Cinks kā jaunais "Dinamo" pirmajā izbraukumā nesa somas, nevis spēlēja hokeju

Kontinentālās hokeja līgas vēsturē pirmo uzvaru izcīnīja Rīgas "Dinamo", izbraukumā ar 4:2 pārspējot Habarovskas "Amur", un kopā ar komandu bija arī tobrīd 18 gadus vecais uzbrucējs Ronalds Cinks, kurš Latvijas izlasi pārstāvējis divos U18 un divos U20 pasaules čempionātos. Nokļūšanu pie lielās komandas viņš nosauca par sakritību jeb atrašanos īstajā laikā un īstajā vietā - Viktoram Bļinovam operācijas dēļ sagatavošanās cikls gājis secen, tāpēc fārmkluba "Rīga 2000" galvenais treneris Haralds Vasiļjevs vietā ieteicis centīgo uzbrucēju, kurš aktīvi trenējies, jo dzīvoja satraukumā par atskaitīšanu no komandas.

Centīgais Cinks iepaticies arī Rīgas "Dinamo" galvenajam trenerim Jūliusam Šupleram, turklāt komandas pieteikumā bija nepieciešams viens jaunais spēlētājs. Viss sakrita pa plauktiņiem, tāpēc 18 gadus vecais spēlētājs devās komandas pirmajā izbraukumā, kas ilga piecus mačus un kurā izdevās izcīnīt tikai vienu uzvaru. Cinks kopā laukumā pavadīja 1:37 minūtes.

"Bija baigi traki. Lidojumam vajadzēja būt 12 stundas, bet sanāca 17, jo Habarovskā bija migla. Kā jaunais tiku izmantots dažādiem papildus uzdevumiem - visi pēc lidojuma dodas uz viesnīcu gulēt, bet es kopā ar ekipējuma menedžeri un masieriem braucu krāmēt ārā somas. Vienreiz pēc mača bija smieklīgi, jo lika nest citu spēlētāju somas, un tad Lauris Dārziņš jautāja: "Kāpēc viņam jānes mana soma? Pats varu." Izbraukums saistās ar šādām atmiņām, jo laukumā tiku pret Novokuzņeckas "Metallurg", kad rezultāts bija 0:6 vai 0:7, bet rokas tāpat trīcēja, un pret Novosibirskas "Sibir", kad cita vietā vajadzēja aizslidot līdz noraidīto soliņam," atcerējās Cinks, kurš Kontinentālajā hokeja līgā 20 spēlēs sakrāja divas rezultatīvas piespēles.

Viņam vienu reizi izdevās arī pārspēt sāncenšu vārtsargu, taču interesantākais tikai sekoja. "Iemetu vārtus, bet neieskaitīja. Pret Čehovas "Vityaz" vairākumā biju kopā ar Marcelu Hosu un pārējiem leģionāriem. Viņš met, atlēkusī ripa, kuru raidu tukšos vārtos. Taču vārtsargam trāpīja pa galvu, tāpēc atskanēja tiesneša svilpe. Nevarēju tik ātri noreaģēt. "Vityaz" komanda nebija pati draudzīgākā, tāpēc vēlējās ar mani izrēķināties. Smieklīgākais skats bija, kad trīs pretinieki nesās virsū un no lūpām varēja nolasīt pārsteigumu. Patīk arī tas, ka skatījos uz komandas biedriem, kuriem emociju nebija vispār. Beigās veiksmīgi izniru cauri, plus tiesnesis palīdzēja aizbēgt, jo nebiju gatavs pārbaudīt spēkus pret "Vityaz"," piedzīvojumos dalījās uzbrucējs, kurš spēlēšanu Latvijas čempionvienības "Mogo" rindās apvieno ar bērnu trenēšanu.

"Tas bija mans pēdējais profesionālais gads. Spēlēju Jaunatnes hokeja līgas klubā Maskavas "Krylia Sovetov". Goda vārds, viss tur riebās. Maksāja maz, bija nometnes režīms, kādu nebiju pieredzējis, beigās vēl nesamaksāja algu, spēle negāja. Gandrīz depresija. Dzīvoju kopmītnēs, nevarēju aizmigt līdz trijiem četriem naktī. Un man riebās treneris. Tad domāju: būšu treneris, darīšu tā un tā. Jau biju izdomājis. Nebiju ieciklējies, ka kļūšu par treneri, taču pēc profesionālās karjeras beigām gribēju pamēģināt. Augustā pēkšņi bez trenera palika "Sāga 04", un man piedāvāja. Daudz nedomājot piekritu," atcerējās Cinks, kurš visvairāk lepojas tieši ar padoto sarūpētajām medaļām.

Trenera amatā talkā nāk arī studijas psiholoģijas maģistrantūrā: "Studēju to, ko mācīja, bet papildus pārāk neinteresējos. Tad vienā nometnē iznesa galvu. Šķīru vaļā grāmatas un lasīju, kā tikt galā. Meklē un meklē, kā labāk disciplinēt, un pēc tam bija mierīgāk - nepiemeklēja dusmas un tādas lietas. Kad nedara to, ko gribi, ir jādusmojas, bet tas ir vieglais variants. Vajag saprast, ka apakšā ir iemesls, kāpēc viņi tā dara, un tas ir grūtāk. Un tad vēl iemesls jāpavērš savā labā."

Cinks arī atcerējās laiku, kad par Latvijas izlases galveno treneri kļuvušais Leonīds Beresņevs, pēc viņa domām, nemīlēja Miku Indraši, uzbrucēju bieži sēdinot uz rezervistu soliņa. Tomēr Indrašim izdevās saglabāt odziņu. Intervijā portālam Sportacentrs.com, kas pilnā formātā redzama šeit, uzbrucējs atcerējās solītās prēmijas junioru izlasē, traumu, kas pielika punktu viņa nogrieznim Rīgas "Dinamo", lēmumu par profesionāļa karjeras beigšanu, "Mogo" un "Kurbada" principiālās cīņas, debiju televīzijā un pastāstīja, kāpēc atgriezās pie spēlēšanas ar aizsargrežģi.