Facebook
GooglePēterburga un Maskava. 1. daļa.
@JanisParums
eSports.lv sadarbībā ar "Sporta Avīzi" uzsāk rakstu sēriju 3 daļās, kurās centīsies salīdzināt Latvijas izlases problēmas, veiksmes un neveiksmes divos pasaules čempionātos, kas norisinājās Krievijā – Sanktpēterburgā 2000. gadā un Maskavā 2007. gadā.
Pirms 2000. gada pasaules čempionāta Latvijas hokeja izlasei un tās amatvīriem bija gana problēmu, taču lielāko daļu no tām viņi bija sagādājuši sev paši. 1999. gada čempionāts Norvēģijā tika aizvadīts neveiksmīgi izkrītot no A grupas, kas nozīmēja – lai tur atgrieztos, nāksies spēlēt kvalifikācijas turnīrā. Pavasarī no galvenā trenera amata atkāpās Leonīds Beresņevs, vasarā par jauno treneri tika iecelts Haralds Vasiļjevs, bet rudenī Latvijas hokejisti uzvarēja kvalifikāciju un pilntiesīgi atgriezās elitē.
Pēc ilgiem laikam treniņi beidzot notika latviešu valodā. Kā nu ne, ja galvenais treneris bija latvietis Vasiļjevs, kas veica diezgan kardinālas pārmaiņas. "Savā izlasē vietu Znarokam pagaidām neredzu", tā jau pašā sākumā atzina Vasiļjevs, un, kā izrādījās – čempionāts Norvēģijā Znarokam izrādījās pēdējais karjerā spēlētāja statusā (hokejists netika paņemts arī uz kvalifikācijas turnīru). No Znaroka gan Vasiļjevs atbrīvojās aizmuguriski un visai "netīri", lai gan vēlāk viss tika izrunāts un kara cirvītis it kā aprakts.
Latvijas izlasei skandāli vienmēr ir piestāvējuši un 2000. gads nebija izņēmums. Neilgi pirms čempionāta izcēlās tā saucamais "hokejistu kartīšu" skandāls, kad Latvijas Hokeja federācija (LHF) sadarbībā ar "Ādažu Čipsiem" nolēma nopelnīt uz Artūra Irbes un Sanda Ozoliņa slaveno vārdu rēķina. Protams, bez pašu hokejistu ziņas, kas sportistos izraisīja lielu sašutumu. Kā vēlāk atzina Irbe, bija svarīgi radīt precedentu, lai tamlīdzīgas lietas vairāk neatkārtotos. Federācija Irbi nosauca par pašlabuma meklētāju un merkantilisma tārpu, taču taisnība izrādījās vārtsarga pusē - rezultātā, LHF ar Kirovu Lipmanu priekšgalā bija spiesta "Irbes un Ozoliņa fondam" izmaksāt kompensāciju 20 000 latu apmērā.
Pārbaudes spēles pirms gaidāmā čempionāta, cerības neviesa – sešās spēlēs tika izcīnīja tikai viena uzvara (pret Franciju 6:2), divi neizšķirti (pret Franciju un Krieviju – 2:2) un piedzīvoti trīs zaudējumi (pret Krieviju (3:5) un Somiju – 1:2; 3:6). Izlasei nevarēja palīdzēt arī vairāki spēlētāji, tostarp Sergejs Žoltoks, kuram 1999. gada čempionātā izvērtās skandāls ar izlases ģenerālmenedžeri Helmutu Balderi (vairāki izlases hokejisti pēc tam atzina: "Tāds bardaks kā Norvēģijā, līdz šim nebija bijis"). Pēc neveiksmīgās spēles ar Austriju (2:5), Balderis Žoltoku nosauca par "šestjorku", kas bez pamata sadomājies pretendēt uz izlases līdera godu. Žoltoks atbildi parādā nepalika un aizsūtīja Balderi "na**j". 2000. gadā Sergejs uz Pēterburgu neaizbrauca cita iemesla dēļ (ģimenē bija gaidāms pēcnācējs), taču ļaudis sprieda, ka pat ja pēcnācējs jau būtu nācis pasaulē, diez vai Žoltoks brauktu spēlē izlasē, kurā starp amatpersonām ir arī Balderis.
Šogad sagatavošanās posms aizvadīts bez skandāliem un pavisam mierīgi. Znaroks, kuru savulaik izbrāķēja Vasiļjevs, pats kļuvis par izlases galveno treneri un savus hokejistus aizstāv "kā cāļu māte mazos cālēnus", turklāt publiski nav atļāvies kritizēt nevienu. Salīdzinot ar Pēterburgu no izlases spēlētāja par treneri kļuvis vēl viens hokejists, proti, Harijs Vītoliņš. Znarokam Maskavā būs pirmais pasaules čempionāts galvenā trenera amatā un atliek tikai minēt kā bijušajam Latvijas izlases līderim, kas savulaik Latviju "iestūma" A grupā, veiksies.
