Hārtlijs sniedzis vērtīgas atziņas latviešu treneriem
Latvijas hokeja federācijas jaunā valde solījumu sarakstā ir atzīmējusi vēl vienu "plusiņu". Vakardien, Rīgas mākslas un mediju tehnikuma aktu zālē, zinātkāros jauniešus skolas solā nomainīja hokeja treneri, kuri piedalījās Latvijas hokeja izlases trenera Boba Hārtlija vadītajā seminārā. Ieradušies bija gandrīz visi pašmāju hokeja speciālisti - bērnu, jauniešu un Virslīgas komandu treneri.
Seminārā tika apskatītas divas tēmas: trenera darba plānošana un darba analīze. Konference noritēja angļu valodā, laika taupības nolūkos bez tulkotāja, tāpēc daudziem treneriem semināra apmeklējums bija neproduktīvs. Tomēr federācija bija parūpējusies par semināra ierakstīšanu video formātā, videofaili pēcāk tiks izsūtīti komandu pārstāvjiem.
Treneris Hārtlijs konferencē uzsvēra, ka hokejs veidojas no detaļām, treneriem liela uzmanība ir jāvērš jauno spēlētāju izglītošanai. Vecumā no 11 līdz 12 gadiem bērniem vispār nav nepieciešams stāstīt nekādas hokeja sistēmas, pamatā ir jāiemāca slidošana. Būtiskākais, ko uzsvēra Hārtlijs, un kādā no intervijām ir teicis arī federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols, tad jāveido ir gudri cilvēki: hokejam ir jābūt dzīves skolai. Treneriem ir atbildīgs uzdevums izglītot bērnus ne tikai hokejā, bet runāt par sāpīgām tēmām, kā alkoholu un narkotikām, kas jauniešu vecumā viņus var novest no ceļa.
Semināra pirmajā daļā kanādiešu speciālists lielāku uzmanību pievērsa teorijai, bet otrajā - deva zināšanas praktiskos jautājumos. Latvijas izlase semināra laikā tika pieminēta mazāk, bet viens no jauninājumiem, ko speciālists ieviesis valstsvienībā ir anketas. Četru dienu nometnes laikā, katram spēlētājam bija izdalīta anketa, kurā bija jāatbild uz vairākiem jautājumiem par sniegumu, ko spēlētājs var dot laukumā, atmosfēras veidošanu ģērbtuvē, savu pozīciju laukumā, kur jūtās vislabāk un citiem dažāda veida jautājumiem, lai treneris varētu labāk izprast hokejistus.
Ļaujam jums iepazīties ar nozīmīgākajām Hārtlija sniegtajām atziņām:
• Treneri sēž zem gigantiska mikroskopa;
• Treneris pārdod spēli, varbūt tu kādu iedvesmo;
• Hokejs ir dārgs sporta veids, tāpēc uz treneriem ir liels spiediens;
• Tā nav tikai slidošana un vārtu gūšana. Vajag mācīt dzīvi, hokejs ir skola;
• Treneriem ar jaunajiem hokejistiem nevajag baidīties runāt par alkoholu un narkotikām;
• Mani neinteresē tava karjera tik daudz, cik tava dzīve;
• Vajag spēlētājus, kas spēlē pa visu laukumu, ne tikai uzbrūk vai aizsargājas;
• NHL komandu skauti atklāj visus labākos planētas hokejistus;
• Spēlētājs ar talantu, bet bez spēles izpratnes pazūd ātri;
• Ja treneriem darbs nesagādā baudu, tad kā spēlētāji var izbaudīt spēli?;
• Vajag sastādīt plānu - vajag iemācīt staigāt, pirms ļaut skriet;
• Bērni mācās konkurēt. Konkurence ir katra bērna uzvara;
• No gada plāna uz mēneša plānu, no nedēļas plāna uz dienas plānu. Tas viss ir jāpieraksta. Ja tu neesi organizēts, tad tu izgāzīsies. Visi to pamanīs;
• Ar vecākiem ir jārunā, jo viņi ir daļa no spēles;
• Esmu nikns, kad uz ledus ir 20 čaļi un kustas tikai viens;
• Treniņā nedrīkst zaudēt nevienu sekundi;
• Veids kā tu trenējies ir veids kā tu spēlē;
• Spēlētājiem laukumā visu laiku ir jārunā, arī treniņos;
• Neprecīza piespēle treniņā - treneriem uzreiz jāsvilpj (jāaptur treniņš un vingrinājums jāsāk no jauna - aut.);
• Ja tu nerunā treniņā, tad treniņš tiek apturēts;
• Trenējot jauniešu komandas es jutos kā kapličā, jo neviens laukumā nerunāja.
