Koziols īsi pirms kongresa min neglaimojošus faktus par Lipmanu

Lai Latvijas hokejs atsāktu izaugsmi, LHF vadības stilam ir pilnībā jāmainās

Nedrīkst ļaut nozagt hokeja nākotni!

Mūsu hokejistu panākumi un cīņas gars jau no no pašiem pirmsākumiem ļāva nest pasaulē Latvijas vārdu, sajūsmināt pasaulē labāko fanu pūļus, veicinot patriotismu un iedvesmojot jaunos talantus. Diemžēl pēdējo gadu Latvijas Hokeja federācijas pārvaldības stilu nevar nosaukt nedz par modernu un ilgtspējīgu, nedz profesionālu un pārskatāmu. Rezultātā cieš hokejisti un treneri, zūd jauno spēlētāju motivācija un, protams, ar katru spēli nākas lasīt sociālajos medijos neglaimojošus tekstus par to, ka hokejs ir „galīgā bietē” un ka sniegums līdzinoties šausmu filmai „Zāģis”.

Šādai lejupslīdes un „kabatas” pārvaldības politikai ir noteikti jāmainās! Mūsu hokejam ir jāatgriež uzvarētāju un varoņu statuss. Tas panākams ar sportisku mērķtiecību un tālredzīgu, gudru pārvaldību.

Pirmkārt, ir jādefinē hokeja misija, mērķis un īstenošanas stratēģija. Pašlaik tādas nav vispār. Ir skandāli, no kā zaudē visi.

Otrkārt, jāveicina stipri klubi dažādās Latvijas pilsētās no bērnu komandām līdz virslīgas komandām – bez tiem Latvijas hokejam nebūs nākotnes. Tādējādi mūs var sākt apspēlēt ne tikai Norvēģija, Vācija un Dānija, bet arī Dienviedzemju hobiju klubi.

Treškārt, Latvijas Hokeja federācijā valda maksājumu džungļi, kas nav izdevīgi ne hokejistiem, ne valstij – tas redzams, analizējot gada pārskatus (detalizēta informācija zemāk). Ir jāsaprot, ka Latvijas Hokeja federācija ir administratīva organizācija, kam primāri jārūpējas par hokejistu iespējām profesionāli augt, nevis par pārskaitījumu necaurspīdīgumu nezināmos virzienos. Kāds pašlaik tam ir rezultāts? Viens piemērs tam, kur rezultējas nesaimnieciska rīcība – mūsu meitenēm no Tokijas bija jālido mājup ar formām mugurā, jo nebija nopirkta pienācīga bagāža! Tāpat nav skaidrības par pārejas un kompensācijas mehānismiem un prēmijām, nav reglamentētas attiecības par treneru sagatavošanas kārtību, nav sistēmiskuma par treneru kvalifikācijas celšanas attestāciju un profesionālo izaugsmi. Kā var eksistēt augsta līmeņa sporta veids bez pārdomātas sponsorēšanas stratēģijas?

Esmu izstrādājis hokeja izaugsmes programmu, esmu gatavs to prezentēt un saliedēt hokeja sabiedrību – atšķirībā no pašreizējās. Manā ieskatā, jāizveido tāda hokeja sistēma, kur atkal var augt pasaules līmeņa hokeja dižgari kā Irbe, Ozoliņš, Skrastiņš, Girgensons, Žoltoks, Balderis un citi.

Hokeja restartam Latvijā ir vajadzīga izaugsmes stratēģija un degsme. Degsme par sportisku garu. Par hokejistu talantu. Tik mazā valstī, kā Latvija katrs puika, kurš gatavs ziedot sevi hokeja dievam un dara to no sirds ir svarīgs! Katrs!

Par Latviju un labākajiem faniem pasaulē.
Savukārt Lipmana kungam, iespējams, ir laiks kļūt par īpašo sūtni Fāzela kungam, jo Latvijas hokeja restarts ir iespējams arī bez Lipmana nedemokrātiskā vadības stila. Nedrīkst pieļaut, ka sporta mārketinga vietā ir kabatas stratēģija. Nedrīkst arī biedriem atņemt balsstiesības!

Manā rīcībā ir sekojoša informācija:
2014. gada un 2015. gada finanšu pārskatos ir atrodamas tādas izbrīnu pilnas pozīcijas kā ienākumi no Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF), kur 2014. gadā Latvijas Hokeja federācija saņēma 414 470 EUR, bet 2015. gadā saņēma apaļu nulli „0” EUR! Vai tas nozīmē, ka patiesie Latvijas Hokejam pienākošie līdzekļi, iespējams, tiek slēpti ārzemēs un tiek uzrādīti tikai tad, kad to vēlas esošais vadītājs? Par to varētu norādīt arī citi konkrēti fakti, kā, piemēram, tas, ka atlīdzību sportistiem un treneriem maksā nevis LHF, bet gan IIHF – starptautiskā hokeja federācija no ārzmeju bankas konta (skatīt pielikumā piemēru), norādot mistisku atsauksmi – Latvijas Hokeja federācijas vārdā saskaņā ar kaut kādu rēķinu. Burvīgi, ka IIHF strādā LHF uzdevumā un palīdz apkalpot spēlētājiem un treneriem paredzētos maksājumus.

Tajos pašos gada pārskatos ir minēta arī auditoru piezīme, kas apstiprina to, kāpēc neparādās LHF gada pārskatos visi ienākumi, kuri pienākas acīmredzot no IIHF, proti, 5. piezīme, Grāmatvedības politikas maiņas efekts! Šeit skaidri ir redzams, ka pat auditori pieļauj, ka ienākumus atzīst pēc šīs politikas maiņas tikai tad, kad iestājas kaut kādi izdevumi - retrospektīvā!!! Tas ir patiesu finanšu datu sagrozīšana, citādi to nevar nosaukt.

Vēl ir atrodami tādi finansu izdevumu posteņi, kuri jebkuram hokeja speciālistam liek arī savilkt pieri, kā piemēram – Maksājumi personām! 2014. gadā tādi maksājumi bija 1.74 miljonu eiro apmērā, un 2015. gadā šādi maksājumi bija 1.1 miljonu eiro apmērā! Neviens šodien no biedriem nav redzējis SARAKSTU ar tām personām, kuras ir pagodinātas par hokeju saņemt šādas summas. Neviens nevar izskaidrot, spriežot arī pēc gada pārskata datiem, uz ko ir iztērēti 545 000 eiro 2015. gadā un uz ko ir iztērēti 1 220 000 eiro – 2015. gadā Latvijas pieaugušo vīriešu izlases sakarā!!! Un tādas pozīcijas izdevumu sadaļā ir vairākas, par ko Latvijas hokeja sabiedrība ir tiesīga zināt līdz pēdējam centam – tāpēc, ka arī visu Latvijas nodokļu maksātāju nauda līdzfinansē LHF darbību caur dotācijām no Latvijas Republikas valsts budžeta. Pēdējo divu gadu laikā LHF gada pārskatā kopējās dotācijas bija nedaudz virs 1 miljona eiro.

Ar cieņu,
Viesturs Koziols