Facebook
GoogleS. Ozoliņš: Vēl gribas sevi pierādīt!
Ingmārs Jurisons
@IngmarsJurisons
2008-02-20 19:43
@IngmarsJurisons
2008-02-20 19:43
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze
eSports.lv piedāvā fragmentus no intervijas ar Sanhosē "Sharks" aizsargu Sandi Ozoliņu, kura atgriešanās sezona NHL pagaidām izvērtusies viļņveidīga, tomēr hokejistam nav likusi zaudēt ierasto noskaņojumu un vaļsirdību.
- Jāsāk ar jautājumu, uz kuru Latvijā joprojām nav atbildes, bet tikai versijas - kāpēc laikā ap Jauno gadu piecās spēlēs netiki pieteikts sastāvā?
- Tādēļ, ka es slikti spēlēju! Spēlēju patiešām švaki, un trenerim piegriezās skatīties uz manām kļūdām. Kaut arī tajā brīdī vinnējām, jau arī pats gaidīju to momentu, kad viņa pacietības mērs būs pilns - patiesībā, biju tam gatavs jau pāris mačus agrāk. Centos un mēģināju kaut ko darīt, taču jutu, ka galīgi nav labi.
- Morāli nebiju gatavs spēlēt, mocīju sevi. Fiziskā ziņā viss bija labi, taču brīžiem pielaidu tik stulbas kļūdas! Tā, ka tas [trenera lēmums] bija gaidāms, un man tur pat nebija par ko apvainoties. Komanda spēlēja labi, un diezgan labi iztika arī bez manis.
- Pusoficiālā versija bija tāda, ka esi sakasījies ar treneri Vilsonu.
- Nē, nē. Saprotams, ka mūsu attiecības nebija labākās, taču nekāda kasīšanās nebija - vienkārši es slikti spēlēju.
- It kā tu iemetiena laikā esot runājies ar Krisu Čeliosu.
- O, bija tāda lieta! Taču tas jau bija pēc tam. Tad treneris mani vienkārši spēles laikā pamatīgi nostrostēja par to, ka pirms iemetiena pārmiju dažus vārdus ar Čeliosu. Bet tur es pats biju vainīgs.Un nevar jau apvainoties, kad pats esi vainīgs! Tas arī patiesībā viss. Sanāca, ka tieši pēc manas nosēdināšanas bija pacēlums un komanda spēleja labi. Es tikmēr trenējos un gaidīju momentu, kad man atkal iedos uzspēlēt.
- Fakts, ka esi pieredzējušākais un panākumiem bagātākais aizsargs komandā nedod nekādas privilēģijas trenera acīs? Par katru kļūdu tiec sodīts tāpat kā jaunie?
- Tieši tāpat. Nu labi, varbūt kāds jaunais gurķis šajā situācijā tiktu norauts malā uzreiz, kamēr man viņš tomēr iedeva tās pāris spēles tomēr sevi mēģināt parādīt, bet uz beigām jau iemeslu pietika ar rezervi... Bet vispār [Vilsons] ir principiāls treneris. Varbūt ir daži spēlētāji, kuriem mača laikā tiek piedots kaut kas vairāk, nekā pārējiem, taču kopumā nekāda dalīšana labajos un sliktos nenotiek. Visi ir uz vienas strīpas.
- Cik stabilas šobrīd vispār ir tavas pozīcijas "Sharks" sastāvā? Pieteikumā esat desmit aizsargu uz sešām vietām.
- Reāli mums šobrīd ir astoņi aizsargi. Visiem ir vienvirziena līgumi, un tas nozīmē, ka nosūtīšana uz fārmklubu automātiski nozīmē - jebkuram citam klubam ir tiesības viņu paņemt sev. Un ar mazām algām tā ir ļoti reāla iespēja, jo nekādu lielu ietekmi uz budžetu tas neatstātu. Tas nozīmē, ka visi astoņi esam komandā. Pēdējā laikā bijām seši - viens [Duglass Murejs] ir savainots, Kails Maklārens šodien [mačā pret "Blue Jackets" - I.J.] atgriezās sastāvā. Tagad grūti paredzēt kā būs tālāk - jāskatās, kas notiks. Vienu dienu var būt ļoti labi, bet jau nākamajā sagriezties pilnīgi otrādāk. Īpaši jau tagad, kad jāgaida 26. februāris - lielā maiņu diena.
- Tīrā teorija - tavas pozīcijas laikam ir diezgan stabilas, jo...
- Kam tad es esmu vajadzīgs?! [Smejas.]
- Vajadzīgs "Sharks", jo tādi aizsargi ar minimālajiem līgumiem apkārt nemētājas!
