriezts finansējums, kā arī algas. Iespējams, visiem Latvijas hokeja klubiem ir lielākas vai mazākas problēmas ar naudu, tādēļ nevēlos palikt Latvijā. Naudu gan nedomāju atgūt, jo tā ir Latvija – vai kāds šeit ir ko atguvis? Visai dīvaina sistēma ir U – 20 čempionātam – visās normālās valstīs jau rit fināli, bet Latvijā? Šeit vēl tiek izspēlētas grupu spēles. Nekas netiek saplānots līdz galam, spēles pārceļ un pārceļ, un viss beidzas tikai tad, kad citur spēlētāji jau bauda atvaļinājumu. Pats gan U -20 čempionātā vairs nespēlēju, jo šī situācija ir absurda. Trenējos tuvāk mājām, Imantā. Dienā aizvadu divus vai trīs ledus treniņus, kuri ilgst nedaudz vairāk par stundu. Šajā nedēļas nogalē palīdzēšu „Pārdaugavas” komandai „Volvo Cup 2009” [intervija notika trešdien, kad jaunie hokejisti vēl bija kausa gaidās, bet svētdien tika izspēlētas pēdējās spēles. Rolanda pārstāvētā komanda ieņēma sesto vietu, taču pašam uzbrucējam viecās labāk - komandas labākā spēlētāja tituls, lai gan par rezultatīvāko kļūt neizdevās. Pietrūka trīs punktu - aut.], tāpēc šonedēļ jāgatavojas ar dubultu sparu.

-Uz kurieni plāno pārcelties?
Vēl nevēlos to atklāt, jo viss vēl nav zināms par 100%, taču padomā ir viena valsts. Varianti ir daudz un dažādi – Dānija, Zviedrija, Somija, Vācija, Francija. Skaidrs ir tikai tas, ka karjeru turpināšu Eiropā. Šajās valstīs hokeja līmenis aug pat ļoti strauji, ir vairākas līgas, lielākas iespējas izsisties. Spēlēšu pieaugušo komandā, bet kā jau teicu – valsti, uz kuru došos, atklāšu tikai tad, kad uz līguma būs mans paraksts. Tomēr gribas izmēģināt ko jaunu, nevis iet ierasto ceļu. Un uzskatu, ka hokejs tur ir labā līmenī, arī organizācija ir pārdomāta, nevis kā Latvijā – darām, ko gribam, bet federācijai, iespējams, gluži vienalga. Galvenais, ka sarakstā ir ievilkts ķeksītis un čempionāts ir izspēlēts.

Pēc gūtajiem vārtiem (Foto: no Rolanda Vīgnera arhīva)

-Pirmo gadu aizvadījis Rīgas „Dinamo”, kā raugies uz šo projektu? Pašam ir mērķis spēlēt šajā klubā?
Esmu pārsteigts, ka klubs, kurš pastāv vien nepilnu gadu, spēj iekļūt play off. Un kas zin – ja pirmajā pārī pretī netrāpītos Maskavas „Dinamo”, tad, iespējams, būtu iekļuvuši nākamajā kārtā. Bet kas bijis – bijis. Nav vērts spriedelēt par to, kā būtu, ja būtu. Par uzspēlēšanu – protams, vēlētos spēlēt savās mājās, turklāt fanu atbalsts ir vienkārši satriecošs! Spēlētāju selekcija bija lieliska – visi spēlētāji, kuri pārstāvēja vienīgo Latvijas klubu Kontinentālajā hokeja līgā, tik tiešām bija pelnījuši tur spēlēt. Vārtos lielisks bija Martins Pruseks, taču nezinām, kā viss izvērstos, ja savainojumu nebūtu guvis Edgars Masaļskis – tiešām žēl viņu, bet tāda ir dzīve. Abi aizsargi Filips Novaks un Duvijs Veskots bija īsti cīnītāji, īsteni pirmās maiņas spēlētāji. Uzbrukumā galveno vijoli spēlēja Marsels Hosa, un kas zin, kur „Dinamo” atrastos bez viņa pienesuma punktu izteiksmē. Patika jauno maiņa, kurā spēlēja Miķelis Rēdlihs, Lauris Dārziņš un Armands Bērziņš. Puiši cīnījās ar degsmi. Arī treneris bija kā radīts šai komandai – pieredzējis, zināja, kā rīkoties katrā situācijā. Prieks par jaunajiem spēlētājiem - Uģi Avotiņu, Ronaldu Cinku, Gintu Meiju, Jāni Straupi, kuri pierādīja, ka „Dinamo” var spēlēt ne tikai pieredzējušie, bet arī jaunie, kuri apveltīti ar cīņassparu. Par Straupi runājot – zināju, ka tāds spēlētājs kā viņš varēs uzspēlēt augstas klases klubā. Un tāds izveidojās Latvijā, tādēļ viņa debija bija jāgaida.

