Facebook
GoogleHokejam nepieciešamas emocijas
Kopš pagājušās nedēļas spēles starp Bufalo un Otavas komandām, kad Kriss Nīls ar apšaubāmu spēka paņēmienu notrieca uz ledus Krisu Druriju, tā izraisot vairākus kautiņus starp abām komandām, ir pagājusi vairāk kā nedēļa, taču joprojām līgā nerimst diskusijas ap notikušo.
Pārāk bieži hokeju komandu darbība laukumā ir par daudz “iestudēta”. Vienādos sastāvos komandas spēle “trap” , pēc tam ātri vien kāda no komandām nonāk vairākumā vai mazākumā par nejaušu kontaktu ar nūju. Tiklīdz kāds no komandas spēlētājiem pielieto kādu spēka paņēmienu un spēlē var notikt kāds emocionāls uzplaiksnījums, tā uzreiz seko vesela piešķirto sodu virtene, kura momentā nokauj gan spēles ritmu, gan tās tempu. Citā gadījumā spēles tiesneši dodas tieši pie komandu soliņiem nomierināt abas komandas, tādējādi atņemot spēlei to, ar ko agrāk tā pievilināja daudzus hokeja fanus.
Šis nebūt nav ieteikums, lai katrā spēlē mēs nepārtraukti redzētu kautiņus. Nebūt nav arī patīkami redzēt, ka tāds spēlētājs kā Drurijs gūst traumu. Taču jaunie noteikumi un pārāk skarbā Nacionālās hokeja līgas (NHL) vadības metode “turēt visas lietas grožos”, atņem hokeja spēlei kaut ko ļoti būtisku. Tieši šī pārliekā lietu kontrolēšana traucē līgai izveidot jaunus komandu dueļus savā starpā. Pārāk sīkumainā tiesāšana un nepārtrauktās tiesnešu bailes “izlaist spēli no rokām” vienkārši atņem spēlei jebkādu emocionālo spriedzi. Šis tiešām nav izmisuma sauciens, lai NHL līgā atgrieztu “vecos labos laikus”, taču būtu kardināli jāmaina sīkumaino pārkāpumu sodīšanas sistēma un jāļauj fiziskajai spēlei dominēt, kā arī ļaut spēlē ieplūst vairāk emocijām.
Austrumu konferences komandās spēlē ļoti daudz jaunu un talantīgu hokejistu, kas piedod spēlei savu intrigu, taču joprojām daudzas no aizvadītajām spēlēm ir pārlieku garlaicīgas, kad ik pēc pāris sekundēm atskan tiesneša svilpe par nelielu kontaktu divu spēlētāju starpā. Rietumu konferences komandas, tuvojoties izslēgšanas kārtas spēlēm, arvien biežāk un biežāk “ierokas” aizsardzībā, un tikai nepārtrauktie spēles vairākumi un mazākumi spēj nodrošināt komandai nepieciešamos uzvaras vārtus. Spēlei pietrūkst intrigas, un, nepārtraukti vērot, kā kāds spēlētājs atkal dodas uz noraidīto soliņu, nemaz nav interesanti.
NHL līgas vadībai ir jāatrod ceļš, kā atgriezt spēlē emocijas, lai pēc pāris gadiem šis periods nepaliktu hokeju fanu atmiņās, kā garlaicīgais, bez emocijām izspēlētais vairākuma vai mazākuma hokejs.
[+] [-]
Citāts:
Publicējis Abrags
īstenībā visas vainas jau sākās no tā, ka viņi (Z-Amerikā) spēlē uz mazākiem laukumiem kā Eiropā
Kā pretargumentu minēšu vēl PSRS laikus - hokeju ko pats savām acīm skatīju 80-tajos gadus. Un kas, iespējams, tolaik bija vēl skatāmāks kā pat NHL. Un, nu nebija kautiņi ikdienas sastāvdaļa tolaik Eiropas hokejā. Jā, protams, arī izkāvās, taču tas bija daudz ierobežotāk kā Z-Amerikā.