- Nu, redzēs - šobrīd par šiem jautājumiem ir faktiski neiespējami runāt. Tās baumas iet viena pēc otras, bet reāli jau neviens neko nezina. Algu griestu ieviešana NHL ir ļoti izmanījusi visu sistēmu, pēc kādām līdz šim notika maiņas, jo tagad klubiem ir jārēķinās nevis ar to, ko viņi var, bet to, ko drīkst. Jārēķina uz priekšu - ne tikai par šo, bet arī nākamajiem gadiem. Šobrīd noteikumus diktē budžets.
- Lūk, viens no iemesliem, kādēļ noteikti neesi starp pirmajām kandidatūrām!
- Nezinu, nezinu. Tās baumas un spekulācijas nav pat jēgas lasīt, un es arī cenšos to nedarīt.
- Paskatoties tavu statistiku pēc Jaunā gada, cipari ir kā jaunībā - desmit spēlēs seši punkti un koeficients mīnus desmit... Vai tas nozīmē, ka vecais un prātīgais Ozoliņš ir izbeidzies, un virsroku atkal ņēmis slavenā uzbrūkošā aizsarga gars?
- [Smejas.] Varbūt tā var izskatīties pēc cipariem, taču nekas tāds jau tur nav. Mīnus desmit - tās šajā gadījumā ir piecas spēles pa mīnus divi. Vienu no tām pats redzēji - beigās tukšos vārtos, vēl viens arī tāds nekāds. Tajā pašā laikā šodien - tikko izlec uz laukumā, āha - plus viens! Bet mierīgi varēja būt būt mīnus divi vai trīs, bez variantiem. Taču, kā jau parasti šķiet pašiem spēlētājiem - ja statistika ir mīnusos, tā nav objektīva un nevienam nav vajadzīga. Ja plusos - nu, tad tu uzreiz esi baigi labais spēlētājs! Tā nu tas ir. Protams, vienmēr patīkamāk būt plusos, taču, ja spēles beigās komanda ir zaudētājos, un pasaka: "Aiziet, uz priekšu!", to iespēju iekrist ir vairāk. Ja vēl noņem vārtsargu, tad vispār.
- Nu, labi - savu laiku esi atsēdējis malā, tagad atgriezies un sadevis piespēles. Kopumā pats šobrīd esi harmonijā ar savu spēli?
- No dienas dienā. Vienu dienu iet labi, nākamajā - neizdodas nekas... Ļoti grūti morāli - pat nezinu, kā izskaidrot. Nu jau divus gadus tā - ļoti jūtīgs pret kritiku esmu palicis. Nemāku vairs tik labi izlikties, un reizēm tas nodara lielu skādi - trenerim tikai atliek uz mani paskatīties, lai saprastu, ka tur nekā nebūs. Pleci zemē, lūpa uzmesta... O-o-okey, jāpietur viņš mazliet malā... Viņš nav gatavs iet un kapāt! Pagaidām to ļoti grūti pārvarēt, un es ar to tagad ļoti cīnos. Kā teicu - dažas dienas ir ļoti labas, citās šķiet: priekš kam es vispār spēlēju to hokeju?!
- Varbūt ir tā, ka galvenais mērķis - pierādīt sev un ģimenei, ka vari atgriezties un šeit spēlēt - ir piepildīts, un kaut kam nākamajam vienkārši pietrūkst motivācijas?
- Nu jā, taču - vienmēr jau gribas kaut ko labāku, vienmēr gribas maksimumu. Gribas spēlēt labi, un, kad nesanāk, tad centies vēl vairāk. Un reizēm tas ir pilnīgi pretējais tam, ko patiesībā vajadzētu darīt, un mazāk būtu labāk.
- Joprojām ir tā, ka gribas sevi pierādīt?
- Jā! Katru spēli! Gribas pierādīt sevi, gribas palīdzēt komandai uzvarēt, gribas izdarīt kaut ko pozitīvu uz laukuma. Tādā ziņā ar gadiem nekas nav mainījies - joprojām gribas visus vinnēt. Arī fiziskajā ziņā nav problēmu izdarīt, ko vēlos - paslidot vēl varu. Varbūt uzrāviens vairs nav tas, taču - tas man nekad īsti nav bijis! [Smejas.] Atgriežoties pēc tā lielā pārtraukuma, kas man bija, hokejs izrādījās savādāks - šis tas bija mainījies. Agrāk vairāk cīnījās, vairāk grāba ar rokām, bet tagad pat īsti pieskarties nevienam nedrīkst - tagad vairāk jāiziet uz slidošanu, jābūt gatavam skriet pakaļ, nospēlēt pozicionāli. Tāpēc pirms sezonas kaut kā tā izdomāju, ka šoreiz varbūt vairāk jāpacenšas būt vieglākam un kustīgākam, nevis jācilā tos svarus. Vairāk pastrādāju uz izturību.
