Visu laiku veiksmīgākās un neveiksmīgākās drafta izvēles

Veiksmīgāk draftētie.

Ne vienu reizi vien ir gadījies, kad hokejists, kurš draftēts, piemēram, sestajā vai septītajā kārtā izrādās ļoti spējīgs un noderīgs. Aplūkosim veiksmīgākos gadījumus.

Peters Bondra no Slovākijas tika draftēts tikai astotajā kārtā ar 156.kopējo numuru, taču tas viņam netraucēja 1081 karjeras spēlē sakrāt 892 (503+387) punktus un Vašingtonā, kura viņu draftēja, aizvadīt 14 sezonas. Piedevām, tieši Bondra guva izšķirošos vārtus Slovākijas izlasei 2002.gada pasaules čempionāta finālā, kad slovāki vienīgo reizi uzvarēja čempionātu.

Pāvels Burē, leģendārais krievu hokejists tika draftēts sestajā kārtā ar 113.numuru, piedevām, atbilstoši NHL toreizējiem noteikumiem, viņu nemaz nedrīkstēja draftēt, taču NHL, pateicoties Igoram Larionovam, mainīja savu lēmumu un Burē kļuva par vienu no 90to gadu labākajiem vārtu guvējiem.

Pāvels Dacjuks, kurš šogad bija viens no vadošajiem spēlētājiem Detroitas "Red Wings" Stenlija kausu izcīnījušajā komandā, tika draftēts 1998.gadā sestajā kārtā ar kopējo 171.numuru. Dacjuks tika draftēts vien pateicoties Hakanam Andersonam, Eiropas galvenajam Eiropiešu skautam, kurš viņu ievēroja: "Tas bija otrais gads, kad varēja viņu draftēt. Pirmajā gadā viņu pat nepamanīju, jo viņš nav no augumā lielākajiem, taču redzēju, ka viņam ir spējas un komanda viņam deva iespēju." Pārējais ir vēsture.

Dominiks Hašeks tiks draftēts tālajā 1983.gadā desmitajā kārtā ar 199.kopējo numuru. Toreiz aukstā kara laikā Čikāgas "Hawks" cerēja, ka šis vārtsargs atkristu no Čehoslovākijas izlases, taču tā nenotika un, kad Hašeks beidzot aizbrauca uz Čikāgu 1990.gadā, treneris Maiks Kīnans atteicās viņu iespēlēt un laist laukumā Eda Belfūra vietā, taču Hašeks, pārsvarā spēlējot Bufalo un Detroitā, kļuva par vienu no lieliskākajiem vārtsargiem NHL vēsturē.

Tomašu Kaberli desmitajā kārtā ar 204.kopējo numuru draftēja Toronto, viņi nebija vienīgie, kas bija noskatījuši jauno čehu, jo to vēlējās arī Otavas "67’s" no Kanādas hokeja līgas, taču Kaberle, kurš nevēlējās turpināt savu karjeru Čehijas klubā "Kladno", izvēlējās Toronto un nākamā būs viņa desmitā sezona NHL.

Pavels Kubina tika draftēts septītajā kārtā ar 179.numuru un, kā rakstījuši avoti Sanktpēterburgā, izrādās toreizējo komandas menedžeri Filu Espozito esot iespaidojis Kubinas labais sniegums pasaules čempionātā. Šobrīd gan viņa nākotne karājas gaisā, jo Toronto "Maple Leafs" ir pieņēmuši jaunu treneri Ronu Vilsonu.

Niklasu Lidstrēmu ar 53.numuru vien trešajā kārtā tālajā 1989.gadā draftēja Detroita. Šobrīd leģendārais zviedru aizsargs ir ieguvis sešas Norisa balvas un šajā skaitā NHL vēsturē atpaliek vien no Daga Hārvija un Bobija Ora, kuriem attiecīgi septiņas un astoņas balvas.

Henriks Zeterbergs draftēts viszemāk no šajā sarakstā esošajiem hokejistiem, septītajā kārtā ar 210.kopējo numuru. Hakans Andersons par to izsakās: "Pēc tam, kad viņu draftējām, viņš ļoti attīstījās. To nevar izskaidrot, viņš vienkārši kļuva stiprāks, ātrāks un daudz labāks." Šosezon Zeterbergs pirmoreiz guva vairāk kā 40 vārtu regulārās sezonas laikā un izskatās kā labākais spēlētājs blakus Sidnijam Krosbijam, kas spēj būt labs gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Tāpat viņš ieguva arī Kona Smita balvu kā izslēgšanas spēļu vērtīgākais spēlētājs.

2001. gadā draftētais Mareks Židlickis līdz tam četras sezonas spēlēja IHF "Helsinki", taču tad viņu ievēroja un draftēja Ņujorkas "Rangers" ar 176.kopējo numuru. 2002.gadā viņš tika aizmainīts uz Nešvilu, kur ir viena no galvenajām "Predators" vairākuma izspēles atslēgām.