A problēmas sakne jau ir tā, ka mūsdienās ir ievērojami pieauguši hokeja ātrumi un jebkura pretdarbība pret ātrumā slidojošu hokejistu jau ir bīstama. Tāpēc ir pilnīgi saprotama gan NHL gan IIHF vēlme ierobežot un stingrāk vērsties pret noteikumu pārkāpumiem. Cita lieta, ka ir pieaudzis tiesnešu subjektīvisms un ir ļoti daudz epizodes, kad tiesneši var ļoti dažādi reaģēt (respektīvi, viens noraidīs, taču cits viņa vietā ne).
Nekādā gadījumā Tev nepiekrītu!! PSRS hokejs bija daudz lēnāks, garlaicīgāks un vienmuļāks nekā Z-Amerikā. Tur jau tā lieta, ka uz mazākiem laukumiem bija daudz vairāk metienu pa vārtiem, ripa nemitīgi bija vārtu priekšā, nevis laukuma stūros kā Eiropā. Bija daudz mazāk tiesneša svilpju, komandas milzīgos ātrumos devās no vieniem vārtiem uz otriem, samērā retas bija t.s. aizmugures un pārmetienu, kas bija ļoti raksturīgi PSRS, kur vienu periodu dažkārt pat spēlēja 45 minūtes. Arī runājot par emocijām , spēka spēli, ko mēs šeit tik ļoti bieži pieminām, PSRS nekad nebija salīdzināma ar NHL, kur iepriekš nekad nevarēja paredzēt spēles iznākumu.Jā krievi nereti spēlēja interesantāk tieši no radošā viedokļa, vairāk kombināciju un piespēļu, bet emociju, metienu pa vārtiem,spriedzes un ātrumu vairāk bija NHL.
[+] [-]
Visā visumā piekrītu arī es rakstā teiktajam, taču man ir dažas atrunas arī par to , ko saki Tu :
Kur Tu redzi šos daudzos plusus šobrīd ? Vai tiešām tie ir šie rezultāti 7:5, 8:6, nemaz nerunājot par 6:5 , kas atkārtojas ja ne katru dienu, tad katru otro gan. Spilgts piemērs pavisam nesenā spēlē starp Floridu un Wašingtonu, kur pusi no laika komandas spēlēja bez vārtsargiem un aizsardzības. Vai tiešām tie ir tie plusi, ka no trim iemestiem vārtiem 2 ir gūti nevienādos sastāvos ? Vai tas ir pluss, kad tiesneši komandu overtaimā atstāj 3 (!! ) vīru sastāvā ? Es nerunāju par spēli Latvija Kanāda, tā bija hokeja izvarošana pēc būtības. Arī es piekrītu daudzām izmaiņām, bet problēma ir tā, ka viss nedaudz sāk aiziet galējībās.Goli ir bijuši un būs, skaistas kombinācijas un ātrums ir bijis pie jebkādiem noteikumiem, tāpat arī tas, ka asinis lija un līs arī turpmāk, lai cik ciniski tas arī kādam neizklausītos.Diemžēl daudzos aspektos t.s. jaunie noteikumi nav ienesuši daža laba kārotās izmaiņas. Ir skaidrs , ko viņi ar to gribēja panākt, lai gūtu vairāk vārtus, līdz ar to skatītāji vairāk nāktu uz spēlēm un vairāk kāda kabatā ripotu dolāri. Diemžēl ir panākts pretējais.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Citāts:
Publicējis Mizantrops
Varētu Zālamana spriedumu pieņemt, lai vienu sezonu spēlē pēc vecajiem noteikumiem, nākamo pēc jaunajiem. Un tā visu laiku. 
Nu re, gaumes lieta vien ir. Ko darīsim?
Vienkaarshi jaatrod kaut kaads vidussceljsh!