-Šobrīd aktuālāki sāk palikt jautājumi par NHL draftu. Ir uzstādīts mērķis tikt līdz draftam?
Manuprāt, katra jaunā hokejista mērķis ir drafts. Nākamais solis ir uzspēlēt NHL, bet visbeidzot – nostiprināties kādā komandā. Bet lai tiktu līdz draftam ,vēl ir daudz, daudz jāstrādā, jāpilnveido sevi, jābūt mērķtiecīgam. Un vajag cīnīties līdz galam.

-Karjeras laikā ir nācies iesaistīties kautiņā?
Ir sanācis saķerties, bet ne tā, kā tas notiek Kanādā un ASV, jo pēc tādiem kautiņiem var sekot vienas, divu vai pat vairāku spēļu diskvalifikācija. Tādēļ nevēlos saņemt tik bargu sodu. Bet, ja būtu nepieciešams, tad malā nestāvētu.

-Ko domā par Latvijas hokeja saimniecību?
Atklāti nevēlos runāt, bet ja būtu sakāms, kas labs, tad arī pateiktu. Pilnīgi absurdi ir tas, ka ar katru komandu bija jātiekas četras reizes! Arī izlasē ne viss ir tā, kā tam būtu jābūt. Nepaņēmām Ivanānu, labi. Bet ja cilvēkam viss jāuzzin no medijiem, tas nav īsti normāli. Bet, ja no Amerikas atbrauks visi gaidītie, izlasei čempionātā varētu klāties ļoti labi. Varētu pat izveidot maiņu Kulda – Skrastiņš aizsardzībā, uzbrukumā Karsums – Sprukts – Ivanāns. Sprukts ir tieši tas, kas izlasei vajadzīgs – liels, masīvs centrs, kurš var uzvarēt iemetienus, nostāvēt vārtpriekšā un salasīt savus punktus. Pārbaudes spēlēs gan nebija tas labākais sniegums, bet ja uz čempionātu būs visi, kuri tiek gaidīti, tad varam ieņemt labas vietas.

Jau čempionu godā (Foto: no Rolanda Vīgnera arhīva)

-Mācies?
Protams! U – 18 čempionāta dēļ nācās izlaist veselu mēnesi, tagad jāsarauj, jo mācībās iet kā pa viļņiem. Mācīties gan nepatīk, bet cenšos, cik varu.

-Vai Latvija ir hokeja lielvalsts?
Spriežot pēc faniem - Latvija neapšaubāmi ir hokeja lielvalsts. Bet pēc tā, kā attīstas hokeja saimniecība... Iespējams, dažiem šķiet, ka Latvija ir hokeja lielvalsts, bet papētot dziļāk top skaidrs, ka nekas mums nav. Atliek pavērot, kā citās Eiropas valstīs attīstas hokejs un pavērot, kas notiek pie mums. Manuprāt, Latviju par hokeja lielvalsti var saukt tikai fanu dēļ - pat dažādas hokeja slavenības ir sajūsmā par mūsu faniem. Viņu dēļ Latviju zin tālu aiz mūsu robežām. Varbūt šogad mūs var devēt par hokeja lielvalsti, jo gan U - 18, gan U - 20 izlases iekļuva Elites divīzijā, pieaugušo izlase nopelnīja ceļazīmi uz Olimpiskajām spēlēm, bet sieviešu izlase atgriezās pirmajā divīzijā. Bet jauniešu hokejs netiek atbalstīts - par ledu jāmaksā pašiem, par formām - tieši tā pat.

-Arī Latvijai tuvojas hokeja trakums, bet, tavuprāt, kura komanda šogad uzvarēs čempionātā?
Grūti pateikt, bet labas komandas šogad nokomplektējušas vairākas izlases, kuras parasti tiek pieskaitītas favorītiem - Čehija, Slovākija, Kanāda, Amerikas Savienotās Valstis, Krievija, Zviedrija. Čempionāts būs interesants, pārsteigumiem bagāts. Ja no Nacionālās hokeja līgas (NHL) izslēgšanas spēlēm izlidos Vašingtonas "Capitals", tad krieviem būs ievērojams pastiprinājums. Bet skatīsiemies kā būs. Vairāk tomēr ceru uz latviešiem - lielākais gandarījums, ka sastāvā iekļuvis Roberts [Jekimovs - aut.], čalis tiešām kapājās, pierādīja sevi un nopelnīja vietu izlases sastāvā.