Drafta neveiksmes

Desmit visu laiku neveiksmīgāk draftētie hokejisti.

Pāvelu Brendlu 1999.gadā ar ceturto kopējo numuru draftēja Ņujorkas "Rangers". Brendls tika pazemināts līdz rietumu hokeja līgai, kur spēlēja Kalgarī "Hitmen", taču viņa vājais darbs viņu pilnībā nogremdēja NHL Filadelfijas un Karolīnas komandās. Čehu uzbrucējs gan sācis gūt vārtus kopš pārcelšanās uz Zviedrijas "Elitserien", kur pērn spēlēja "Mora" klubā, bet šogad spēlē "Brynas" komandas sastāvā.

Tajā pašā gadā ar 24. kopējo numuru tika draftēts Luka Čereda. Vinš tiek nosaukts arī par vienu no lielākajām neveiksmēm Toronto "Maple Leafs" draftēšanas vēsturē. Čeredu pilnībā nomocīja veselības problēmas, kā dēļ viņam pat nācās izlaist visu 2000./2001. gada sezonu. Pēc dažiem gadiem AHL, traumas viņam spieda beigt karjeru.

Jirži Dudačeks bija paspīdējis divos pēc kārtas sekojošos pasaules U-20 čempionātos, tāpēc kļuva par Bufalo "Sabres" pirmās kārtas drafta izvēli ar 17.kopējo numuru. Taču, lai arī Skotijs Boumens ir viens no izcilākajiem treneriem NHL vēsturē, viņa gadi Bufalo "Sabres" ģenerālmenedžera amatā nebija diez ko veiksmīgi. Dudačeks nekad nerealizēja savu potenciālu starptautiskā mērogā.

Bjorns Johansons bija visaugstāk draftētais zviedru hokejists līdz 1989.gadam, kad Matss Sundins tika draftēts ar pirmo numuru. Johansonam, kurš tika draftēts ar piekto kopējo numuru 1976. gadā, tā arī neizdevās atstāt iespaidu uz NHL, nospēlējot vien dažas spēles Klīvlendā. Viņš gan 80tajos gados bija diezgan produktīvs viņa dzimtajā "Orebro".

1992. gadā ar 21. numuru draftētais Libors Polašeks gadiem ilgi spēlēja Čehijas un Slovākijas līgās, taču nespēlēja nevienā NHL spēlē, tāpēc starp "Canucks" atbalstītājiem kopā ar Džeisonu Hertneru un Aleksu Stojanovu pretendē uz visu laiku sliktāko pirmās kārtas drafta izvēli franšīzes vēsturē.

Patriks Štefans kļuva par pirmo numuru 1999.gadā, taču hronisko savainojumu dēļ sešās sezonās Atlantas sastāvā nerealizēja savu potenciālu. Viņu atceras arī par spēli, kurā viņš nokrita ar ripu tukšu vārtu priekšā un pretinieki Edmontonas "Oilers" guva vārtus divas sekundes pirms spēles beigām. Pēc šī apkaunojuma 2007.gada janvārī viņš nospēlēja atlikušo sezonas daļu, atgriezās Eiropā, taču Bernes klubā nospēlēja vien trīs spēles un beidza savas gaitas hokejā.

Aleksandru Svitovu ar trešo kopējo numuru draftēja Tampabeja un, lai arī viņš aizvadīja 179 spēles "Lightning" un Kolumbusas "Blue Jackets" klubos, 37 vārti centram ir gaužām maz.

Mišels Rīzens no Šveices tika draftēts 1997.gadā un ir visaugstāk draftētais šveicietis NHL vēsturē, taču viņš Edmontonas "Oilers" sastāvā 12 spēlēs atzīmējās ar vienu vienīgu rezultatīvu piespēli. Pašreiz viņš Davosā kļuvis par producentu, bet visticamāk 29 gadu vecumā pie otras NHL iespējas netiks.

Vašingtonas "Capitals" ar tādiem krievu spēlētājiem kā Aleksandrs Ovečkins, Aleksandrs Sjomins un Sergejs Fjodorovs ir daudz labāki, taču viņu tautietis Aleksandrs Volčkovs nevar šim sarakstam pievienoties, lai arī tika draftēts 1996.gadā ar ceturto kopējo numuru. Savainojumu vajātais Volčkovs, kurš bija lielisks OHL klubā "Barrie Colts", NHL aizvadīja vien trīs spēles, kur neguva nevienu punktu.

Čikāgas ar 10. kopējo numuru draftētais Mihails Jakubovs likās ļoti perspektīvs pēc viņa vienīgās sezonas rietumu hokeja līgā, kur "Red Deer Rebels" klubā guva 89 punktus, taču šķiet, viņā neaizķērās Brenta Satera vārdi par smago darbu. Viņš NHL 53 spēlēs guva vien 12 (2+10) punktus un joprojām nav īsti uzlabojies krievu Superlīgā, kur pērn spēlēja Severstaļas "Čerepovets" klubā.

Izmantotie resursi:
iihf.com