[+] [-]
Citāts:
Publicējis als
Es piebiedrojos tiem, kas vēlas veco labo hoķi atpakaļ! Bija man iespēja vērot te nesen (pirms apmēram mēneša) Dallasu ar AVS kur spēle beidzās 7:5 (ja nemaldos) un spēle bija vienkārši nebaudāma! Ok, kīperi tad arī nebija uzdevumu augstumos, bet "Man tāds hokejs nav vajadzīgs!" [(C) Ozerovs]! 
Cik tautas tik viedokļu!
Zinu , par kuru spēli Tu runā. Vienīgais,kas todien nenodrebēja pa īstam, bija Dallasas 2. vārtsargs Smits. Budajs izgāzās jau pašā spēles sākumā , pēc tam arī Turko. Par Teodoru nerunāšu. Šāda spēle ir iznākums tā dēvētajam "uzbrukuma hokejam ", par kuru te daži ir ļoti lielā sajūsmā. Interesantākais ir tas, ka Rietumu konferencē šādi brīnumi gadās ievērojami retāk nekā Austrumos, kur visi pieraduši skriet pa galvu pa kaklu .
[+] [-]
Viegli pateikt... Mēs jau te varam rakstīt, rakstīt, rakstīt, spriest, spriest, spriest, tikai nevienu tas neinteresē. Paliks viss kā ir, kamēr tas neveiksminieks Betmens būs pie varas. Šo gan taisoties pie pirmās izdevības noņemt, nu, paskatīsimies, vai tiem sazvērniekiem kas sanāks...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Jap! Smits kā sāka tad stāvēt tā man tā liekas stāv vēl tagad, jo šim tur ne pa jokam sērija sākās!
[+] [-]
Labs! ;DDD Hokalets!!!
[+] [-]
Sorry! Pirksti samisējās!
[+] [-]
Taču kur es piekrītu ir tas, ka pralēli šim Zero tolerance tiek apkaroti arī kautiņi (Ieviešot to instigator penalty un plus vēl papildus ar naudas sodu sodot spēlētājus un komandas par atkārtotiem kautiņiem). Cik saprotu, tad šajā gadījumā NHL vadība nesen nāca klajā ar mīkstākiem sodiem (Iemesls gan bija nevis emociju, spriedzes un šova dēļ, bet gan dēļ tā ka lūk izrādās ir pienākuši laiki, kad nav kas aizstāv (precīzāk, negrib to darīt) šos jaunos talantus piem, Krosbiju.
Ok tas bija par NHL, taču manuprāt patiešām liela problēma ir ar IIHF rīkotajiem izlašu turnīriem. Ja NHLā komandas var maiņu ceļā pastiprināties, tad izlases to gluži loģiski nevar izdarīt un šie Zero tolerance notiekumi visizdevīgākie ir tieši hokeja lielvalstīm, kurās ir meistarīgāki spēlētāji, bet tādām mazām valstīm, kā Latvijai un tamlīdzīgām ši noteikumi ir absolūti neizdevīgi, jo tas nozīmē, ka ļoti bieži nākas spēlēt mazākumā.
[+] [-]
[+] [-]
"My NHL? My ass." - Adam Proteau
[+] [-]
Citāts:
Publicējis Leflērs
Citāts:
Publicējis Abrags
īstenībā visas vainas jau sākās no tā, ka viņi (Z-Amerikā) spēlē uz mazākiem laukumiem kā Eiropā
Kā pretargumentu minēšu vēl PSRS laikus - hokeju ko pats savām acīm skatīju 80-tajos gadus. Un kas, iespējams, tolaik bija vēl skatāmāks kā pat NHL. Un, nu nebija kautiņi ikdienas sastāvdaļa tolaik Eiropas hokejā. Jā, protams, arī izkāvās, taču tas bija daudz ierobežotāk kā Z-Amerikā.
A problēmas sakne jau ir tā, ka mūsdienās ir ievērojami pieauguši hokeja ātrumi un jebkura pretdarbība pret ātrumā slidojošu hokejistu jau ir bīstama. Tāpēc ir pilnīgi saprotama gan NHL gan IIHF vēlme ierobežot un stingrāk vērsties pret noteikumu pārkāpumiem. Cita lieta, ka ir pieaudzis tiesnešu subjektīvisms un ir ļoti daudz epizodes, kad tiesneši var ļoti dažādi reaģēt (respektīvi, viens noraidīs, taču cits viņa vietā ne).