Bobs Hārtlijs uzsver, ka treniņos un spēlēs ļoti svarīga ir savstarpējā komunikācija. Visu laiku ir JĀRUNĀ pic.twitter.com/6OOQwCSwrJ— Hokeja Blogs (@hokeja_blogs) February 15, 2017
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
Ja runājam konkrēti par angļu valodu un cik grūti, vai viegli to ir saprast, tad, kā cilveks, kas ir padzīvojis gan pie amīšiem, gan angļiem, varu teikt, ka amerikāņu sarunvaloda ir ļoti primitīva salīdzinot ar angļiem un nešaubos, ka Hārtlijs gluži Oxvordas līmenī nerunāja.. bet nu tas tā, katram ir brīva izvēle, ko viņš mācās un vai vispār mācās, bet apgalvot, ka 40+ teju nav iespējams apgūt valodu ir vnk absurdi, un nevajag ne pa pasauli apkārt klīst, ne ikdienā viņu izmantot (starpcitu, neizmantojot valodu ikdienā, tu zaudē spēju izteikties, nevis spēju saprast). Tieši šis kategoriskais apgalvojums bija tas, kāpēc tev atbildēju uz konkrēto komentāru.
P.s. un pēdejā piebilde- valodu neviens tev neiemācīs, valodu tu vari iemācīties tikai pats, var būt tikai labāki/sliktāki paņēmieni un palīgi, tas arī viss.
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
LHF | Bobs Hārtlijs vadīs semināru Latvijas...
+6 [+] [-]
+1 [+] [-]
Pareizi apgūt valodu pirmkārt nozīmē iemācīties apgūt tās skaņas kādas piemīt attiecīgajai valodai,kad tas ir izdarīts tad ausis sāk atpazīt svešā valodā runāto,sekojošā valodas apguve notiek jau daudz raitāk.
Latviešu valodas dīvainības mēs taču visi zinām,divskaņi,mīkstinājumi,vārdi ar vairākām nozīmēm.
Tas pats ar visām citām valodām-katrai savas īpatnības.Yes,sī,da,da ,jā,jā-ko anglosaksis savukārt sapratīs jo arī reizēm arī tā pasaka.
Dam,dam,tataram daram dam-vai šo kāds anglis tik viegli uztvers.
Protams visām valodām piemīt tāda savdabība kā dialekti,kas noteikti arī ir jāapgūst lai pilnībā izjustu valodas skaistumu.
Angļu valodu kuru mācīja skolās šobrīd paši angļi sauc par Šekspīra valodu,dzīvē ir mazliet savādāk,anglis skotu nesaprot,skoti paši katrā reģionā runā stipri vien atšķirīgi,tad vēl protams velsieši,īri iekš UK un ārpusē amerikāņi un austrāļi un kur nu vēl āfrikāņi kas jau skolas solā apguvuši angļu mēli,bet tā nu skan pilnīgi savādāk.Vēl īpatnāk skan angļu mēle no indieša mutes.
Rezultātā valoda kā tāda dinamiski mainās un attīstās ik brīdi,divsimt gadus atpakaļ jebkura valoda skanēja savādāk,arī latviešu valodā mēs paši latvieši daudz ko nesaprastu no agrākos laikos runātā.
[+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Es rakstu, ka nevajag pārtraukt treniņu pie KATRAS neprecīzas piespēles.
[+] [-]