Gatavojoties pasaules čempionātam, sākotnēji vislielākās bažas radīja vārtsargu līnija. Pēteris Skudra, kurš sezonu aizvadīja pietiekami augstā līmenī Krievijā, turpināja 1997. gadā iesākto tradīciju (toreiz pirmajā spēlē ar ASV, Skudra, aizbildinoties ar sāpēm rokā, palūdza, lai viņu nomaina, par ko izpelnījās galvenā trenera Leonīda Beresņeva dusmas. Kopš tā laika Skudra Latvijas izlasē nav spēlējis) un atkal "uzmeta" Latvijas izlasi līdz ar to (kārtējo reizi) LHF prezidentu Kirovu Lipmanu. Šogad bēdīgā tradīcija varēja tikt lauzta, taču pārbaudes turnīros Skudra nespēlēja, galvenokārt, savainojumu dēļ. Vēlme savest kārtībā veselību, tika minēts kā galvenais iemesls, kāpēc Pēteris arī šoreiz atteica palīdzēt izlasei, turklāt – pašā sagatavošanās posma sākumā.
2000. gadā vārtsargu jautājums nebija tik aktuāls – vārtos bija mūris Artūrs Irbe, kuru vajadzības gadījumā varēja nomainīt Sergejs Naumovs. Šosezon Naumovs spēlēja Itālijā, kas lika pavīpsnāt par vārtsarga izvēli nevienam vien hokeja "ekspertam", it sevišķi interneta komentāros. Pārējie kandidāti – Mārtiņš Raitums un Edgars Masaļskis arī neizraisīja pārliecību. Raitums gan bija viens no trumpjiem "Rīga 2000" triumfā "Samsung" premjerlīgā, taču sezonas laikā rādīja ne visai stabilu sniegumu, savukārt Masaļskis uzspēlējis Vācijā un Baltkrievijā, pavasari sagaidīja bezdarbnieka statusā... Pārbaudes spēles gan apliecināja, ka "velns nav tik melns kā to mālē" un gan Naumovs, gan Masaļskis dažās pārbaudes spēlēs darbojās pat ļoti labi. Taču īstā atbilde uz jautājumu "cik labi īsti ir mūsu vārtsargi šogad?" tiks sniegta tikai šī čempionāta laikā.
Bija cerības ieraudzīt sastāvā NHL spēlējošos Kārli Skrastiņu, Raiti Ivanānu un Jāni Spruktu, taču vismaz pirmo divu kandidatūras ir oficiāli atkritušas – Skrastiņam "jāsalabo" veselība, bet Ivanānam jānokārto "zaļā karte". Ir cerības, ka otrajā posmā izlases rindās varētu spēlēt Jānis Sprukts (ja Ročesteras "Americans" izkritīs no "play off" turnīra). Mārtiņam Karsumam, pēc viņa aģenta Pola Teofanusa solījuma, vajadzēja Maskavā vajadzēja būt līdz 27. aprīlim, taču izskatās, ka arī viņš komandai pievienosies tikai otrajā posmā.
Pārbaudes spēlēs Latvijas hokejisti izcīnīja 3 uzvaras (pret Vāciju (3:2), Austriju (4:0) un Dāniju (5:2)) un piedzīvoja trīs zaudējumus (pret Vāciju (1:3), Somiju (3:7) un Slovākiju (2:3)), ar katru spēli uzlabojot savu sniegumu, kas Maskavas virzienā ļauj raudzīties ar optimistisku skatu.
Salīdzinot spēlētājus – no 2000. gada čempionātā spēlējušajiem, Maskavā spēlēs 8 hokejisti (Sergejs Naumovs, Rodrigo Laviņš, Atvars Tribuncovs, Aleksandrs Ņiživijs, Aleksandrs Semjonovs, Leonīds Tambijevs, Grigorijs Panteļejevs un Herberts Vasiļjevs), skaidrības vēl nav par Jāni Spruktu, bet pēdējā pārbaudes spēle izrādījās liktenīga Viktoram Ignatjevam, kurš nespēlēs savainojuma dēļ.
Nozīmīga būs jau pirmā turnīra spēle pret Šveici (šodien, plkst. 15:15), bet nepielūdzamā statistika liecina – pirmajās spēlēs nekad neesam uzvarējuši. Arī Šveici nekad pasaules čempionātos neesam uzvarējuši...
Izmantotie resursi:
Sporta Avīze
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
par jums.
P.S Ka man ta shveice besiiiiiiiiii
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Citāts:
Publicējis Didro
Citāts:
Publicējis hopkins
UZVARA UZVARA UZVARA!Cerams jaunie tagaadinaas vecajiem bukiem kas ir ciinjasspars!TAD BUUS PA SPEEKAM ARII ZVIEDRI!SARAUUUUUJ!
Naivais antiņš!....
.....stikla kalnaa
[+] [-]
[+] [-]
tik zheel ka muuseejie pakaasa pirmo speeli
[+] [-]
[+] [-]