Nekādā gadījumā Tev nepiekrītu!! PSRS hokejs bija daudz lēnāks, garlaicīgāks un vienmuļāks nekā Z-Amerikā. Tur jau tā lieta, ka uz mazākiem laukumiem bija daudz vairāk metienu pa vārtiem, ripa nemitīgi bija vārtu priekšā, nevis laukuma stūros kā Eiropā. Bija daudz mazāk tiesneša svilpju, komandas milzīgos ātrumos devās no vieniem vārtiem uz otriem, samērā retas bija t.s. aizmugures un pārmetienu, kas bija ļoti raksturīgi PSRS, kur vienu periodu dažkārt pat spēlēja 45 minūtes. Arī runājot par emocijām , spēka spēli, ko mēs šeit tik ļoti bieži pieminām, PSRS nekad nebija salīdzināma ar NHL, kur iepriekš nekad nevarēja paredzēt spēles iznākumu.Jā krievi nereti spēlēja interesantāk tieši no radošā viedokļa, vairāk kombināciju un piespēļu, bet emociju, metienu pa vārtiem,spriedzes un ātrumu vairāk bija NHL.
Šoreiz gan nevaru Tev piekrist!
NHL tā ažiotāža bija un arī vēl joprojām ir balstīta uz šovu un tie paši kautiņi notiek vairāk uz publikas un komandas "uzkurināšanu".
Savukārt, PSRS čempī viss notika paīstam un ja spēlētāji izkāvās, tad viņu starpā bija reāls konflikts, nevis vnk "treneris man lika kauties".
Runājot par fanu reakcijām, tad, ka jau Tu labi zini, PSRS laikos tribīnēs stāvēja OMON un Miliči, kuri visus "aktīvitus" vnk veda uz izloatoru.
Ta ka nevajag jau teikt, ka NHL bija viss baigi forši un PSRS čempī nebija nekā. Vnk NHL viss bija (ir vēljoprojām) pakārtots šovam, bet PSRS čempī bij' viss pa īstam...
[+] [-]
Citāts:
Publicējis tumbas
Runājot par šo tēmu, mani daudzmaz apmierna šīs izmaiņas, jo ir mainījusies rezultativitāte. Pareizi te džeki minēja, ka [cenzēts] ārā skatīties tādas spēles, kur kāda komanda 2 ripas iemoka kastē, un pēc tam pilnībā iesēžas aizsardzībā. Pie tādas rezultāta starpības uzreiz daudzmaz bija skaidrs, ka šī komanda uzvarēs spēlē. Šobrīd tā nevar teikt, un nav tādas spēles, kurā var droši prognozēt uzvarētāju.
Vienīgais kas mani ļoti kaitina, ir tiešām šie daudzie sīkie noraidījumi. Domāju, ka šo ķeksēšanas un turēšanas latiņu varētu pacelt nedaudz augstāk. Protams, situācijas ir daudz un dažādas, taču nav normāli tas, ka aizsargs, esot nedaudz aizmugurē uzbrucējam, ar nūju pieskaras tā ķermenim, un tiesneša roka uzreiz tiek pacelta. Nu tas točna ir pilnīgs sviests!
Es arī esmu to pusē, kuri saka, ka tie, kas grib just asiņainas emocijas un izdauzītus mūļus, lai skatās boksu!
Pirmkaart paskaties NHL speelju statistiku, nav jau tie noraidiijumi palikushi iipashi vairaak, vienkaarshi hokejs ir palicis par taadu miiksto speeli, dzhekam knapi pieskaras un ir jau noraidiijums. Es gribu redzeet hokeju nevis baletu uz ledus, par ko briizhiem paarveerties tagadeejais hokejs. Paskaties 1997. gada PCh speeli LAT-CAN, viss bija konkreeti un nekaada baabu hokeja
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]