- Tehniskam spēlētājam kā tev teorētiski tām būtu jābūt parocīgām pārmaiņām.
- Bet man jau ir 35 gadi! Tomēr tie jaunie divdesmitgadīgie skrien mazliet ātrāk...
- No vienas puses, "Sharks" tiek minēta starp Stenlija kausa pretendentiem, no otras - patiesībā nemaz tik tālu nav devītā vieta, kas nozīmētu palikšanu bez play-off. Uz kuru pusi šobrīd vairāk velk realitātē?
- Teikšu, ka vairāk tomēr uz to pirmo variantu, manuprāt. Taču kaut kas nedaudz mums pietrūkst, arī tas jāatzīst. Tas, ko tagad redzējāt pēdējās divās spēlēs - tas ne tuvu nebija mūsu labākais hokejs. Drīzāk pretēji! Ja skatāmies šodienas maču [pret "Blue Jackets", ko "Sharks" uzvarēja pagarinājumā ar 2:1 - I.J.] - mūsu spēle bija vairāk trešajā trešdaļā. Uz priekšu, viņu zonā, mēs skrienam apkārt pārējiem, viņi - atsitās. Grūti pateikt, taču visu laiku kaut kas nedaudz pietrūkst - vai nu pārliecības, vai pieredzes.
- Tātad kopumā "Sharks" iespējamie panākumi šobrīd vairāk ir noskaņojuma un saspēles, nevis meistarības jautājums?
- Tā gandrīz varētu teikt. Pirmais, ar ko jāsāk - kaut kā ir jādabū tā ripa pretinieku vārtos. Meistarība ir, viss ir, taču ripa vārtos neiet... Ar vienu maiņu Stenlija kausa sērijā uzvarēt nav iespējams. Jābūt vismaz divām. Septiņas spēles pret vienu un to pašu komandu - viņi noteikti izdomās, kā to vienu maiņu tomēr nosegt. Ja ne pirmajā kārtā, tad otrajā vai trešajā tas noteikti notiks.
- Tev pašam play-off spēles un gaisotne vēl izraisītu īpašas emocijas?
- Iespējams, taču arī šobrīd katru spēli mēģinu spēlēt tik labi, cik varu. Dažreiz nesanāk, dažreiz sanāk tīri normāli. Bet, kā man sieva vienmēr saka - man jau nekad nav perfektu spēļu. Teiksim, ja izdaru desmit labas lietas un tikai vienu sliktu, atmiņā noteikti paliek tā viena, bet desmit labās es aizmirstu. Jāiemācās domāt savādāk, aizmirst tādas lietas.
- Pats priekš sevis esi pieņēmis lēmumu - šī tev ir vienas sezonas atgriešanās, vai nenoteikta termiņa atgriešanās?
- Nezinu. Lai šī sezona beidzas, tad redzēs - vienalga, kad tas notiks. Varbūt aprīlī, varbūt jūnijā. Ko man domāt par nākamo septembri, ja rīt vēl hokejs jāspēlē!
+3 [+] [-]
-6 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
Ar izlasi vinsh ir pateicis skaidri un gaishi - vairs nee!!! Un 99,9% nekas tur nemainiisies!!!
+8 [+] [-]
Nu ok, ok, nav jau 1. Numura zvaigzne NHL un arii ar to Latvijas izlasi neiet kaa gribeetos, tomeer tas ir Sandis- cilveeks ar lielu gribasspeeku!
+5 [+] [-]
-4 [+] [-]
SJS gaidīja to, ka santis būs galvenais PP vilcējspēks, bet beigās irzrādas, ka nekā...
-2 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
Peec principa nekad nesaki nekad
Bet ja godiigi pret diviem raksturaa pilniigi preteejiem cilveekiem Irbes un Ozolina, cienja un respekts ir vienliidz liels!!!
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
šo izlasiet kārtīgi
- Jāsāk ar jautājumu, uz kuru Latvijā joprojām nav atbildes, bet tikai versijas - kāpēc laikā ap Jauno gadu piecās spēlēs netiki pieteikts sastāvā?
- Tādēļ, ka es slikti spēlēju! Spēlēju patiešām švaki, un trenerim piegriezās skatīties uz manām kļūdām. Kaut arī tajā brīdī vinnējām, jau arī pats gaidīju to momentu, kad viņa pacietības mērs būs pilns - patiesībā, biju tam gatavs jau pāris mačus agrāk. Centos un mēģināju kaut ko darīt, taču jutu, ka galīgi nav labi.
-1 [+] [-]
[+] [-]
OZO ir cilveks ar cinassparu un gribaspeku, LAI VINAM VEICAS
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]